Savu pirmo trofeju tenisā Ošmjago-Duka izcīnīja 1939.gadā. Līdz 70 gadu vecumam viņa tenisu spēlēja regulāri, bet pēdējoreiz bumbiņu situsi 95 gadu vecumā.
Teniss jubilāres dzīvē ienāca nejauši pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad abas ar dvīņumāsu Viesturdārza tenisa laukumos padevušas bumbiņas meistariem. Neilgi pēc tam brālis uzmeistarojis tenisa raketi, taču tā un arī nākamās tikai attāli līdzinājušās mūsdienu ekipējumam. Gaviļniece saka, ka mūsdienās tenisa raketes ir ļoti vieglas un bumbas pēc sitiena ar to gluži vai pašas lido. Tādēļ neesot brīnums, ka tenisu spēlē arī pavisam mazi bērni.
Četrdesmito un piecdesmito gadu mijā Ošmjago-Duka par Latvijas čempioni kļuva septiņus gadus pēc kārtas.
Pavisam īpašs bijis 1952.gads, kad Duku ģimene - Sabīne, viņas vīrs Alfons un viņa brālis - trijatā ieguva visus iespējamos Latvijas tenisa titulus.
Publika pat esot žēlojusies, ka Duku ģimene paņēmusi visus kausus.
Pašlaik Ošmjago-Duku iepriecina Latvijas spēcīgāko tenisa spēlētāju panākumi, un viņa uzsver, ka jācīnās ir līdz pēdējai bumbai, turklāt teniss jāspēlē ne tikai ar raketi, bet arī ar galvu.
Apaļajā jubilejā Dukas kundzi sveica arī tenisa veterāni, draugi, Polijas vēstniecības pārstāvji, un jubilāre, kura ik rītu ceļas astoņos un nedaudz pavingro, ir priecīga visus redzēt.
