ĪSUMĀ:
- Tiesai atstājot spēkā antidopinga uzraugu lēmumu, Krievija kā valsts četrus gadus būs ārpus starptautiskas aprites.
- Pretēji antidopinga uzraugu vēlmei tiesas process nebūs atklāts.
- Abas puses lietā pārliecinātas par savu argumentu spēku.
- Lietu izskatīs līdz 5. novembrim, lēmuma pasludināšanas diena nav zināma.
- Juridiska spēkošanās par Krievijas sodīšanu valsts atbalstītas dopinga sistēmas lietā ilgst jau piekto gadu.
Formāli jautājums ir par Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu 2019. gada decembrī atzīt Krievijas Antidopinga aģentūru (RUSADA) par neatbilstošu pasaules Antidopinga kodeksam. Praktiski tas nozīmē, ka, WADA lēmumam paliekot spēkā, Krievijai četrus gadus olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī pasaules čempionātos būs liegts startēt zem sava karoga, bet valstī nedrīkstēs rīkot augstākā līmeņa starptautiskas sacensības. Krievijas funkcionāriem arī tiktu liegts ieņemt vadošus amatus starptautiskās sporta organizācijās.
RUSADA tika atzīta par neatbilstošu, jo WADA konstatēja veiktas manipulācijas ar dopinga analīžu rezultātiem Krievijas antidopinga organizācijas datubāzē. WADA lūdza nodrošināt publisku lietas izskatīšanu, tomēr tā nenotiks, jo ne visas lietā iesaistītās puses piekrita atklātam procesam. Process risināsies jauktā formātā, daļai juristu piedaloties klātienē, bet citi dalībnieki iesaistīsies videokonferences veidā.
Līdzšinējais RUSADA vadītājs Jurijs Ganuss pauda pārliecību, ka Krievijai nav nekādu izredžu procesā uzvarēt,
taču valsts amatpersonas augusta beigās panāca viņa atlaišanu. Pašreizējais RUSADA ģenerāldirektors Mihails Buhanovs uzskata, ka viņa vadītajai organizācijai tiesā būs "patiešām stipra pozīcija un argumenti." Bijušais Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs WADA noteikto sodu raksturoja kā "hroniskas pretkrieviskas histērijas" rezultātu.
Savukārt WADA prezidents Vitolds Baņka ir pārliecināts, ka viņa vadītās organizācijas lēmums sarežģītajā Krievijas lietā bija pareizs.
Trīs CAS tiesneši apelāciju izskatīs līdz 5. novembrim, bet vēl nav zināms, kad tiesa pasludinās lēmumu.
CAS lēmums būs būtisks Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) un sporta veidu federācijām, lai zinātu, kādu nostāju pieņemt attiecībās ar Krieviju.
Jautājums par Krievijas lomu valsts uzturētas dopinga sistēmas uzturēšanā ir aktuāls jau piekto gadu. Bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs 2016. gada maijā informēja par Krievijas grandiozo dopinga afēru 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs.
SOK neatsaucās WADA aicinājumam aizliegt Krievijas dalību 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, taču gadu vēlāk nolēma neļaut Krievijas sportistiem zem savas valsts karoga startēt Phjončhanas ziemas olimpiādē.
WADA 2018. gada septembrī atcēla RUSADA neatzīšanu, lai gan tobrīd nebija saņēmusi piekļuvi Maskavas laboratorijas datiem. Vēlāk WADA laboratorijas datus saņēma, taču konstatēja tajos veiktas manipulācijas, tādēļ 2019. gada decembrī nolēma Krieviju uz četriem gadiem atstādināt. Savukārt RUSADA nolēma WADA lēmumu pārsūdzēt arbitrāžā.
Līdzās WADA un RUSADA kā trešās puses arbitrāžā lietas izskatīšanā piedalīsies gan SOK un Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, gan Krievijas Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) un citas organizācijas, kā arī individuāli sportisti.
