- LOK prezidenta amatam divi kandidāti
- Aldons Vrubļevskis LOK vada kopš 2004.gada un vairākkārt pārliecinoši pārvēlēts
- Vai Rio olimpiādes bez medaļām Latvijai liek izvērtēt arī LOK vadības darbu?
- Vairumā sporta federāciju finansējuma lauvas tiesa ir no valsts dotācijām, ne ziedojumiem
- Sporta nozarēs dzirdama neapmierinātība, bet par pārmaiņām LOK vadībā nebalsos
- Kritizē LOK prezidenta kūtrumu strādāt aktīvāk, lai piesaistītu privāto finansējumu
- Naudu pārdala atbilstoši sporta veidu prioritātēm, bet bažas par politiķu ietekmi
Latvijas Olimpisko komiteju kopš 2004.gada vada advokāts un bijušais riteņbraucējs Aldons Vrubļevskis. Šonedēļ noslēdzas trešais termiņš pēc kārtas, viņam ieņemot LOK prezidenta krēslu, un nākamās vēlēšanas gaidāmas jau pēc divām dienām. Īpašu uzmanību un daudz pārmetumu Vrubļevskis saņēma tieši šogad, kad Latvijas olimpieši no Rio olimpiskajām spēlēm atgriezās bez medaļām.
Vismaz formālais pretinieks
Kandidātu izvirzīšana prezidenta amatam noslēdzās septembra sākumā, kad tapa zināms, ka uz prezidenta krēslu pretendēs divas personas: līdzšinējais komitejas vadītājs Aldons Vrubļevskis (viņa kandidatūru iesniegušas 26 sporta federācijas) un Carnikavas novada domes deputāts, bijušais distanču slēpotājs Roberts Raimo, kuru virzījusi Kērlinga federācija.
Lai gan spēku pārsvars ir acīmredzams, otras kandidatūras esamība nozīmē, ka, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, vismaz formāli Vrubļevskim būs pretinieks.
"Tāpēc mēs arī viņu virzījām, lai būtu viedokļu daudzveidība. Lai nebūtu tā, ka aiziet tikai cilvēki, paceļ roku, atbalstām, atbalstām. Vispār nediskutējot par to, kas ir svarīgi," skaidro Kērlinga asociācijas ģenerālsekretārs Artis Zentelis.
Savukārt pats Raimo uz jautājumu par to, kā pats vērtē savas izredzes, atbild – ir jācīnās: "Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka LOK vadībā ir nepieciešamas pārmaiņas. LOK vadība ideju ģenerēšanas līmenī sevi ir izsmēlusi. Es domāju, ka šobrīd ir nopietnas pārdomas arī Saeimā par to, cik lielā mērā valstij ņemt atpakaļ no sabiedriskajām organizācijām tām uzticētās funkcijas."
Vairākkārt pārvēlēts LOK vadībā
"Mūsu sapņi un mērķi ir tie, kas arī mūs katru dienu dzen kaut ko darīt, kaut ko izdomāt, kaut ko realizēt. Es domāju - ja mūsu komandas sasniegumi no olimpiādes uz olimpiādi uzlabosies vai vismaz nepasliktināsies, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, tad es varētu būt priecīgs un gandarīts," tā Vrubļevskis 2014.gadā pēc ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos sacīja intervijā interneta radio "BOOM FM".
Vrubļevskis prezidenta krēslā nonāca uzreiz pēc pirmā prezidenta Viļņa Baltiņa aiziešanas no Olimpiskās komitejas. Pat īsti neapsverot jebkādas alternatīvas, sporta nozarē uzskatīja, ka iesāktais jāturpina Baltiņa „labajai rokai”, toreizējam LOK ģenerālsekretāram Aldonam Vrubļevskim.
"Ilgstoša varas atrašanās klana rokās nav pārāk laba. Tad, kad Baltiņš atjaunoja Olimpisko komiteju, tajā komandā bija arī Aldons Vrubļevskis, un viņš ilgstoši bija ģenerālsekretārs. Tas bija 1988.gads, nu, rēķiniet, viņš ar šo Olimpiskās komitejas vadīšanu nodarbojas gandrīz 30 gadus. Ir bijuši visādi laiki, protams, un tad, kad nav medaļu, šis saasinājums ir pavisam aktuāls," stāsta sporta komentētājs Arturs Vaiders.
Gan 2004., gan 2008.gadā Vrubļevskis bija vienīgais iespējamais amata pretendents, un viņa uzvara bija pārliecinoša.
2004.gadā par viņu bija 100 balsis, 2008. - 94, bet pērnajās vēlēšanās, daļu balsu atņēma toreizējais prezidenta pretinieks – Bobsleja un skeletona federācijas vadītājs Jānis Kols. Aizklātās vēlēšanās Kols ieguva 31 balsi, bet Vrubļevskis 64, tādējādi saglabājot savu amatu.
Latvijai Rio spēles bez medaļām
Vrubļevski sporta vērotājs uzteic par labajām svešvalodu zināšanām, Vrubļevska vadībā Latvijas sportisti starptautiskajā apritē nepazudīšot. Vēl Vrubļevskis parūpējies par olimpisko centru atklāšanu Latvijas reģionos.
Taču šogad, vaicāts par to, kāpēc aizvien daudzviet Latvijā trūkst piemērotu vietu profesionāliem treniņiem, piemēram, nav, kur trenēties šķēpmešanā, Vrubļevskis tajā nesaskatījis savu atbildību. Tāpat viņš nonācis arī vairāku skandālu gaismā darba organizācijas un sava vadības stila dēļ. Piemēram, pērnajās ziemas spēlēs Sočos Latvijas Olimpiskajai komitejai pārmeta negodprātīgu konkurenci, izvēloties olimpiešu apģērbu izgatavotāju. Bet šogad formas nevarēja atļauties iepirkt paralimpiešiem, kas mājup atveda vairākas medaļas.
Šīs vēlēšanas ir īpašas arī tamdēļ, ka Latvijas olimpieši pirmo reizi neieguva nevienu medaļu, un tas licis vaicāt, vai sporta nozares vadošie spēlētāji darījuši visu iespējamo augstu rezultātu sasniegšanai.
"Tai skaitā arī valstij ir uzstādījums uz augstiem sasniegumiem, jo nav jau tā, ka mēs neieguldām. Mēs ieguldām, un labākie sportisti tiešām ir labi nodrošināti. Jautājums - kur ir kas pietrūcis?" tā nākamā dienā pēc olimpisko spēļu noslēguma ceremonijas raidījumā „Krustpunktā” pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Tieši viņš bijis pirmais, kas publiski kritizējis olimpiešu sniegumu, tostarp LOK vadības darbu.
"Mēs ļoti gaidītu arī sporta organizāciju pašu vērtējumu, un tad nevajag strēbt karstu, vajag izvērtēt iemeslus un cēloņus un visiem meklēt pie kopīga galda risinājumus. Protams, jārunā arī par plašākām lietām un jāskatās dziļāk, tai skaitā katram pašam uz sevi federāciju līmenī, LOK vadības līmenī, arī man, katram jāatbild sev, vai viņš darīja visu," sacīja Severs.
Lai gan ministrija uzrauga nozari, galvenā teikšana par sporta attīstību ir pašu sportistu rokās. Un tieši vēlēšanās, kas notiek reizi četros gados, ir iespēja parādīt, kādu ceļu vēlamies iet.
Atbalstīs esošo vadību, bet gaida izmaiņas
Par prezidentu divas balsis atdod katra sporta federācija vai savienība un vēl divas balsis biedrība „Latvijas Olimpiešu klubs”.
Latvijas Radio sazvanīja vairākumu potenciālo balsotāju.
"Mēs esam tā kā vienojušies atbalstīt esošo prezidentu un ģenerālsekretāru, kas arī ir parādās mūsu pieteikumā. Protams, mēs uzstājam uz to, ka jāveic ir zināmas korekcijas un uzlabojumi visā šajā procesā."
Tā atklāj Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins. Un šādas ir standarta atbildes no sporta funkcionāriem, ar kuriem izdodas sazināties.
"Līdz šim jau, būsim godīgi, LOK dzīvoja ar labu sociālo pasūtījumu no valsts, ar labu garantiju sev un Latvijas sporta industrijai, un tas viss bija lielā mērā tāpēc, ka līdz šim mums tie sportiskie panākumi kaut kādi bija," saka Latvijas Badmintona federācijas ģenerālsekretārs Kristians Rozenvalds.
Sportistu sniegums Rio ir ietekmējis noskaņojumu nozarē un pašā LOK, atklāj Badmintona federācijas vadītājs.
LOK darbība, šķiet, neapmierina gandrīz visus, tomēr balsojuma izvēli tas neietekmē.
Stabilitātes vārdā
Šogad lielu uzmanību izpelnījās ne tikai negatīvā publicitāte olimpiešu tērpu dēļ, bet arī gadījums, kad peldētājas Aļonas Ribakovas trenerim netika nodrošināta iespēja doties sportistei līdzi uz Rio, jo pēdējā brīdī uz olimpiādi nolēma doties nu jau no amata atstādinātais Peldēšanas federācijas vadītājs Kaspars Pone, kas Brazīlijā ieradās ar trenera akreditāciju.
Arī šajā gadījumā Vrubļevskis skaidroja - šis nav LOK vai federāciju, bet gan visas nozares atbildības jautājums.
Nozare gadījumu ar Poni asi nosodīja, bet tas neietekmē prezidenta izredzes tikt pārvēlētam, lielā mērā vēlmes saglabāt stabilitāti dēļ.
"Nu, ir kaut kāds tāds prognozējams rītdienas scenārijs. Tur nav intrigas apakšā. Tur ir skaidrs, ka tur ir jābūt kaut kādam ārkārtīgam notikumam, lai par Aldonu nenobalsotu. Bet es nezinu vispār, kam ir jānotiek, lai nobalsotu par Raimo," atzīst Rozenvalds.
Badmintona federācijas ģenerālsekretārs tāpat atklāj - aizejot Vrubļevskim, ir bailes pazaudēt arī finansējumu profesionālajam sportam: "Iespējams, mēs atrastu pa visiem kopā LOK labāku, rīcībspējīgāku, atraktīvāku un citādi darbīgāku prezidentu, kurš varbūt varētu sameklēt vairāk naudas, bet varbūt tā mēs pazaudētu valsts naudu, vai otrādi.
Stāsts ir tāds, ka visiem, no vienas puses, it kā kaut kas nepatīk, katrs nedaudz kurn, visi nav tā ka nav apmierināti, bet nav arī tā, ka būtu kaut kādā baigā kašķī."
Vairākas federācijas gaidāmajās vēlēšanās Vrubļevski sauc par mazāko ļaunumu. Visi zinot, ka, pārvēlot Vrubļevski, labāk nebūšot, bet arī sliktāk nē, jo galu galā kāds cits vairāk naudas diez vai spēs piesaistīt.
Bailes pazaudēt finansējumu
Sporta aizkulisēs lēš, ka, aizejot Vrubļevskim, varētu zaudēt pusi sportam atvēlētā finansējuma.
Naudas piesaistīšanā liela loma varētu būt Vrubļevska privātām attiecībām ar sponsoriem un arī tam, ka viņa komanda jau ilgstoši zina, kam un kā pareizāk lūgt tostarp valsts finansējumu, pieļauj sporta vērotājs Arturs Vaiders.
"Tai komandai ir arī spēcīgas iestrādes, kā to naudu samenedžēt. Vrubļevska komandai šāda iestaigāta taciņa ir. Arī uz valdības, teiksim, vienu otru kabinetu," norāda Vaiders.
"Tas, ka taciņa ir iestaigāta, tas vēl nenozīmē, ka nedrīkst būt pārmaiņas. Labi, nav jābūt pilnīgi jaunam cilvēkam, kas tur pilnīgi saknē visu izmainīs. Šoreiz ir diezgan liela ažiotāža par šīm vēlēšanām, pirms iepriekšējām vēlēšanām nekas tāds nebija. Es, piemēram, ceru, ka Vrubļevska kungs izdarīs kaut kādus secinājumus," cer Latvijas Paralimpiešu komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Pārsvarā valsts dotācijas, ne ziedojumi
To, vai sporta nozare ar tās rīcībā esošo, miljonos mērāmo finansējumu attīstās, ir iespējams apšaubīt. Sports nepilda politiski noteiktos mērķus, šādu trauksmi cēla atbildīgā ministrija. Un arī vairums federāciju atklāti kritizē LOK prezidenta kūtrumu strādāt aktīvāk, lai piesaistītu privāto finansējumu.
Latvijas Radio analīze rāda, ka vairumā federāciju lauvas tiesu gada budžeta veido tieši valsts piešķirtās dotācijas, ne ziedojumi.
Izņēmums gan ir Hokeja federācija, kas visvairāk nopelnījusi no pašu saimnieciskās darbības.
Reforma naudas pārdalē
Tomēr, kā labo darbu vairums iesaistītie min finanšu reformu. Proti, LOK jau vairākus gadus tā rīcībā esošo naudu pārdala atbilstoši sporta veidu prioritātēm un vairāk piešķir tiem sporta veidiem, kas piedalās olimpiskajās spēlēs un spēj uzrādīt augstus rezultātus. Agrāk dalīts pēc principa "katram mazliet" un no tā nav bijusi atdeve.
Tagad, piemēram, vismazāk finansējuma piešķirts Badmintona federācijai, aptuveni 30 000 eiro, bet daudz vairāk tādiem sporta veidiem kā hokejs, bokss, basketbols un citiem, kur summas pārsniedz pat vairākus miljonus eiro gadā, neskaitot ziedojumus.
Dadzīte no Paralimpiskās komitejas uzsver, ka naudai sportā ir būtiska ietekme, jo saņemt vēlas katra federācija. Lai gan ieviests jau minētais uz sasniegumiem balstītais finansēšanas modelis, sporta virtuve liecinot, ka ietekme ir arī privātām attiecībām, par kurām iepriekš runāja Vaiders.
"Ir tāds priekšstats, ka tās federācijas, kuras par viņu nebalsos, paliks nelabvēlīgo statusā.
Ja tu esi nelabvēlīgo federāciju statusā, tu vari droši necerēt uz Olimpiskās komitejas finansējumu. Pieļauju, ka cilvēki, teiksim tā, vēl nav izauguši, tāda paaudze, kas var stāties pretī. Federācijās sēž tie cilvēki. Varbūt Vrubļevskim draudzīgie cilvēki, kas jau attiecīgi sarunā, kurš par ko vēlēs, tās vēlēšanas ir tāds farss," apgalvo Dadzīte.
LOK vēlēšanas ietekmē politiķi?
Paralimpiešu prezidente piedalījusies iepriekšējās LOK prezidenta vēlēšanās un atzīst, ka toreiz diskusijās aptuveni puse federāciju paudusi atbalstu toreizējam konkurentam Jānim Kolam no Bobsleja un skeletona federācijas. Taču vēlēšanās, pēc Dadzītes teiktā, liela ietekme ir pārējai vadībai, tostarp politiķiem, kas darbojas LOK Izpildkomitejā.
Dadzīte min pieredzēto pērnajās vēlēšanās, kad īsi pirms aizklātā balsojuma politiķi veduši sarunas ar opozīcijā esošām federācijām: "Mums labi zināmi daži politiķi valstī, es nesaukšu uzvārdu, bet viņi piedalās pilnīgi oficiāli šādās vēlēšanās, un tie paņem vairākas federācijas, aiziet aprunāties. Tajā brīdī, tad, kad tās pārrunas ir beigušās, tad arī balsošanas rezultāti pēkšņi ir vairs nevis 45% pret 55%, tur uzreiz ir 80% pret 20% un miers."
Lai gan konkrētus uzvārdus viņa nesauc, mājaslapā ikviens pamanīs trīs lielo pašvaldību ilggadējos vadītājus, zaļzemniekus – Aivaru Lembergu (Ventspils), Uldi Sesku (Liepāja) un Andri Rāviņu (Jelgava). Viņi, pārskatot Izpildkomitejas sēžu protokolus, tur figurē kā aktīvi sēžu dalībnieki. Viņi izsakās teju par katru ar naudas pārdali saistītu jautājumu, un Lembergs Saeimā manāms arī tad, kad lemj par naudu, tostarp sportam.
Iespējamo politisko ietekmi atklāj arī otra prezidenta amata kandidāta pieteicējs, Kērlinga asociācijas ģenerālsekretārs Artis Zentelis: "Vai svarīgas ir tieši personālijas? Protams, nav noslēpums, ka šis ir arī tāds diezgan politisks process. Ir vajadzīgs kaut kāds partiju atbalsts. Nu, jebkurā gadījumā, virzot kaut kādus lēmumus Saeimā uz atbalstīšanu, katru gadu tomēr ir šīs diskusijas."
Pats Vrubļevskis noliedz politiskās aizmugures esamību, un atsevišķu pašvaldību priekšsēžu dalība Olimpiskajā komitejā saistāma vien ar to, ka šajās pašvaldībās izvietoti olimpiskie centri.
Nauda gan ir būtisks varas instruments šajā situācija, secina Latvijas Radio. Un šeit jāpiemin - lai gan sportisti ne vienmēr gūst augstus sasniegumus, līdzšinējie divpadsmit gadi garantējuši stabilus ienākumus federācijām, un par to nākotnē sola parūpēties esošais prezidents.
No tā arī izriet Artura Vaidera secinājums, ka vēlēšanas pārsteigumus nesagādāšot - notiks ātrs balsojums, kuram drīz vien sekos sēšanās pie pusdienu galda.
Nav alternatīvas?
Par spīti saņemtajai kritikai, savas izredzes gaidāmās vēlēšanās Vrubļevskis sauc par stabilām, bet pie tā, ka funkcionāri viņu dēvējot par mazāko no ļaunumiem, vainīgi tieši žurnālisti.
"Es domāju, ka žurnālisti ir iemācījuši cilvēkiem šādi runāt tad, kad ir jāizšķiras starp diviem, un arī uz vēlēšanām Saeimā vai valdībā, vai, piemēram, par premjeriem vai par prezidentiem, bieži vien mēs dzirdam šādas atbildes.
Mazākais no diviem ļaunumiem. Šajā gadījumā droši vien nav domāts ļaunums, ka es daru ļaunu, un kāds cits varētu darīt vēl daudz ļaunāka, bet ka īstenībā jau nav alternatīvas," saka Vrubļevskis.
Lai gan sportistu vidū valda nevienprātība un publisku kritiku Vrubļevskis šogad saņēmis vairākkārt gan par ne tik labajiem startiem Rio, gan citiem nepaveiktajiem darbiem un par atsvešināšanos no paralimpiešiem, gaidāmās LOK prezidenta vēlēšanas, visticamāk, nesagādās pārsteigumus. Stabilitāte jeb pārliecība par sagaidāmo, opozīcijas trūkums un pašu nevēlēšanās kaut ko mainīt, kā arī bailes pazaudēt naudu, tās ir lietas, kas raksturo Olimpiskās komitejas darbu un Aldona Vrubļevska izredzes tikt pārvēlētam arī gaidāmajās vēlēšanās. Un nez vai to varētu saukt par prezidenta autoritāti profesionālajā sportā.
Nobeigumā citāts no sarunas ar Latvijas Badmintona federācijas ģenerālsekretāru Kristianu Rozenvaldu: "Tām pārmaiņām nav nekāda fona, nav pieprasījums. Pārmaiņas jau var izskatīt tad, kad visa tā cunfte saka kopā: eu, džeki, kaut kas ir jādara, tā dzīvot nevar un tamlīdzīgi. Te tas ir otrādi.
Visi saprot, ka tā dzīvot nevar, bet tajā pašā laikā pašiem nav nekāda mazākā priekšstata par to, kas tad ir nepareizi un kas ir pareizi. Pie šādas situācijas vienīgais labākais risinājums ir ieiet kūniņā un neko nedarīt, un nogaidīt."
Tomēr jāatgādina, ka līdz ar katrām nākamajām vēlēšanām ilggadējais prezidents saņem arvien mazāku skaitu balsu un atbalstam ir lejupejoša tendence.
Sportistiem pietrūkst drosmes veicināt pārmaiņas, un jāsecina, ka tikai valsts politikas veidotājs Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāja personā var uzdot kādas reformas, un no tā baidās visi. Tas, ka Vrubļevskim varētu būt reāli pēcteči, izskan ārpusierakstu sarunās, tostarp ar jaunajiem sportistiem, kas gan publiski naudas devēju kritizēt baidās.
Konkurents Raimo Olimpiskajā komitejā iesniedzis priekšlikumu grozīt statūtus, nosakot maksimālo prezidentūras termiņu - līdzīgi, kā tas ir citās valstīs, un šo iesniegumu parakstījusi arī lielākā vasaras sporta veidu pārstāve Latvijas Vieglatlētikas savienība. Skaidrs, ka šogad šādu izmaiņu nebūs, un tas jau patiesībā arī ir cits stāsts par pārvaldību.
