Atvērtie faili

#104 Vai dižkoka neatļauta nozāģēšana Mārupē noraus stopkrānu rindu mājas būvniecībai?

Atvērtie faili

#106 Kāds ir bijis 2022. gads piecās jomās, kuras ir pētījuši "Atvērto failu" žurnālisti?

#105 Kādēļ valsts prēmijas par izciliem sportistu panākumiem nonāk arī citu kabatās?

Valsts prēmijas par izciliem sportistu panākumiem nonāk arī citās kabatās; vienprātības par labāko sistēmu nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvija pēdējos 10 gados ir samaksājusi vairāk nekā 15 miljonus eiro naudas balvās par izciliem sasniegumiem sportā. Dāsnas prēmijas no valsts budžeta saņem ne tikai sportisti un viņu treneri, bet arī atsevišķu sporta federāciju darbinieki, raisot jautājumu, vai metode, kā nosaka izcilību Latvijas sportā, ir pareiza.

ĪSUMĀ:

  • Par uzvaru Nedzirdīgo spēlēs peldētājai Zanei Embrektei paredz 142 288  eiro prēmiju  uz rokas; sportistei valsts naudas balvas ir teju vienīgais ienākumu avots.
  • Savu prēmijas daļu vēlas arī treneri un funkcionāri, bet par dalīšanas principiem un procentiem raisās strīdi.
  • Pasaules junioru čempions rollerslēpošanā Lauris Kaparkalējs apbalvojamo sarakstā iekļāvis arī federācijas valdes locekli un uzskata, ka pamatoti.
  • Izglītības un zinātnes ministrijā paskaidro – pieteikt federāciju amatpersonas naudas balvām nav nekas nelikumīgs.
  • Ministrijā par problēmu uzskata pārāk plašo naudas saņēmēju loku dažādos sporta veidos.
  • Pašreizējā sistēma neparedz atgūt valsts prēmiju naudu, ja sportistam rezultātu vēlāk anulē dopinga dēļ, ko izmantojusi Ineta Radēviča.
  • Ministrijā vēlas vienreizējas prēmijas aizstāt ar ikmēneša pabalstu olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem mūža garumā.
  • Latvijas Olimpiskajā komitejā atbalstītu pieticīgāku naudas balvas tūlītēju izmaksu par labu ieguldījumam, piemēram, sportista pensiju fondā.
  • Motoru sportā pašreizējo sistēmu kritizē kā sporta sabiedrību šķeļošu un norāda uz ačgārnībām sacensību prestiža izvērtēšanā.
  • Pasaulē atpazīstamākajos sporta veidos labākie sportisti nopelna pienācīgu algu vai lielas naudas balvas, bet Latvijas valsts atzinību ilgstoši nesaņēma.

Daži ievērojamākie Latvijas sportisti naudas balvām nemaz nekvalificējas. Atbildīgās amatpersonas gatavojas rosināt prēmiju vietā olimpiskajiem un paralimpiskajiem medaļniekiem izmaksāt ilgstošus pabalstus, bet ne visi to atbalsta.

Trenējāmies deviņas reizes nedēļā

Darbdienas rītā Latvijas Radio atbraucis uz peldbaseinu Ziepniekkalnā. Pie baseina ir piestājis arī mikroautobuss ar skolēniem – viņi ir ieradušies uz nodarbību, bet LTV – satikt peldēšanas treneri Gaļinu Broku. Viņa gadiem ilgi trenēja peldētāju Zani Embrekti, kura ir nedzirdīga. Zane sāka trenēties kā padsmitgadniece, un viņas trenere jaunietē saskatīja potenciālu. 

"Ar Zani es strādāju 11 gadus. Viņa atnāca pie manis uz Ziepniekkalna baseinu, pirms viņa trenējās ar nedzirdīgajiem," pastāstīja Broka. "Sākumā mums gāja diezgan grūti, nebija labi. Ar katru gadu uzlabojās tehnika un fiziskā sagatavotība, un rezultāti sāka augt."

Embrekte pirmsākumu sportistes gaitās atceras ar prieku un uzteica treneri Broku. "Esmu ļoti laimīga, ka satiku Gaļinu  [Broku] savā dzīvē," teica peldētāja. "Mēs labi sapratāmies, un tikai un vienīgi smags darbs, regulāri treniņi un milzīgs treneres atbalsts, zināšanu un laika ieguldījums mūs ir virzījis uz priekšu."

Zane savai trenerei bija pirmā nedzirdīgā audzēkne, un sportistei bija daudz jāstrādā, lai uzlabotu peldēšanas tehniku. 

"Mēs trenējāmies astoņas līdz deviņas reizes nedēļā," uzsvēra sportiste.

Embrekte tagad 26 gadu vecumā peldēšanā starp nedzirdīgajiem ir kļuvusi par pasaulē visvairāk titulēto sportisti. Maijā viņa no Nedzirdīgo spēlēm Brazīlijā pārradās ar trim godalgām – divām zelta medaļām un vienu sudraba.

"Esmu ļoti priecīga, ka godam varu nest Latvijas vārdu pasaulē. Tagad daudz cilvēku uzzina, kas ir Latvija, redz, ka mēs šeit arī mākam peldēt," sacīja Embrekte. "Esmu lepna latviete un nedzirdīga persona. Latvijā gribu izcelt nedzirdīgos, ka arī mēs esam daļa no sabiedrības, sportojam, visu varam un esam spējīgi. Lai nopietni trenētos, smagi strādātu sportā, pārstāvētu savu valsti, – strādāt algotu darbu ir grūti."

Nedzirdīgo spēles rīko Starptautiskā Nedzirdīgo sporta komiteja, un tās ir oficiālas sacensības. Tajās izcīnīta zelta medaļa ir vienlīdzīga ar zeltu olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs – naudas balvai Latvijā sportisti tekošā gada laikā var pieteikt tikai vienu no gūtajiem panākumiem. Tātad Zane par savu zelta medaļu var saņemt 142 288  eiro uz rokas.

Prēmijas apmērs Zani apmierina, un viņa priecājas, ka nedzirdīgos sportistus novērtē vienā līmenī ar citiem olimpiešiem un paralimpiešiem. 

Zani kā sportisti pārstāv Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija.

"Lielākoties mani vienīgie ienākumi ir prēmija, bet es īrēju dzīvokli un man arī vajadzīgs ēdiens," pastāstīja Embrekte. "Prēmija ir ļoti svarīga. Lai labi peldētu, vajag ieguldīt daudz laika un resursus. Pirmā prēmija man palīdzēja turpināt sportot. Pretējā gadījumā es, visticamāk, nebūtu varējusi turpināt, jo nepieciešami iztikas līdzekļi."

Embrekte uzsvēra, ka strādā ikdienā bez atalgojuma, Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija algu nemaksā, un trenere Broka par par viņas trenēšanu atalgojumu nesaņem. "Principā viņa [Broka] to dara bez maksas," piebilda sportiste.

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija gan atbalsta Zani un viņa stāsta, ka jūtas par to pateicīga: "Federācija man reizi gadā piešķir naudu vitamīniem un nometnēm, kā arī sporta zālei pēc vajadzības. Es ticu, ka federācija dod to, kas ir iespējams."

Lai viņa varētu pieteikties naudas balvai, Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai jāvēršas ar iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kas ir atbildīga par sporta nozari. Federācija to arī izdarīja – pēc tam gala lēmumu par prēmijas izmaksu pieņem valdība.

Embrekte par savu vienīgo personāla cilvēku uzskata treneri Broku.

Viņas fizisko sagatavotību uzrauga Andrejs Dūda, kurš kā brīvprātīgais iesaistās ar treniņu plānu un asistēšanu treniņos. Treneri ir arī Edgars Kiršs un Māris Bergstenis.

Lai prēmētu viņas trenerus un apkalpojošo personālu, valsts papildu Zanes naudas balvai piešķir apmēram 70 tūkstošus eiro. Kā šo summu sadalīt, ir jāizlemj Nedzirdīgo sporta federācijā, kas vēlas arī savu tiesu no personāla atbalstam paredzētās prēmijas daļas.

"Izvērtējot vairākus faktorus, galveno darbu ir ieguldījusi tieši mana trenere," teica Embrekte. "Kaut vai laika ziņā, procentuāli. "Es saprotu, ka visi vēlas savu labumu, (visi) uzskata, ka ir ieguldījuši visvairāk."

Cik liela prēmijas daļa pienākas Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai, neviens likums nenosaka.

Zanes trenere Broka uzskata, ka 10% pienāktos federācijai – apkalpojošajam personālam, bet 90% – treneriem. Pēc Brokas teiktā, federācijas valde šādam sadalījumam nepiekrīt un vēlas lielākus procentus.

"Pēdējā sapulcē viņi [federācija] gribēja 35% un pēc tam 26%. Ne mazāk," pastāstīja trenere. "Federācija saka, ka viņiem alga ir ļoti maza un, lai strādātu, vajag naudu, tāpēc viņi ņem to naudu no prēmijām."

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidente Iveta Kraze naudas balvas pieteikumā Izglītības un zinātnes ministrijai ir minēta kā peldēšanas komandas delegācijas vadītāja. Domstarpības par prēmiju naudas dalīšanu viņa dēvē par uzskatu atšķirību.

"Es neuzskatu to par konfliktu. Vienkārši nesakrīt viedokļi starp treneriem un Nedzirdīgo sporta federācijas valdes locekļiem," norādīja Kraze. "Mūsu federācija ir ļoti maza organizācija, un finanšu resursi neatļauj algot ne lietvedi, ne izpilddirektoru, ne citu sporta darbinieku. Tāpēc bieži vien veicu brīvprātīgi citu sporta darbinieku pienākumus."

Kraze stāstīja, ka ikdienā strādā kādā skolā, bet organizatoriskie pienākumi federācijā, piemēram, meklēt sportistiem finansējumu, rezervēt aviobiļetes un naktsmītnes ir papildu darbs.

Federācijas gada pārskatā par 2021. gadu ir teikts, ka federācijā strādā divi darbinieki. Viņi algās kopā saņēma astoņus tūkstošus eiro. Kraze nevēlējās precizēt, kuri ir šie divi darbinieki, taču uzsvēra, ka treneri līdz galam neizprot federācijas ieguldīto darbu.

"Kas tad meklē finansējumu sporta sacensībām Latvijas mērogā un dalībai sacensībās Eiropā? Kurš pavada sportistus šajās sacensībās? Kurš rūpējas, lai sportisti šajās sacensībās justos labi un viņiem būtu viss nepieciešamais?" vaicāja Kraze. "[Es] personīgi gribēju atteikties [no prēmijas], bet Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas valde uzskata, ka man par daudzu sporta darbinieku pienākumiem arī pienākas vismaz 15%." 

Pēc Krazes teiktā, ja treneri vēlas saņemt prēmijas lielāko daļu, tad viņi arī to saņems, tomēr viņiem jāciena arī citu sporta ieguldītais darbs. 

Kraze nav vienīgā Nedzirdīgo sporta federācijas valdes locekle, kuras vārds ir naudas balvu saņēmēju lokā. 2022. gadā pieteikumā pie citu sportistu panākumiem Nedzirdīgo spēlēs ir iekļautas arī valdes locekles Liene Kleina-Brūvere un Māra Kursīte.

Strīds federācijā izcēlās pēc tam, kad trenere Broka par prēmiju dalīšanu nesen sūdzējās Izglītības uz zinātnes ministrijā. Viņasprāt, federācijas darbinieki līdz šim ir saņēmuši nesamērīgi lielu prēmijas daļu.

"Es saņēmu prēmiju un redzēju, ka 50% atvēlēti man un 50% – federācijas vadītājai," paskaidroja Broka.

Pirms trijiem gadiem Embrekte par uzvaru pasaules Nedzirdīgo čempionātā brīvā stila peldējumā no valsts saņēma naudas balvu 28 458 eiro. Trenere Broka un apkalpojošā sporta darbiniece Kraze saņēma vienādu prēmijas daļu – katra 7114 eiro.

Savu tiesu no sportistiem piešķirtajām naudas balvām iegūst arī citas sporta federācijas Latvijā.

Eļļoja gultņus

Augusta beigās Madonā notika Pasaules kausa posms un pasaules junioru čempionāts rollerslēpošanā. Tā ir distanču slēpošana vasarā uz skrituļslēpēm. Sīvā cīņā sprinta sacensībās Latvijas skrituļslēpotājs Lauris Kaparkalējs izcīnīja pirmo vietu un ieguva zelta medaļu.

Lai Kaparkalējs varētu saņemt 3614 eiro par izcīnīto pirmo vietu, arī biedrība Latvijas Slēpošanas federācija, tāpat kā Zanes Embrektes gadījumā Nedzirdīgo sporta federācija, vērsās ar iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā. Lai prēmētu Kaparkalēja trenerus un apkalpojošo personālu, valsts papildu piešķīra apmēram 2100 eiro.

Iesniegumā naudas balvai Latvijas Slēpošanas federācija Kaparkalēja trenerus Daini Vuškānu un Edgaru Bernānu lūdza novērtēt vienādi – ar 711 eiro. Tādu pašu summu lūdza arī piešķirt federācijas valdes loceklim Jānim Puidam – viņš biedrības iesniegumā ir minēts kā apkalpojošais sporta darbinieks.

Latvijas Radio sazinājās ar Jāni Puidu un jautāja, kāpēc viņam jāsaņem tikpat liela prēmija kā Kaparkalēja treneriem. 

Puida sacīja, ka iekļaušana prēmējamo sarakstā viņam bija pārsteigums. Par darbu Slēpošanas federācijā Puida algu nesaņem.

"Tā pilnībā bija Laura [Kaparkalēja] iniciatīva. Nekādā ziņā nebiju iesaistīts," teica Puida. "Es esmu Laurim palīdzējis arī pirms atrašanās federācijas valdē. (Esmu palīdzējis) ar padomiem. Esmu palīdzējis arī ar inventāra sameklēšanu, ar privāto līdzekļu ziedošanu viņa sporta gaitām."

Izglītības un zinātnes ministrija lūdza federāciju paskaidrot, kādēļ Puidam jāsaņem šāda prēmija. Skrituļslēpotājs Lauris Kaparkalējs atbildē ministrijai aizstāvēja Puidu.

"Gribu teikt to, ka šajā gadījumā man nebija svarīgi, vai viņš ir federācijas pārstāvis vai ne, jo viņš man ir ļoti daudz palīdzējis – gan morāli, gan dažādiem padomiem," uzsvēra Kaparkalējs. "Un arī pirms šī 200 metru sprinta pasaules čempionātā viņš palīdzēja meklēt finansiālo atbalstu no sponsoriem, lai es varētu labāk veikt sacensības un treniņprocesu."

Puida arī palīdzējis Kaparkalējam sagatavot inventāru attiecīgajai sacensību distancei.

"Tātad sagatavoja rollerslēpes, eļļoja gultņus un nodrošināja to, lai rolleri tiešām būtu augstākajā kvalitātē. Un man arī izdevās šajā 200 metru sprintā izcīnīt pirmo vietu," piebilda Kaparkalējs.

Ko par šādu praksi, ka sporta federāciju darbinieki saņem daļu no sportistu naudas balvām, domā Izglītības un zinātnes ministrijā? IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs paskaidroja, ka

pieteikt federāciju amatpersonas naudas balvām nav nekas nelikumīgs.

"Dažas federācijas tā pieiet, argumentējot, ka darbojas brīvprātīgi, atlīdzību nesaņem un daudz dara. Tādējādi tā ir iespēja visu to, kas citkārt būtu saņemts caur algu vai cita veida finansiālu palīdzību no federācijas, atdot atpakaļ šo finansiālo ieguldījumu caur naudas balvu sistēmu," teica Severs. "Galvenais, lai tas būtu ar pašu sportistu un treneru ziņu."

Pēc Severa teiktā, problēma gan ir pārāk plašais naudas saņēmēju loks. 2022. gadā naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā piešķīra 173 cilvēkiem. Pie prēmijām tika arī uzvarētāji biljardā un kāršu spēlē bridžā. Savukārt 2019. gadā sportistiem izmaksāja naudu par godalgām pasaules čempionātos arī dronu pilotēšanā un spiningošanā no laivas.

Reiz izmaksātas prēmijas vairs neatgūt

Pašreizējai naudas balvas sistēmai ir arī citi trūkumi. 2012. gadā Londonas olimpiskajās spēlēs 4. vietu tāllēkšanā izcīnīja Latvijas vieglatlēte Ineta Radēviča. Par šo sasniegumu viņa toreiz no valsts saņēma prēmiju apmēram 28 tūkstošus latu jeb gandrīz 40 tūkstoš eiro.

Pirms četriem gadiem Starptautiskā Vieglatlētikas federācija Radēvičas rezultātu Londonā anulēja, jo atkārtota dopinga analīžu pārbaude uzrādīja aizliegtu vielu klātbūtni.

Latvijas likumi nenosaka kārtību, kā rezultāta anulēšanas gadījumos atprasīt naudas balvu no sportistiem,

tāpēc pirms trijiem gadiem IZM publiski aicināja Radēviču atmaksāt naudu labprātīgi, bet viņa to neizdarīja.

Uzrunāta intervijai, Radēviča no sarunas atteicās. Tā vietā viņa sava sociālā medija kontā publicēja paziņojumu, kurā norādīja uz juridiskiem aspektiem.   

"Par šīs balvas atmaksu no valsts puses pie manis neviens nav oficiāli vērsies. Konsultējoties ar juristiem, es secināju, ka tās atmaksai nav juridiska pamata," pauda Radēviča. 

Bijusī vieglatlēte stāstīja, ka iepriekš ir ziedojusi sevi Latvijas sportam. Tāpat viņa ir brīvprātīgi strādājusi, lai vadītu Latvijas Vieglatlētikas savienību, izglītotu bērnus un dalītos pieredzē ar citu organizāciju darbiniekiem.

"Valsts sedza apmēram 20% no manām treniņu izmaksām. Vēl 30% sedza ienākumi no sponsoriem un atalgojums par dalību komercsacensībās.  Pārējais – vismaz 15 000 eiro gadā – tika segts no manas ģimenes budžeta," pauda Radēviča.

Pieredze ar Radēviču, kā arī nesamērīgi lielais prēmiju saņēmēju skaits ir iemesls, kādēļ IZM vēlas mainīt naudas balvas sistēmu un to aizstāt ar jaunu.

"Tas, ko mēs piedāvājam, ir atteikties no vienreizējās naudas balvu piešķiršanas par izciliem sasniegumiem sportā," pastāstīja Severs. "Tā vietā paredzot ikmēneša pabalstu olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem visa mūža garumā. Tam būtu vajadzīgi grozījumi Sporta likumā."

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) apvieno 39 olimpisko sporta veidu federācijas, un viens no biedrības mērķiem ir nodrošināt Latvijas pārstāvniecību starptautiskajā olimpiskajā kustībā un Latvijas sportistu un komandu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs.

LOK Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis pastāstīja, ka 

ar lielākām vai mazākām pārmaiņām prēmiju sistēma pastāv jau 25 gadus.

Naudas balvas kā tādas ir tiesīgas eksistēt. Tas ir stimulējošs vai drīzāk motivējošs elements sporta sistēmā, un tas ir labi," teica Keselis. "Tas, kā šī sistēma izskatās šobrīd, šķiet, ka ir savu laiku jau krietni pārdzīvojusi. Es uzskatu, ka vienreizējas naudas izmaksas, kas pārsniedz, piemēram, piecas mēneša vidējās izpeļņas valstī – nav atbalstāmas."

Lielas prēmijas vietā iemaksa pensiju fondā

Keselis saskata, ka ne visi sportisti naudas balvas uztver kā investīciju nākotnē, tāpēc būtu labāk ieviest pakāpeniskāku pieeju.

"5000 eiro uzreiz, rokasspiediens un kāds diploms, kas pie sienas pieliekams. 95 000 eiro – trešā līmeņa pensiju fondā, kas kļūst pieejams brīdī, kad sportista karjera ir noslēgta," savu skatījumu atklāja Keselis.

IZM piedāvājums LOK būtu izdevīgs, jo stiprinātu labāko olimpiešu labklājību. Keselis uzskata, ka

no valsts budžeta būtu jāapbalvo tikai atsevišķi sportistu panākumi.

"Sasniegumi olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos pieaugušo vecuma grupās olimpiskajos sporta veidos," savu skatījumu uz prēmiju dalīšanas kārtību atklāja Keselis. "Plus pielīdzināmi sasniegumi paralimpiskajos sporta veidos. Plus, ja Ministru kabinets izdomā noteikt šādu kārtību, tad Ministru kabineta noteikts saraksts ar prioritāriem neolimpiskajiem sporta veidiem – šādi paši sasniegumi."

Ja valdība atbalstīs ministrijas ierosinājumu, valsts vairs neatvēlēs naudu prēmijām. Tas nozīmē, ka Nedzirdīgo sporta federācijai un citām finanses būs jāmeklē pašām.

Olimpiskās spēles, pasaules un Eiropas čempionāti, policistu, karavīru un studentu spēles, paraolimpiskais sports – visas šīs sacensības uzskaita Ministru kabineta noteikumi. Arī motokrosu.

Tomēr diviem motokrosa sportistiem noteikumu dēļ ir pilnīgi nesalīdzināmas izredzes pretendēt uz naudas balvu.

Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis naudas balvu sistēmu uzskata par sporta sabiedrību šķeļošu. Viņš ir pārliecināts, ka izcilības prēmēšanā valsts pienācīgi neizvērtē sacensību prestižu un konkurences apmēru, kas ir netaisnīgi.

Motosportā naudas balvas vieglāk iegūstamas zemāka ranga sacensībās

"Lielai daļai sabiedrības nav skaidri kritēriji,"  teica Lazdovskis. "Paula Jonasa, absolūti atpazīstamākā un visaugstākajā līmenī startējošā Latvijas motosportista, sestā līdz devītā vieta pasaules čempionātā mums īpaši neko neļauj pakāpties šajā tabulā."

Jonasa gadījumā jau pati ielaušanās pasaules motokrosa elitē solo klases disciplīnā ir nebijis panākums Latvijas sportā. Taču, lai pretendētu uz iekļūšanu Latvijas sporta izcilnieku prēmiju sarakstos, Jonasam sezonas kopvērtējumā jāieņem vismaz trešā vieta. 

"Faktiski lielai daļai sporta sabiedrības, tai skaitā sporta veidam, ko es pārstāvu, protams, ir sajūta, ka īpaši tiek novērtēti individuāli olimpiskie sporta veidi, kamēr komandu sporta veidi, neolimpiskie sporta vai tādi sporta veidi, kur lielākie panākumi un arī lielākā atpazīstamība tiek iegūta komerciālās sacensībās, faktiski šai sistēmai izkrīt cauri," sacīja Lazdovskis.

Par uzvaru Eiropas čempionātā MX2T klasē 2022. gadā nepilnus 7 tūkstošus eiro naudas balvu saņems motokrosa braucējs Toms Macuks.

To, ka Macuks panākumu guvis krietni zemāka ranga sacensībās nekā piedalās Jonass, atzīst arī Motosporta federācijas prezidents Lazdovskis, taču Ministru kabineta izcilības mērauklai atbilst tieši Macuks, nevis Jonass.

Tomēr ir bijuši arī izņēmumi.

Tenisiste Aļona Ostapenko 2017. gadā triumfēja prestižajā Francijas atklātajā čempionātā. Uzvara kādā no četriem "Grand Slam" turnīriem bija nepieredzēts panākums Latvijas sportā, taču neatbilda naudas balvas piešķiršanas kritērijiem.

Turnīra organizatori par uzvaru tenisistei balvā samaksāja divus miljonus eiro. Arī Latvijas valsts nestāvēja malā un ārpus kārtas viņai piešķīra 28 tūkstošus eiro, jo tas uzlaboja valsts tēlu pasaulē.

Ar tādu pašu summu 2017. gadā valsts novērtēja arī boksera Maira Brieža ietekmi uz valsts tēlu. Viņa tā laika menedžeris un sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps atklāja, ka naudas balvu principiālu apsvērumu dēļ bokseris nolēma nepaturēt un piešķirto summu ziedoja.

