Turnīrs risinājās 2008.gadā atklātajā "Forus" tenisa centrā, kurā ir septiņi iekštelpu korti. WTA turnīrā divi tālākie no tiem tika izmantoti treniņiem. Tenisa centrā ir gādāts arī par jebkuru apmeklētāju, kurš vēlas mazliet atvilkt elpu no tenisa. Skatītāju zonā ir iekārtota ērta ēdināšanas un izklaides zona, protams, ar lielo TV ekrānu, lai neko nepalaistu garām.
Ikviens skatītājs arēnā arī varēja aplūkot no stikla radīto mākslas darbu, kas ir "Tallinn Open" simbols, un turnīra noslēgumā tas nonāca uzvarētājas čehietes Barboras Krejčīkovas īpašumā.
Tallinas turnīra organizators Allars Hints pastāstīja, ka igauņiem iespēju rīkot WTA līmeņa turnīru veicināja pašreizējo globālo apstākļu un nelielas veiksmes kombinācija.
"Ķīnas krīze un Krievijas karš Ukrainā deva mums iespēju rīkot turnīru šeit. Mēs izmantojām Maskavas turnīra licenci, tā gan no 500 punktiem samazināta uz 250. Nekādas saiknes ar Maskavu mums nav, ne arī ar kādu no tās organizatoru komandas," paskaidroja Hints.
Rīkotāju pirmā doma spēlētāju izvēlē bija par Latvijas tenisa līderi Aļonu Ostapenko,
kura Igaunijā gan ieradās neilgi pēc turnīra Dienvidkorejā un Tallinā bija pārāk sagurusi, lai pacīnītos par kādu uzvaru. Organizatori rēķinājās, ka ceļu uz Tallinu mēros Latvijas tenisa fani, jo Igaunijas galvaspilsēta ir itin viegli sasniedzama.
"Pirmā spēlētāja, par kuru domājām, ka mums viņu vajag šajā turnīrā, bija Aļona," uzsvēra Hints. Jā, protams, mēs gaidām, ka Latvijas fani ieradīsies Igaunijā, Tallinā. Un, protams, viņiem tas ir gluži kā mājas turnīrs."
Ostapenko apliecināja, ka pat viņas spēka rezerves nav neizsmeļamas, pirmajā kārtā zaudējot Igaunijas otrajai raketei Kaijai Kanepi. Tas gan uzreiz pēc 20 stundu lidojuma no Dienvidkorejas un četru stundu pārbrauciena no Rīgas.
"Man vispār nebija spēka, es mēģināju spēlēt, mēģināju cīnīties, bet man bija grūti, jo es arī esmu cilvēks, neesmu robots. Pēc 25 stundu lidojuma spēlēt nākamajā dienā ir diezgan grūti," neveiksmīgās spēles cēloņus atklāja Aļona.
Ostapenko šogad jau piedalījusies 20 WTA turnīros 14 valstīs, ceļojot 30 lidojumos un gaisā pavadot vairāk nekā 200 stundu, neskaitot pārsēšanos un lidostā pavadīto laiku. Aļona neslēpj, ka
WTA tūrē turnīru kalendārs ir nežēlīgs un tenisistēm nogurdinošs.
"Man liekas bišķi par grūtu ir, tāpēc ka pārāk daudz ceļojumu. Man šķiet, ka WTA vajag izdarīt tā, lai ir mazāk ceļojumu," teica Ostapenko. "Diez vai tas notiks, jo vēsturiski visi turnīri notiek kaut kur tālu. Lidojot no Seulas uz diviem turnīriem Eiropā, pēc tam lidot atkal uz Meksiku... Tie ceļojumi ir vienkārši.. it īpaši gada beigās baigi nogurdinoši."
Tenisa specifika paredz ne tikai to, ka, kādu turnīru izlaižot, var nenopelnīt naudu, bet arī zaudēt WTA punktus, un tad var nākties krist rangā. Tas savukārt var izraisīt ķēdes reakciju ar netikšanu turnīru dalībnieku vidū. Tādu situāciju neviena tenisiste nevēlas pieļaut, tāpēc blīvajā kalendārā ļoti svarīga ir blakus esošā atbalsta komanda.
Ostapenko var rēķināties ar trim cilvēkiem līdzās – mammu, treneri un fizioterapeitu,
retāk arī fiziskās sagatavotības treneri. Bez sava fizioterapeita ir sarežģīti, jo, piemēram, turnīrā Seulā pie vietējā turnīra fizioterapeita pusotru stundu bija jāgaida rindā, kas sacensību apstākļos ir sarežģīti.
Ja mamma ar Aļonu ir kopā visu karjeru, tad otrs treneris ik pa laikam mainās. Tā ir viena no tenisa īpatnībām – spēlētāja trenerim maksā algu, tātad ir galvenā, bet no otras puses spēlētāja ir trenera padotā, jo treneris nosaka, ko darīt treniņos, kā spēlēt un kāds ir režīms.
Aļona gan uzsver, ka nemaina trenerus tik bieži kā, piemēram, britu tenisiste Emma Radukanu.
"Viņa [Radukanu] gada laikā ir mainījusi kādus astoņus trenerus. Katrus divus mēnešus jauns treneris. Es nezinu, varbūt mēģina atrast to īpašo treneri, nevar atrast to īsto cilvēku un tāpēc kaut kā tā," sacīja Ostapenko. "Es jūtos komfortabli ar savu treneri. Gan mentāli, gan viņš saprot daudz tenisā, un viņš ir strādājis ar labiem spēlētājiem. Man vissvarīgākais ir justies komfortabli mentāli. Es ar viņu vienmēr varu aprunāties, un viņš man var palīdzēt. Mums ar viņu ir ļoti labs kontakts."
Ja spēlētājām viens no galvenajiem izaicinājumiem ir labi sadzīvot ar treneri, tad organizatoriem tas noteikti ir finanšu piesaiste. WTA 250 turnīra nosaukums pasaka priekšā, ka balvu fonds ir 250 tūkstoši eiro.
Tallinas turnīra rīkotājs Hints neslēpj, ka tādām mazām valstīm kā Igaunijai un arī Latvijai nav viegli atrast labus un uzticamus partnerus.
"Tāpēc mēs ticam, ka vietējās pašvaldības, valsts un privāto sponsoru atbalsta kombinācija ļauj mums finansiālo sadaļu sakārtot vēlamajā līmenī," paskaidroja Hints.
Turnīrs tiešām tika noorganizēts godam, un, neskatoties uz milzīgo nogurumu, Aļona tomēr nolēma tajā piedalīties.
Viņas lēmumu spēlēt Tallinas turnīrā ar aplausiem, stāvot kājās, novērtēja ne tikai Latvijas fani, bet arī vietējie igauņi. Tā ir pateicība, kas godam nopelnīta.
"Šeit [uz Tallinu] man vajadzēja atbraukt, jo tas bija ļoti tuvu mājām. Protams, daudzi Latvijas līdzjutēji gribētu mani redzēt spēlējam šeit," sacīja Ostapenko. "Varbūt vairāk cilvēku būtu atbraukuši sestdien, svētdien... Bet es jau zināju, ka man būs grūti spēlēt, un negaidīju, ka uzvarēšu turnīrā, jo es spēlēju finālā [iepriekšējā] svētdienā citā kontinentā un es esmu cilvēks. Tāpēc, kā ir, tā ir, vienkārši gatavošos nākamajam turnīram."
