ĪSUMĀ:
- Pašreizējā kārtība ieviesta pēc skandalozām darbībām 2011. gadā.
- Sporta organizācijas vienojušās par pašlaik spēkā esošo sistēmu ziedojumu procentuālā sadalīšanā.
- Uzņēmumi izmanto iespēju sporta nozarē slēgt reklāmas līgumus, skaidras robežšķirtnes ar ziedojumiem nav.
- Boksera Maira Brieža komandā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumus sportā sauc par politisko naudu.
- Pandēmijas dēļ valsts kapitālsabiedrību rocība un iespējas ziedot sportam varētu būt kritušās.
„Latvijas Valsts mežu” pārstāvis Tomass Kotovičs pastāstīja, ka uzņēmumam ir noslēgti jumta līgumi. "Piemēram, kultūras jomā [ir līgums] ar Valsts kultūrkapitāla fondu, savukārt sporta jomā tā ir Nacionālā sporta padome, kas mūsu maksimālā ziedojuma ietvaros lemj, kādā veidā sadalīt šos līdzekļus," teica Kotovičs.
Šāda kārtība ir kopš 2012. gada. Tā radās, jo 2011. gadā izcēlās skandāls par to, kā Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sporta organizācijām sadalīja valsts kapitālsabiedrību ziedojumus. Toreiz
lauvas tiesu finansējuma saņēma ar olimpisko kustību nesaistītie basketbola klubi „VEF Rīga” un BK „Ventspils”, kā arī citas komandu sporta spēles, kas olimpiskajiem riņķiem nav bijušas ne tuvumā.
Par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs paskaidroja, ka LOK ziedojumu novirzīja ļoti šauram organizāciju skaitam, būtībā profesionālajam sportam, kas nekādi neatspoguļoja to, kas ir Latvijas sports.
"Latvijas sports ir gan augstie sasniegumi – olimpiskie sporta veidi, neolimpiskie sporta veidi, gan tautas sports, paralimpiskais sports un arī bērnu un jaunatnes sports," sacīja Severs. "Tāpēc bija tāds pieprasījums sabiedrībā un mēs no nozares ministrijas puses to atbalstījām, ka iepriekšējā sistēma ir jādemontē."
Demontāžas rezultātā sporta organizācijas pašas aiz slēgtām durvīm vienojās par ziedojumu procentuālo sadalījumu.
Ministru prezidenta vadītā Nacionālā sporta padome to katru gadu ir respektējusi un nav apstrīdējusi.
Ar atsevišķiem sportistiem un sporta organizācijām valsts kapitālsabiedrības slēdz arī reklāmas līgumus, lai veicinātu savu uzņēmuma atpazīstamību. Aigara Kalvīša vadītajā „Latvijas gāzē” valsts līdzdalība ir pavisam minimāla. Uzņēmums savu mārketinga mērķu sasniegšanai daudz ir sadarbojies ar sporta nozari, lai iegādātos reklāmas laukumus.
"Reklamējoties dabū lielāku atpazīstamību," uzsvēra „Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Kalvītis. Ar ziedojumiem atpazīstamību nevar dabūt, jo ziedojums ir labā griba. Tā ir sabiedriskā nauda. Vienkārši noziedo un neko pretī nevari paņemt par to."
Vēsturiski dāsns sporta atbalstītājs bija arī „Latvijas dzelzceļš”, kas arī bija naskāks reklāmas, nevis ziedojumu līgumu slēgšanā.
Tomēr šogad „Latvijas dzelzceļš” logotipu sporta pasākumos vairs nemana.
VAS „Latvijas dzelzceļš” komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja Ella Pētermane atzina, ka, ņemot vērā uzņēmuma finanšu situāciju un samazinoties ieņēmumiem, vajadzēja pieņemt lēmumus par dažādu izmaksu pozīciju samazināšanu, tostarp atsakoties arī no reklāmas izvietošanas pasākumos. "Tas nozīmē, ka šī [2020. gada] gada budžetā nebija paredzēti līdzekļi reklāmas izvietošanai pasākumos, tostarp arī sporta pasākumos," viņa piebilda.
Nereti valsts kapitālsabiedrības slēdz reklāmas līgumus ar tām pašām sporta organizācijām, kurām arī ziedo. Sporta sabiedrībā šādas darbības vērtē neviennozīmīgi, un arī kapitālsabiedrību pārraugs akcentē precīzāka regulējuma nepieciešamību.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks atzīst, ka esošo politiku varētu pārskatīt, lai skaidrāk nodalītu ziedošanas un sponsorēšanas līgumus. "Jo vienmēr ir pastāvējis daļējs strīds par to, kur tā robežšķirtne veidojas," viņš paskaidroja.
Ar kādiem sportistiem un sporta organizācijām slēgt reklāmas līgumus, valsts kapitālsabiedrības lemj pašas.
Kā galvenos kritērijus uzņēmumi min sportistu sasniegumus un popularitāti Latvijā.
"Mūs neapšaubāmi vairāk interesē tas, ko skatās Latvijā, kas vairāk interesē Latvijas iedzīvotājus," teica „Latvijas Valsts mežu” pārstāvis Kotovičs. "Lai Latvijas iedzīvotāji redz. Mūsu galvenā mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji."
Bokseris Mairis Briedis ir viens no Latvijas populārākajiem sportistiem un arī panākumi viņam nav gājuši secen. Boksera menedžeris Raimonds Zeps
valsts kapitālsabiedrību ieguldījumus sportā sauc par politisko naudu, kuras apgūšanā dažām sporta organizācijām pietiek ar vienu e-pastu, bet citiem tā arī neizdodas aizklauvēties līdz sarunai.
"Mēs esam klauvējuši pie tām durvīm, neviens nav vēris vaļā," atzina Zeps. "Mēs esam mēģinājuši iet tirgus ekonomikas ceļu, piedāvājot konkrētu vērtību sadarbībai, redzot saskares punktus. Tikpat labi mēs neesam bijuši konkrētajā brīdī, kad tas bijis aktuāli. Tikpat labi neesam bijuši konkrētajā vietā. Neesmu saņēmis atgriezenisko saiti [no kapitālsabiedrībām], līdz ar to nezinu iemeslus, kāpēc nekad neesam bijuši izskatīti."
Visā pasaulē 2020. gads ir bijis izaicinājumu pilns. Kā tas būs skāris valsts kapitālsabiedrību rocību un iespējas ziedot sportam, būs redzams redzams jau pēc pāris mēnešiem. Tāpat kā to, kam tiks jauni ziedojumi, bet kam – arī reklāmas līgumi.