"Ja mēs esam bijuši visu karjeru bez jebkāda valsts un pašvaldību atbalsta, tad turpinām savām kājām un izdarām labu darbu," paskaidroja Zeps.

Zīmīgi, ka Briedis savu titulu pēc tam vairākkārtīgi aizstāvēja, taču par turpmākiem panākumiem valsts vairs nepiešķīra naudas balvas.  

Tenisiste Anastasija Sevastova 2018. gadā sasniedza cita "Grand Slam" turnīra – ASV atklātā čempionāta – pusfinālu. Starptautiskā publicitāte bija iespaidīga, taču Sevastovas ietekmi uz valsts tēlu politiķi neapbalvoja.

Arī tenisists Ernests Gulbis naudas balvas nav saņēmis un atzīst, ka viņam tās nav bijušas aktuālas. Turnīru balvu fondos visas karjeras laikā pašreizējais Latvijas Tenisa savienības prezidents nopelnījis miljonos mērāmas summas. Gulbis uzskata, ka sportā objektīvi mērīt izcilību ir gandrīz neiespējami, jo sporta veidi, to prestižs un specifika ir ļoti dažādi, taču prēmējamo loks nevarot būt nesamērīgi plašs.  

"Sportisti, kuri nevar sev nopelnīt iztiku ar savu nodarbi... tas [naudas balvas] viņiem ir milzīgs bonuss," teica Gulbis. "Ir ļoti svarīgi, ka valstī ir noteiktas konkrētas prioritātes. Ja mums ir 100 prioritātes, tad tas nozīmē, ka mums prioritāšu vienkārši nav."

Ernests Gulbis (pa kreisi) un Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Jānis Mellups
Ernests Gulbis (pa kreisi) un Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Jānis Mellups

Tikmēr futbolists Roberts Uldriķis ikdienā spēlē Nīderlandes čempionātā. Viņš stāstīja, ka Latvijas izcilākie komandu sporta spēļu sportisti uz naudas balvām nevar pretendēt.

Pēc Uldriķa teiktā, Latvijā nevajadzētu prēmēt sportistus, kuri gūst panākumus sabiedrībai nezināmos sporta veidos.

"Sports ir brīva izvēle. Ja nevari ar to nopelnīt naudu, nav jāgaida no valsts prēmijas par izciliem sasniegumiem vai ko tādu," teica Uldriķis. "Cik es esmu runājis, tad cilvēki Nīderlandē vai Šveicē atceras gan Verpakovski, gan Biedriņu, viņi zina Porziņģi, mūsu hokejistus, Gulbi, Sevastovu. Viņi zina sportistus, kuri ir no masveidīgākajiem, lielajiem sporta veidiem. Kad cenšos pastāstīt par kādiem citiem, viņi rauc pieri nesaprašanā."

Ja valdība apstiprinās peldētājai Zanei Embrektei paredzēto 142 288 eiro naudas balvu, tad viņas trenere Broka saņems vairāk nekā 64 tūkstošus eiro. Savukārt Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidente Iveta Kraze – 7114 eiro.

Latvijas Slēpošanas federācijas valdes loceklis Puida slēpotājam Kaparkalējam gan ir kas daudz vairāk par apkalpojošu darbinieku. Viņš vēlētos, lai naudas balvu sistēma ļautu prēmēt vairāk nekā vienu sportista panākumu gadā.

"Ja vajag palīdzēt, es nežēloju savu laiku, it sevišķi Laurim. Es redzu, ka ir talants. Uztveru viņu kā sev līdzīgu, mums abiem tēti ir aizgājuši ļoti nesen, tāpēc es zinu, cik tas ir grūti," uzsvēra Puida. "Es personīgi gribētu, ka to [naudas balvu sistēmu] vajadzētu vēl vairāk pārnest uz individuālajiem sporta veidiem. Mēs nekad nekādā veidā ar to nevarēsim nodrošināt dzīvi, ļoti grūti ir pat sportista gaitas nodrošināt. Šis ir labs veids, kā iedot kādu bonusu pēc tam, kad ir sasniegts kāds rezultāts."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti