Pēc Deivisa kausa finālturnīra Malagā novembra vidū Nadals no profesionālā tenisa atvadīsies. To viņš publiski paziņoja 10. oktobrī, un Rafa noteikti savu vārdu turēs. Unikāls sportists visas pasaules mērogā, ne tikai tenisā vien. Unikāls ar savu gribasspēku, cīņassparu un nepiekāpību laukumā, kaut ārpus tā visai parasts un nebūt ne augstprātīgs cilvēks. Ar savām fobijām (bailes no pērkona negaisa, suņiem), ar savām šaubām, ar visu cilvēcisko, un ļoti iecienīts vienmēr un visur – gan sāncenšu, gan līdzjutēju vidū. Vienmēr cienījis pretiniekus, līdzjutējus, tiesnešus, visu apkalpojošo personālu turnīros, un nekad, nekad karjerā nav laukumā salauzis nevienu raketi.
Rafa ir un paliks leģenda. 22 "Grand Slam" tituli un 14 no tiem iegūti "Roland Garros" – māla laukumos viņa bilance ir unikāla, īpaši jau Parīzē, kur karjerā gūtas 112 uzvaras un tikai četri zaudējumi. Rodžers Federers no profesionālā tenisa atvadījās 2022. gada rudenī Leivera kausa izcīņā, aizvadot kopā dubultspēli ar Nadalu. Endijs Marejs beidza karjeru šovasar olimpiskajās spēlēs Parīzē, nu aiziet arī Nadals.
No Lielā četrinieka palicis vien Novāks Džokovičs, jaunākais no viņiem, bet arī jau 37 gadus vecs.
Marejam gan panākumu kopumā mazāk nekā šiem trijiem, tomēr šis kvartets bija unikāls, iegūstot gandrīz vienmēr visus galvenos titulus karjeras laikā. Var strīdēties, kurš no trim – Federers, Nadals vai Džokovičs – izcilāks, bet katrs no viņiem bijis gana unikāls. "Grand Slam" titulu visvairāk Džokovičam, bet tenisā un noteikti arī visas pasaules sabiedrības kontekstā iecienītāki un populārāki tomēr bijuši pirmie divi. Neatkārtojami stilā un ļoti harismātiskas personības ārpus laukuma. Pēc Nadala paziņojuma sociālie mediji gluži vai uzsprāga, cik daudz bija ierakstu par šo izcilo sportistu un personību.
Nu pienācis laiks citai paaudzei, kas Federeram jau varētu būt dēlu vecumā. Spilgtākās zvaigznes ir itālietis Janiks Sinners un spānis Karloss Alkarass. Sinners šo kalendāro gadu beigs pasaules reitinga pirmajā pozīcijā, tas jau skaidrs neatkarīgi no Parīzes "Masters" un sezonas finālturnīra rezultātiem. Sinneram bijis lielisks gads, kopā vienspēlēs 65 uzvaras un tikai seši zaudējumi (trīs pret Alkarasu). Iegūti septiņi tituli, tostarp divi "Grand Slam".
Vienīgi Sinnera tēlam kā ēna nu pārslīd iespējamā dopinga ēna, kaut tenisā visas trīs lietas izskatīšanas beidzās itālietim pa labu.
Aizliegtā viela niecīgos daudzumos it kā nonākusi sportiska ķermenī caur ādu, masiera rokām. Šāds spriedums neapmierina Pasaules Antidopinga aģentūru WADA, kas negrib zaudēt savu iespaidu un varenību, tāpēc lēmums pārsūdzēts Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā (CAS). Kad un kāds būs iznākums, nezinām, taču šī neziņa noteikti nenāk par labu pašam sportistam un ietekmē viņu mentāli. Reti gan CAS lēmums šādās lietās nav par labu apsūdzētajam sportistam – tā bija arī līdzīgajā Simonas Halepas lietā, varam atcerēties arī skeletonistu Aleksandru Tretjakovu Soču olimpisko spēļu sakarā un citus. Tomēr WADA neliekas mierā, par ko asi šo organizāciju kritizēja Džokovičs, arī biatlona zvaigzne Doroteja Vīrere.
