Vēstule tapa pēc valstu valdību pārstāvju tikšanās tiešsaistē 10. februārī Lielbritānijas rīkotajā tikšanās, kur pret agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautiskā apritē iestājās arī Latvijas izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Līdzās citām valstīm vēstuli parakstīja arī ASV, Lielbritānija, Francija, Kanāda un Vācija, kas Tokijas olimpiskajās spēlēs summā nodrošināja apmēram piektdaļu startējušo sportistu.
"Kamēr ir fundamentāli jautājumi un būtiskas neskaidrības, un nav skaidri detalizēta darboties spējīga neitralitātes modeļa, mēs nepiekrītam, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem būtu jāļauj atgriezties sacensībās," vēstīja vēstules autori.
SOK mēģina atrast veidu, kā olimpiskajās spēlēs varētu neitrālā statusā iesaistīt Krievijas un Baltkrievijas atlētus, norādot, ka tas atbilstoši ANO ekspertu viedoklim ļautu izvairīties no diskriminācijas tikai pēc piederības kādai noteiktai valstij. Savukārt valstu amatpersonu vēstulē SOK norādīts, ka
ir arguments neitrālā statusa piešķiršanai, taču jāņem vērā, cik ciešas saites Krievijā un Baltkrievijā ir valsts un sporta struktūrām.
"Mums ir nopietnas bažas par to, cik atbilstoši būtu Krievijas un Baltkrievijas olimpiskajiem sportistiem startēt neitrālā statusā pēc SOK noteikumiem, neidentificējot viņu valsti, ja viņu valstis viņus tieši finansē un atbalsta (atšķirībā, piemēram, no profesionāliem tenisa spēlētājiem)," vēstīts vēstulē. "Krievijas sportistu un Krievijas militāro struktūru ciešā saistība un sasaiste arī ir iemesls nepārprotamām bažām. Mūsu kolektīvā pieeja tādēļ viscaur nekad nav bijusi diskriminējoša tikai pēc pilsonības, un šīs nopietnās bažas SOK nepieciešams risināt."
SOK prezidents Tomass Bahs aizvadītajā nedēļā apgalvoja, ka olimpiskā kustība solidarizējas ar Ukrainu, bet sportā ir jāciena visu sportistu cilvēktiesības.
Savukārt Eiropas Savienības likumdevēji aizvadītajā nedēļā nosodīja SOK centienus reintegrēt Krievijas un Baltkrievijas sportistus starptautiskā apritē.
Eiropas Parlaments aicināja 27 dalībvalstis turpināt spiedienu uz SOK, lai olimpiskā organizācija atteiktos no nodoma, kas ir aizvainojošs starptautiskajai sporta pasaulei.
Pirmdien publicētajā vēstulē uzsvērts, ka ātrākais veids Krievijai atgriezties starptautiskajā sportā ir izbeigt pašu sākto karu, kas Ukrainā ilgst jau teju gadu.
KONTEKSTS
2022.gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Baltkrievija ir Krievijas ciešākā sabiedrotā.
