Lai gan Ostapenko pasaules rangā no pirmā piecinieka ir atkāpusies uz 22.vietu un šogad tika piedzīvotas arī sarūgtinošas neveiksmes, aizvadīto sezonu Aļona uzskata par veiksmīgu. Vimbldonas čempionātā tika sasniegts pusfināls, kā arī pavasarī Maiami viņa spēlēja "Premier" sērijas turnīra finālā.
Savukārt zaudējumu Francijas atklātā čempionāta pirmajā kārtā Aļonai veicinājuši dažādi obligātie publicitātes pienākumi trīs dienu garumā. Turklāt Aļona jau pirms spēles nosapņojusi, ka zaudē Ukrainas tenisistei Katerinai Kozlovai, un nelīdzēja arī centieni to visu pirms mača aizmirst.
Ostapenko cenšas strādāt ar sevi, bet uzsver, ka katru dienu nevar būt vislabākā par visiem 100 procentiem. "Katram sportā ir sliktas dienas, ar ko jātiek galā," viņa teica. "Mentāli gribētu būt ranga līdere un uzvarēt "Grand Slam" turnīros. Vienu šādu uzvaru esmu izbaudījusi un gribu to atkārtot."
Pēc smaga treniņa Ostapenko nākamajā dienā sāp visi muskuļi, bet viņa saprot, ka jāiet tālāk, jo tik daudz gadu ir veltīti tenisam, ka atteikties no tā nebūtu labs risinājums. Aļonai patīk, ko viņa dara, un tenisisti iepriecina, ka var spēlēt centrālajos kortos lielai auditorijai. Par visefektīvāko Ostapenko uzskata iekšēju motivāciju, lai neatkāptos no pašas izvirzītajiem mērķiem.
Tikai šonedēļ Aļona Rīgā sāka trenēties pēc traumas sadziedēšanas. Kopš Vimbldonas čempionāta viņa arvien gatavojas trenera Glena Šāpa vadībā, bet līdzās tenisam apsver iespēju nākamgad tiešsaistē sākt mācības kādā ASV universitātē, lai apgūtu biznesa vai vadības zinātnes.
Ar nepacietību Aļona gaida Federācijas kausa maču otrajā pasaules grupā februārī Rīgā pret Slovākiju. Tenisiste pastāstīja, ka jau kopš astoņu vai 10 gadu vecuma ir gaidījusi iespēju spēlēt Rīgā savu līdzjutēju priekšā. Lai padarītu savu dzīvi tenisa pasaulē patīkamāku, Aļona gribētu vēl vienu sunīti, lai ar to ceļotu kopā uz tenisa turnīriem daudzviet pasaulē.
