Valsts budžets 2017: Sportam grib piešķirt papildu 10 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Saeimas deputāti nākamgad sporta infrastruktūrai iecerējuši papildus novirzīt vairāk nekā 10 miljonus eiro. Šādus priekšlikumus deputāti iesnieguši grozījumiem nākamā gada valsts budžetā galīgajā lasījumā.

Vairāk nekā miljons Liepājā, Ventspilī un Valmierā

Vairāku deputātu - Jāņa Upenieka ("Vienotība"), Arta Rasmaņa (ZZS), Vitālija Orlova ("Saskaņa"), Kārļa Krēsliņa (Nacionālā apvienība), Jāņa Ruka (Latvijas Reģionu apvienība) un Aivara Meijas (No sirds Latvijai) - iesniegtajā dokumentā lielākās summas paredzētas Liepājas slēgto tenisa kortu būvniecībai, Ventspils Olimpiskajam centram un Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai.

Proti, Liepājas slēgtajiem tenisa kortu celtniecībai plānots piešķirt 1,55 miljonu eiro, Ventspils Olimpiskajam centram - 1,55 miljonu eiro un J.Daliņa stadionam - 1,1 miljons eiro.

Deputāti sporta papildus finansēšanu skaidro ar tā popularitāti valstī. "Kam Latvija dzīvo līdzi? Viņi [iedzīvotāji] dzīvo līdzi [basketbolistam Kristapam] Porziņģim, tenisistu startiem. Tad, kad mēs gribam labus rezultātus, mēs visi esam priecīgi, ka tādi ir.  Bet, ja mēs gribam kaut ko sasniegt sportā, tad tajā ir jāiegulda. Sports ir viena no lietām, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Es domāju, ka viņi līdzās mūsu izcilajiem diriģentiem un kormāksliniekiem ir tie, kas Latvijas karogu ceļ augstu pasaulē," budžeta sadali par labu sportam pamato ZZS līderis Augusts Brigmanis.

Naudu grib piešķirt NA pietuvinātam klubam

Naudu plānots piešķirt arī dažādiem pasākumiem. Piemēram, Latvijas Bridža federācijai paredzēti gandrīz 10 000 eiro jaunatnes komandas dalībai Eiropas čempionātā, savukārt Motofrīstaila Pasaules čempionāta Latvijas "Grand Prix" rīkošanai iecerēts novirzīt 135 000 eiro valsts budžeta naudas. Ievērojamus līdzekļus sportam vēlas novirzīt arī frakcijas.

"Vienotība" aicina piešķirt 400 000 eiro stadiona būvniecībai Cēsīs, 155 000 eiro Daugavpils futbola stadiona celtniecībai un 500 000 eiro Tukuma sporta hallei

Tikmēr Nacionālā apvienība (NA), kuras rindās ir ne mazums cīņas sporta piekritēju, aicinājuši Latvijas brīvās cīņas sporta kluba renovācijas darbu pabeigšanai piešķirt 186 000 eiro valsts naudas

"Cik man zināms, šis klubs no valsts puses ir atbalstīts ļoti niecīgā apmērā vai pat vispār nav atbalstīts. Kā mēs zinām, brīvajā cīņā mums ir savi meistari. Atbalstītāju vidū vairāk līdz šim ir bijuši entuziasti - privātpersonas. Tas nav pareizi, jo šie sportisti pasaulē nes Latvijas vārdus, izcīnot augstus rezultātus," ierosinājumu pamato NA līderis Gaidis Bērziņš.

Vēl miljons eiro ir paredzēts vairāku futbola stadionu segumu nomaiņai, kā arī 850 000 eiro Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai. Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks ("Vienotība") stāsta, ka šiem projektiem ir visu frakciju atbalsts. "Par tiem, ko mēs esam sporta apakškomisijā izskatījuši, esam visu frakciju pārstāvji apsprieduši, atbalstījuši un arī pa pārstāvim no katras frakcijas parakstījuši," saka Upenieks.

Reizniece-Ozola komentāros izvairīga

Priekšlikumus valsts budžetam vērtēs gan Saeimas Budžeta un finanšu komisija, gan valdība. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pagaidām izvairās nosaukt aplēses, par cik miljoniem valsts varētu atļauties palielināt izdevumus.

"Summai ir pat mazāka nozīme, cik jēgai. Ja priekšlikumi ir ļoti labi, svarīgi un ar būtību padarīs arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi labāku, jāmeklē kādi risinājumi, kā resursus sagādāt. Vienkārši notērēt naudu, manuprāt, nav nevienam mērķis," saka ministre.

Reizniece-Ozola uzsver, ka deputātiem savos priekšlikumos būtu jānorāda finanšu avoti. Liela daļa priekšlikumu gan paļaujas uz sadaļu „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ko ministre neuzskata par prātīgu risinājumu.

Saeimas deputāti otrajā lasījumā ir iesnieguši teju 1300 priekšlikumu nākamā gada un vidējā termiņa valsts budžetam, kā arī to pavadošajiem likumprojektiem.

Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā apstiprināja pirmdien, 31.oktobrī.

Līdz tam bija paredzēts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti