Sporta ziņas

Latvijas – Igaunijas basketbola līga. BK "Ventspils" - BK ''Ogre''

Sporta ziņas

Baltijas čempionāta posms motošosejā

Treneru atalgojums neuzspēj līdzi audzēkņu skaita palielinājumam

Treneru atalgojums bērnu sportā trūcīgs, augušam audzēkņu skaitam līdzi netiek

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vecāku finansiālās dalības apmērs bērnu sportā galvenokārt ir atkarīgs no treneru atalgojuma. Valsts nepietiekamās dotācijas treneru algām veido apburto loku - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas celt kritērijus finansējuma piešķiršanai, tikmēr sporta skolām par esošo samaksu ir arvien grūtāk piesaistīt darbā jaunus cilvēkus.

ĪSUMĀ:

  • Pieaugušā audzēkņu skaita dēļ valsts finanšu solījumi treneriem netiek pildīti pilnā apmērā
  • Izglītības un zinātnes ministrija risinājuma rašanai rosina celt kritērijus sporta skolām
  • Mazākās pašvaldībās nelielā iedzīvotāju skaita dēļ kritēriju pārskatīšanu neatbalsta 
  • Mazā atalgojuma dēļ trenera darbu kā vienīgo var atļauties tikai pensionāri

Valsts noteiktā minimālā darba samaksas likme ir 830 eiro pirms nodokļu nomaksas par pilnu slodzi. Tomēr valsts to nesedz pilnā apmērā, lai arī šādu solījumu treneriem savulaik deva un fiksēja to Sporta politikas pamatnostādnēs. 

Sākot ar 2016. gadu, pedagogu darba samaksas minimālo likmi un sociālās iemaksas pilnā apmērā bija apņēmusies segt valsts. IZM pārstāve Anda Mičule paskaidroja, ka simtprocentīgais rādītājs nav sasniegts bērnu skaita pieauguma dēļ. 

"Skaidrojums ir vecu vecais no 2016. gada: būtu 100%, ja būtu tā brīža bērnu skaits, bet bērnu skaits ir būtiski pieaudzis," teica Mičule.

Iespēju robežās treneriem talkā nāk pašvaldību un vecāku finansējums.

Dotācijas treneru algām šobrīd noēd pusi visa valsts sporta budžeta. Mičule norādīja, ka profesionālās ievirzes programmām jeb sporta skolām būtu jāceļ kritēriji, kā rezultātā daļa audzēkņu pārvirzītos uz interešu izglītību jeb sporta pulciņiem. Tas risinātu situāciju, ka finansējums neuzspēj līdzi audzēkņu skaitam.

"Būtiskākajam nosacījumam audzēkņu iekļaušanai sporta skolā ir jābūt sasniegtajam rezultātam, respektīvi – kvalitātei," uzsvēra Mičule. "Savukārt interešu izglītības programmas mērķis ir personas individuālās izglītības un vajadzību, vēlmju īstenošana. Neatkarīgi no vecuma, neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, un pārsvarā ir orientēta uz fizisko aktivitāšu nodrošināšanu un pēc iespējas lielāku nodarbojošos skaitu, ne uz rezultātu. Šī ir tā atšķirība."

Par izmaiņām svaru kausos ne pārāk priecīgas būtu pašvaldības.

Mazākās pašvaldībās interešu izglītības piedāvājums sporta apguvē ir ļoti plāns, jo iedzīvotāju skaits ļauj knapi nokomplektēt sporta skolu grupas.

Sporta skolās katrai vecuma grupai ir savi rezultatīvie rādītāji, kas paredz arī minimālo audzēkņu skaitu grupās un nodarbību daudzumu nedēļā. Tieši šie aspekti kļuvuši par diskusiju objektu starp IZM un sporta skolām.

Ministrija norāda, ka sporta skolu sarakstos figurē daudz bērnu, kuri ir reģistrēti arī citās profesionālās ievirzes programmās, kas vedina domāt, ka viņu līdzdalība vismaz kādā programmā ir fiktīva. Savukārt sporta skolas oponē, ka praksē situācija nav tik viennozīmīga kā uz papīra, jo bērni mēdz staigāt starp nodarbēm, arī viņu motivācija dažādos vecumos ir svārstīga, bet bezkompromisu pieeja novestu pie tā, ka daudzi sportot gribētāji tiek atstāti bez šādas iespējas.

IZM šobrīd strādā, lai finansējuma sadalē noteicošais būtu treniņgrupu skaits.

"Tātad atsakāmies no audzēkņu skaita kopējā iestādē, bet visu vērtējam uz grupu skaitu," teica Mičule.

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe ironizē, ka, pateicoties pandēmijai un atceltajām sacensībām, treneri vismaz tiek pie nelielas atelpas, jo brīvdienas nav jāpavada sacensībās. Viņa norādīja, ka pārsvarā trenera darbu kā vienīgo var atļauties tikai tie, kas paralēli jau saņem pensiju.

"Vismaz 80% strādā vēl kādā darbavietā un pat divās," paskaidroja Zaļupe. "Pat pa divām skolām strādā kā sporta skolotāji, un tad augšpalēkdamies vēl uz treniņu." 

Pastāsti par savu pieredzi

Pastāsti par savu pieredzi

Vecāki savus pieredzes stāstus ir aicināti sūtīt uz LTV Sporta redakcijas “Whatsapp” numuru.

Zaļupe akcentēja, ka

trenera profesijai ir ārkārtīgi grūti piesaistīt gados jaunus cilvēkus, jo viņi izvēlas apgūt labāk atalgotas profesijas.

Pat no tiem, kas pedagoga izglītību tomēr ieguvuši, liela daļa darba gaitas tā arī nesāk. Tas savukārt veido risku atsevišķiem sporta veidiem kļūt ļoti nepieejamiem. Zaļupes vadītajā Limbažu novada sporta skolā tāda situācija jau briest. 

"Man ir kādi trīs sporta veidi uz iznīkšanas robežas, kur ir treneri-pensionāri palikuši tikai," paskaidroja Zaļupe.

Kampaņā “Bērnu sporta uzrēķini” Latvijas Televīzija aicina vecākus dalīties ar saviem pieredzes stāstiem un ierosinājumiem, rakstot LTV Sporta redakcijai lietotnē “Whatsapp”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti