Valsts papildu finansējuma sadalē izraudzīsies prioritāri atbalstāmās sporta federācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Daļa no papildu atbalsta sporta nozares attīstībai tiks novirzīta prioritāri atbalstāmo sporta federāciju programmām, šo federāciju skaitam nepārsniedzot 20, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu papildu atbalsts sporta nozares attīstībai šogad plānots 5,6 miljonu eiro apmērā.

Šo finansējumu plānots novirzīt valsts programmai bērnu un jauniešu, tai skaitā bērnu ar invaliditāti, iesaistei sporta aktivitātēs, prioritāri atbalstāmo sporta federāciju programmām, Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) pielāgotā sporta attīstībai un citu valsts līmeņa sporta programmu un pasākumu organizēšanai "Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam" mērķu īstenošanai.

"Šeit nav tiešā veidā runa par prioritāriem sporta veidiem, bet gan par organizācijām, kas atbildīs trīs kritēriju kopumam – masveidība, sasniegumi un pasākumu skaits. Piemēram, pērn šajā pirmajā pieciniekā būtu bijis hokejs, basketbols, volejbols, futbols un vieglatlētika. Šobrīd notiek diskusijas par federāciju skaitu – tās varētu būt kādas desmit vai 15, bet ne vairāk par 20 federācijām, kuras no šī papildu finansējuma saņemtu papildu līdzekļus savu programmu realizēšanai," stāstīja Severs.

Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) viceprezidents Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka būtībā papildu finansējums ir mazāks, jo, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpmāk nebūs pieejami Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) akceptēti ziedojumi no "Latvijas valsts mežiem" (LVM).

"Tie bija aptuveni 2 miljoni eiro, kas bija paredzēti arī šogad sadalīšanai tautas sporta pasākumiem, federācijām un to aktivitātēm, komandu sporta veidiem un to federācijām. Skatoties no sporta finansējuma viedokļa, ir jārunā par papildu 3,6 miljoniem eiro, nevis 5,6 miljoniem eiro," teica Lazdovskis.

LSFP viceprezidents uzsvēra, ka nepieciešams skaidri norādīt, vai papildu finansējums tiks novirzīts tiem pašiem mērķiem, kuriem tiktu piešķirts LVM atbalsts.

"Manuprāt, būs nepareiza situācija, kad atbalstu saņems vairākas federācijas, kuras ir visattīstītākās, tādējādi atņemot bāzes līmenī finansējumu pārējām apmēram 70 federācijām. Jā, salīdzinoši mazām federācijām, bet tām bija arī mazāks finansējums. Attiecīgi šis finansējums tiks atņemts, lai pārdalītu sistēmas iekšienē. Ceru, ka IZM dos iespēju turpināt šo diskusiju. Tāpat svarīga ir diskusija par kritērijiem," atzīmēja Lazdovskis.

Jau tagad zināms, ka 200 000 eiro no šī papildu finansējuma tiks piešķirta LPK, kura plānotajā 2023. gada budžetā varētu saņemt kopumā 600 000 eiro.

"Zinām LPK vēlmi saņemt vēl papildu finansējumu, tas tiks vērtēts budžeta sadales procesā. Pirmais solis ir sperts un LPK ir palielināts valdības finansējums," teica Severs.

2023. gadā sportam budžetā plānoti 45,6 miljoni eiro. Patlaban spēkā ir tehniskais jeb pagaidu budžets, kurā sportam atvēlēti 39,8 miljoni eiro, bet tad, kad būs pieņemts šī gada budžets, paredzēts, ka sportam tiks novirzīti vēl 5,8 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti