Šis turnīrs ir viens no četriem prestižākajiem pasaulē, un, tajā triumfējot, Aļona no perspektīvas jaunās tenisistes vienā mirklī kļuva par pasaules sporta sensāciju. Ostapenko panākumu pamatā ir smags un neatlaidīgs darbs, milzu talants un arī galvenais atbalstītājs korta malā – mamma Jeļena. Viņa gan nav tikai mamma, bet arī Aļonas trenere. Šos statusus apvienot nav viegli, bet Jeļena to sekmīgi dara jau vairākus gadus.
Aļonas Ostapenko triumfs 2017.gada 10.jūnijā vienmēr paliks Latvijas un sporta vēstures grāmatu lappusēs. Viņa daudzos rādītājos ar šo uzvaru ir pirmā vēsturē, bet galvenokārt jau pirmā latviete, kura uzvarējusi kādā no sezonas četriem prestižākajiem turnīriem.
“Es noskatījos pirmo setu – viņa zaudēja,” saspringto titula cīņu atceras mamma. Viņa sapratusi, ka ir jāaiziet prom, un Aļonas mamma aizgāja uz tualeti, bet atpakaļ uzreiz viņu nepalaida. “Tik saspringta cīņa, viss tik tuvu, un paveicās tieši tajā geimbumbā, un es redzēju, ka viņa saprata: “Es tagad neatdošu, es varu!”,” atceras trenere.
Tomēr pēc fantastiskās uzvaras jaunajai tenisistei nav piemetusies zvaigžņu slimība. “Man liekas, ka viņai vispār zvaigžņu slimības nav. Otrkārt, viņa ir jauna. Tai uzvarai vispār neviens nebija gatavs. Tas bija pēkšņi. Protams, ka gatavojāmies tam, bet domājām, ka tas būs pēc trim četriem gadiem. Tomēr viņai ir tikai 20 gadi. Zvaigžņu slimības viņai nav, un domāju, ka arī nekad nebūs,” uzskata Jeļena.
Sezonas atlikusī daļa parādīja, ka uzvara Francijas atklātajā tenisa čempionātā nebija nejauša apstākļu sakritība. Sezonas laikā Aļona turpināja spēlēt lieliski un rāpties augstāk arī pasaules rangā. Gada beigās viņa iekļuva arī sezonas noslēguma turnīrā, kur tiek vien astoņas labākās. Arī tas notika pirmo reizi Latvijas vēsturē.
Panākumu šosezon Aļona guva spāņu treneres Anabelas Medinas-Garigesas vadībā. Tagad gan viņai jau atrasts jauns treneris, par ko mamma ir ļoti gandarīta.
Mammai Jeļenai ar meitu Aļonu, kura oficiāli gan arī ir Jeļena, attiecības ir ļoti ciešas. Viskvēlākais līdzjutējs gan esot tētis. Visvairāk mamma meitā apbrīnojot cīņassparu, to, ka viņa nekad nepadodas, bet vienmēr cīnās līdz galam. Abas savstarpējās attiecībās ļoti labi jūtot, kad viena otrai apnīk un uz neilgu laiku jāpadzīvo šķirti.
Jeļena domā, ka uz Austrālijas atklāto tenisa čempionātu aizbrauks kopā ar meitu, taču pēc tam mēnešus divus jaunā tenisiste dosies uz sacensībām viena ar savu komandu.