Ja sportists trijās instancēs atzīts par nevainīgu, vien atņemti punkti un naudas balva vienā turnīrā, tad jābeidz šī izmeklēšana. Tā vai citādi, profesionālajā sportā savas zvaigznes sargā. Ja tā gadītos kādam ne tik izcilam atlētam, jau pirmais spriedums varētu būt pavisam savādāks. Taču arī dzīvē ir tā, ka absolūta vienlīdzība ir tikai saukļos.
Otrs izcilnieks spānis Alkarass pašlaik reitingā ir otrais, bet laukumā tikpat spožs kā Sinners. Nepilnus divus gadus jaunāks par Sinneru (vēl 21 gads), bet jau četru "Grand Slam" turnīru čempions. Ar atšķirīgu, ļoti agresīvu spēles stilu un reaktīvu ātrumu. Par ātrumu var apliecināt simtprocentīgi – TV ekrānos viss izskatās nedaudz savādāk un mānīgāk (arī F-1 formulas neizskatās, ka brauc tik ātri), bet klātienē Karlitoss ir tik tiešām reaktīvs. Viņš var stāvēt pie laukuma fona, metrus astoņus aiz gala līnijas un paspēt noķert pretinieka meistarīgi saīsinātu bumbiņu. Var paspēt vai visur, reizēm viņam nedaudz traucē pārlieku lielais azarts katrā izspēlē, ir vairāk kļūdu nekā Sinneram un arī vairāk sīku savainojumu.
Itālietis ir plastiskāks un labāks aizsardzībā, turklāt mentāli ļoti spēcīgs tieši izšķirīgajos brīžos. Alkarass – asāks un ātrāks, ar lielāku azartu.
Šie divi tenisisti demonstrē izcilu tenisu, lielisks apliecinājums bija nesenējais Pekinas turnīra fināls abu starpā oktobra sākumā. Kā teica agrāk slavenais tenisists un tagad atzītais eksperts zviedrs Mats Vīlanders, lai neapvainojas Rodžers, Rafa un Novāks, bet šie divi jaunekļi pašlaik demonstrē vēl augstākas klases tenisu. Nav pārspīlēts – viss attīstās, tiek uzlabotas raketes un stīgas, spēlētāji fiziski arvien labāk sagatavoti. Arī mentāli, kas nav mazsvarīgi tenisā, – abu komandā ir arī pa šīs jomas speciālistam. Pagaidām vēl grūti spriest, cik vēlāk abi kopā triumfēs "Grand Slam" turnīros. Ja nebūs nopietnas konkurences un nebūs traumu, tad kāds no šiem diviem var arī nākotnē pārspēt Novāka Džokoviča rekordu.
Kas ir citi pretendenti uz troni nākamsezon? Džokovičs varbūt vēl var uzvarēt kādā "Grand Slam" turnīrā, bet līdz ar olimpiskā čempiona titulu Parīzē nu viņš tenisā ir ieguvis pilnīgi visu, un tādas motivācijas vairs nebūs. Toties nākamgad paliks 38 gadi. Lai cik izturīgs fiziski un mentāli nebūtu Džokovičs, ātrāks viņš nepaliks un tāda sitiena spēka kā Alkarasam & Co viņam vairs nebūs. Džokovičs noteikti koncentrēsies tikai un vienīgi uz lielajiem turnīriem, mazākajos (līdz diviem uzvarētiem setiem) viņš būs viegli ievainojams.
Aleksandru Zverevu no Vācijas jau ilgi uzskata par vienu no pretendentiem uz uzvaru lielajos turnīros, bet viņam 27 gadu vecumā joprojām nav neviena "Grand Slam" titula.
Zverevs ir tikai olimpiskais čempions Tokijā. Nedaudz par akadēmisku, ar pārāk viegli paredzamām darbībām laukumā. Grieķis Stefans Cicips vairs nav tik labs un perspektīvs, kā pirms gadiem diviem trim. Norvēģis Kaspers Rūds ilgstoši zaudējis formu, dānis Holgers Rūne talantīgs, bet ļoti nestabils, Dominiks Tīms tikko beidza karjeru. Daniils Medvedevs labs un neordinārs tenisists, turklāt ar ļoti dīvainu sitienu tehniku. Labs, bet ne tik varens. Cits neitrālais tenisists Andrejs Rubļovs – tikai epizodiski izcils. Tad jau tuvāk lielam panākumam ir amerikāņi Teilors Frics, Bens Šeltons vai Frensess Tiafo. Perspektīvi vairāki gados ļoti jauni čehu tenisisti Jirži Lehečka, Tomašs Mahačs un Jakubs Menšīks, tāpat daži francūži un itālieši. Spānijai bez izcilā Alkarasa pašlaik nekā nav, kaut agrāk šai valstij reitinga TOP100 vīriešiem allaž bija vismaz 10 spēlētāji. Tagad tikai seši, kamēr Francijai ir 12, ASV un Itālijai pa deviņiem.
Sievietēm Iga Švjonteka ilgi bija pirmā, bet nu zaudējusi savu pārsvaru un nav spējusi visus punktus aizstāvēt.
Švjonteka šosezon spēlēs vairs tikai sezonas finālturnīrā Riādā. Līdzjutējiem kaut kā pietrūkst, poliete spēlē izcili, taču vairumu viņa pilnībā tomēr nespēj aizraut. Arina Sabaļenka spēlē labi un azartiski, bet viņa ir no Baltkrievijas, un viņas stils un uzvedība ārpus laukuma daudziem liek novērsties. Gan jau Švjontekai vēl būs vairākas spožas uzvaras, bet tik diža karjera kā agrāk Martinai Navratilovai, Štefijai Grāfai vai Serenai Viljamsai laikam gan nebūs. Tāpat arī Sabaļenkai. Konkurence mūsdienās ir ļoti liela, turklāt sievietēm reti kāda spēlētāja tagad ir stabila ilgtermiņā.
Koko Gofa joprojām nestabila, elitē vēl ir divas miljardieru atvases no ASV Džesika Pegula un Emma Navaro. Abām gan vēl nav "Grand Slam" titulu, daudzveidīgāka spēle ir Navaro, kura jau ielauzusies pasaules reitinga labāko desmitniekā. Mira Andrejeva potenciāli ļoti laba, viņai tikai 19 gadu, bet vai tiks sperts vēl pats pēdējais solis pretim lielam titulam? Augstu jāvērtē pašreizējā Ķīnas lielākā tenisa zvaigzne Cjiņveņa Džena. Viņai tikai 21 gads, jau olimpiskās čempiones tituls un visai stabila spēle. Reitingā Džena ir septītā. Par aiziešanu no tenisa vasarā paziņoja amerikāniete Daniela Kolinsa, bet nu, oktobra vidū, viņa mainījusi domas – tomēr spēlēšot arī nākamgad.
Ir apstājies Džasmīnas Paolini straujais lēciens augšup. Sportistes spēles stils atšifrēts, tāpat kā mūsu Aļonai Ostapenko. Jā, epizodiski Aļona ir izcila un veiksmīgā dienā var sagraut visas pretinieces, taču pacietība nav viņas trumpis. Ja tāda piemīt pretiniecei kombinācijā ar fizisku izturību, tad ir problēmas.
Protams, Aļona tik mazai valstij kā Latvija ir izcils tīrradnis sportā ar tik lielu konkurenci. Bijusi pasaules topa desmitniekā, tagad otrajā desmitā, uzvarējusi "Grand Slam" vienspēlēs un dubultspēlēs, bet vienmēr jau gribas ko vairāk.
Potenciāls ir, bet līdz galam tas vēl nav realizēts, gluži kā savulaik bija ar Ernestu Gulbi.
Novembrī Ostapenko kopā ar Ludmilu Kičenoku dubultspēlēs vēl aizvadīs gada labāko duetu finālturnīru Riādā. Lai vai kā, Ostapenko ir mūsdienu Latvijas topa sportiste sievietēm pasaulē un arī tenisā aiz viņas pārējās ir visai tālu, arī Darja Semeņistaja. Vienubrīd pirmais simtnieks reitingā jau šķita pavisam tuvu, tagad Darja ir nedaudz zemāk. Jācer uz Anastasijas Sevastovas atgriešanos tenisā jau trešo reizi – sportiste nu atlabusi pēc kājas operācijas. No jaunajām ļoti cerīga ir Adelina Lačinova, kura 16 gadu vecumā oktobrī jau ieguva pirmos profesionālos punktus ar divām uzvarām Turcijā, bet pirms diviem gadiem spēja triumfēt ASV "Orange Bowl" turnīrā U-14 grupā, kur spēlē vai visi pasaulē lielākie jaunie talanti.
