Septembris jau pusē un līdzās skolas gaitām daudzi bērni un jaunieši uzsākuši sporta treniņus ārpus mācību iestādēm. Sporta pedagoģe un veselības sporta speciāliste Sintija Ozoliņa uzsvēra, ka sistēma ļauj par bērnu treneriem darboties nepietiekami kvalificētām personām.
Lai strādātu par treneri ārpusstundu sporta treniņos, var iegūt kādu no trim sporta speciālista sertifikātiem. A un B kategorijas sertifikāta iegūšanai nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība sportā, savukārt C kategorijas sporta speciālista sertifikātu piešķir, noklausoties 320 stundu ātros treneru kursus par dažādiem sporta jautājumiem, un jānokārto sertifikācijas eksāmens. Vien pusgads, un treneris gatavs strādāt ar bērniem.
"Šobrīd Latvijā ir tāda sistēma, ka piekļuve pie bērnu treniņiem ir treneriem, kuri pēc profesijas klasifikatora neatbilst treneru profesijai," teica Ozoliņa. "Iesniedzot šo [C kategorijas] sertifikātu, viņi var saņemt pedagoga privātprakses sertifikātu, viņi var saņemt domes licenci, kas attiecīgi neierobežo vecuma posmu, un te mēs runājam par iespējamu vidusskolnieku, kurš tikko pabeidzis 12. klasi, pusgadu ir izmācījies treneru kursos, un viņiem ir atvērtas rokas. Viņi var vadīt maziem bērniem nodarbības, un tas ir satraucoši."
Jaunie treneri nereti nosaka neatbilstošas fiziskās slodzes ārpusstundu sporta treniņos, kas atsaucas uz bērnu veselību.
"Ilgtermiņā šīs sekas ir neaptveramas, tā ir ietekme uz organisma funkcionālajām sistēmām, uz bērna pilnvērtīgu attīstību ne tikai fizioloģiski, fiziski, bet arī psiholoģiski – pārslodze, pārtrenēšanās, kas attiecīgi rada vēl papildu sekas,” uzsvēra veselības sporta speciāliste Ozoliņa.
Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas veic sporta treneru uzraudzību, atzīst, ka jautājums par treneru kvalifikāciju ir aktuāls. Turklāt gadā tiek saņemti vismaz seši ziņojumi pat par trenera kvalifikācijas sertifikāta neesamību. Tikmēr atteikties no C kategorijas treneriem dienests pagaidām nav plānojis, – ja problēmu aktualizēs, varēs domāt par izmaiņām likumos.
"Šobrīd šīs prasības ir šādas. Vai tās būtu nepieciešams paaugstināt? Ja tas komunikācijā ar sporta nozares speciālistiem tiks aktualizēts, tad noteikti ir iespējams tās pārskatīt," teica Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.
Kamēr problēma dienestā vēl tiek apzināta, sporta ārsti norāda, ka bērnu veselības rādītāji krītas un palielinās arī bērnu sirds slimību skaits un pārslodzes sportā.
"Ir treneri, kuri ļoti strikti ņem vērā mūsu ieteikumus, un ir, kuri ne tik ļoti ņem vērā," pastāstīja sporta ārste Eva Krasovska. "Es domāju, ka te nav viens cilvēks atbildīgs, bet katram tā saujiņa atbildības tomēr ir."
Mediķi aicina veikt bērnu veselības profilaktiskās pārbaudes ne tikai no 10 gadu vecuma reizi gadā, ko apmaksā valsts, bet daudz ātrāk, lai zinātu, kādai slodzei bērnu sportā drīkst pakļaut.
