Basketbola treneris Kozlovskis pastāstīja, ka 30 bērnus pieteica divu stundu laikā un aiz svītras palika vēl 20 Latvijas jauno basketbolistu. Interesi nemazināja ne 240 eiro dalības maksa, nedz arī fakts, ka vecākiem pašiem bērni jānogādā nometnes norises vietā 170 kilometru no Rīgas. Uz nometni devušies bērni no deviņām dažādām sporta skolām.

Kozlovskis norādīja, ka daļa spēlētāju varētu Igaunijā palikt visu sezonu.

"Viens no variantiem, ko šobrīd es meklēju savam klubam, ka mēs bērnus un jauniešus izīrējam, piemēram, tiem pašiem igauņu klubiem. Viņi trenējas igauņu sistēmā, viņi spēlē Igaunijas čempionātā, viņi dzīvo uz vietas [Igaunijā] un mācās attālināti," paskaidroja Kozlovskis.

Sarīkojot nometni, treneri bijuši spiesti doties bezalgas atvaļinājumā, lai ievērotu Latvijas likumus.

Kā izpētīja Latvijas Televīzija, treneru darba līgumi paredz ievērot Latvijā spēkā esošu normatīvo aktu prasības, tāpēc, lai oficiāli vadītu treniņus Igaunijā, nepieciešams darba devēja rīkojums jeb jānoformē komandējums, bet to izdarīt neļauj spēkā esošie ierobežojumi.

Līdz ar to trenēt bērnus klātienē Latvijā strādājošie treneri šobrīd juridiski nevar nekur pasaulē. Darot to ārvalstīs bez īpaša rīkojuma, treneri riskē tikt saukti pie atbildības pēc attiecīgās valsts likumiem. 

Uz nometnēm ārvalstīs aktīvi dodas arī jaunie hokejisti, turklāt aizvien lielāka daļa uz ārzemēm pārcēlusies jau pavisam.

Par to ir pārliecinājusies hokeja kluba “BHC 37” vadītāja Baiba Reidzāne.

"Šobrīd no mūsu komandas projām ir devušies seši bērni, tai skaitā mans puika ir [aizbraucis] uz Šveici," teica Reidzāne. "Bērni plāno doties uz Dāniju, ir pat uz Ameriku devušies. Tas viss jau ir 13 gados. Mums šobrīd jau ir trīspadsmitgadnieki, kas devušies prom, jo mēs saprotam - vēl viena sezona bez spēļu prakses un bez pilnvērtīgiem treniņiem, tas viņiem būs ļoti liels solis atpakaļ un viss ieguldītais darbs būs vējā."

Jaunā hokejista mamma norādīja, ka nevienam no vecākiem nav bijis plāns tik agrā vecumā sūtīt bērnus prom no mājām. Daļa aizbraucēju pat nav sasnieguši pusaudžu vecumu, un šāda situācija izraisījusi ļoti emocionālus brīžus daudzās ģimenēs.

"Es zinu citos klubos, ka ir aizbraukuši arī 11–12 gadīgi bērni. Uz Somiju, Zviedriju," pastāstīja Reidzāne. "Tikai tāpēc, ka viņi apzinās, ka nebūs tā, ka pēc 15. novembra te viss atsāksies un varēs pilnvērtīgi trenēties."

Veselības ministrijā atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumiem nevēlējās, aicinot tos uzdot par sportu atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Sniedzot atbildes rakstiski, IZM norādīja, ka atbildība par lēmumiem ir kopīga, bet pamata uzstādījumi tomēr ir Veselības ministrijas pārziņā.

IZM konkrēti nenorādīja, kāds ietvars bērnu sportam varētu tikt piemērots pēc 15. novembra.

"Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās gadījumā drošības pasākumi tiks atcelti vai mazināti pakāpeniski, tai skaitā pielāgojot sporta norišu darbību aktuālajām epidemioloģiskās drošības prasībām un vienlaikus vērtējot epidemioloģisko situāciju konkrētajā periodā," pavēstīja IZM.
 

Kampaņas “Bērnu sporta uzrēķini” ietvaros vairāki sportojošo bērnu vecāki rakstījuši uz sporta redakcijas “Whatsapp” tālruni, norādot, ka pašreizējie ierobežojumi, kuru rezultātā treniņu iespējas jāmeklē ārvalstīs, izmaksas pacēlušas vēl nebijušos augstumos.