ĪSUMĀ:
- 1. klupšanas akmens. Nav noteikti valsts mērķi sportā un prioritāro sporta veidu priekšrocības.
- 2. klupšanas akmens. Medaļotie ledusrenes sporta veidi ar mazu sportistu skaitu - īssavienojums sistēmā.
- 3. klupšanas akmens. Vēlmē nošķirt profesionālo un tautas sportu sapinas visa sistēma.
Prioritāro sporta veidu noteikšana ir sportu pārraugošās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildība. Ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vadītajā darba grupā ir pārstāvētas visas vadošās Latvijas sporta organizācijas, kā arī vairākas ministrijas. Jūlijā darba grupu iepazīstināja ar ministrijas izstrādāto kritēriju projektu un no tā izrietošo sporta veidu rangu. Neviena sporta organizācija trīs mēnešu garumā tā arī nereaģēja uz šādu piedāvājumu.
Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidentam Mārtiņam Lazdovskim neradās iespaids, ka darba grupā nopietni uztvēra prezentēto priekšlikumu, kas ticis pasniegts kā ieskats situācijā. "Tas netika prezentēts kā priekšlikums," uzsvēra Lazdovskis. "Tas tika prezentēts kā: „Šādi izskatās situācija, ja mēs darītu tā. Mums pašiem tas īsti nepatīk vai mēs apzināmies, ka tas īsti nav tas, ko no mums sagaida, tāpēc mēs taisīsim pētījumu.”
Pētījuma veikšana uzticēta reklāmas aģentūrai „VIA Media”, kas veidojusi arī pretrunīgi vērtēto Latvijas populārāko sporta veidu topu.
Pētījuma veicēju uzdevums būs sniegt ārēju ekspertīzi IZM izstrādātajam kritēriju projektam. Uzdevums ir neapskaužams, jo pētījuma veicējiem nāksies izdomāt, kā atbrīvoties no vairākiem smagiem klupšanas akmeņiem prioritāro sporta veidu noteikšanas ceļā.
1. klupšanas akmens – nav noteikts kurss
- Nav definēti valsts mērķi sportā
- Nav pat attālas vīzijas, kā izpaudīsies prioritārā sporta veida statuss
- Nav definēts prioritāro sporta veidu skaits
- Nav modelēts mehānisms, kā ielauzties prioritāro pulkā
Pirmais un galvenais klupšanas akmens izrādījies primitīvs. Darbs kritēriju izstrādē sākts, tā arī nenodefinējot, kāds ir mērķis – olimpiskās medaļas, maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs vai pēc iespējas tālāka valsts vārda iznešana pasaulē? Tie ir trīs ļoti dažādi ceļi, un katru no tiem pavada tikpat dažāds sporta veidu loks. Darba grupa ir mēģinājusi izdomāt veidu, kā vienlaicīgi veikt visus trīs ceļus, taču finišējusi krūmos.
Nav iespējams uz viena lineāla salikt visu raibo Latvijas sporta vidi,
kur olimpiešiem atbildīgākie starti ir reizi četros gados, bet, piemēram, tenisistiem – četras reizes gadā. Kaut kur arī jāierindo Maira Brieža uzvaras boksa ringā, kuras raisa neapšaubāmu rezonansi, taču neiekļaujas Ministru kabineta noteikumos par izciliem sasniegumiem sportā.
2. klupšanas akmens – Siguldas ledus trases iemītnieki
- Ledusrenē Latvijai visvairāk medaļu olimpiskajās spēlēs
- Mazs nodarbojošos skaits
- Ierobežota konkurence pasaulē
- Dārga uzturēšana, niecīgi balvu fondi
- Visaugstākais panākumu potenciāls arī nākotnē
Mēģinājumi adekvāti izvērtēt bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta atbilstību prioritāro sporta veidu statusam ir izraisījuši īssavienojumu visā procesā.
No vienas puses, šie sporta veidi ir produktīvākie godalgu gādātāji kā olimpiskajās spēlēs, tā arī pasaules un Eiropas čempionātos. No otras puses, šo disciplīnu uzturēšana ir ļoti dārga un nerentabla, jo starptautiskajā arēnā interese par šiem sporta veidiem ir neliela, kā rezultātā ir zema globālo reklāmdevēju interese un līdz ar to mazi balvu fondi. Tāpat arī
plašāka tautas iesaiste ledusrenes sporta veidos objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama.
Līdzšinējā valsts sporta politika Siguldas ledus trases iemītniekiem ir bijusi ārkārtīgi parocīga – no valsts budžeta barojas gan trase, gan sportisti. Šāda kārtība netaisnīga šķiet daudziem citiem sporta veidiem, bet jo sevišķi sporta spēlēm, kur sportisti iztiku sev pelna paši, nevis saņem ikmēneša pabalstu no valsts.
MVP.lv galvenais redaktors Ingmārs Jurisons Latvijas Televīzijā rosināja analizēt, vai olimpiskās spēles un tajās gūtās medaļas ir tautas izvirzīta prioritāte, vai to tomēr ar zināmu uzspiešanu ir noteikusi Latvijas sporta sistēma, kur varas gaiteņos būtisks svars ir bijis Latvijas Olimpiskajai komitejai. Jurisons paskaidroja, ka runa ir par renes sporta veidiem, kas Latvijai nes vislielākos panākumus.
"Ir jautājums, vai šī [olimpiskā] medaļa ir pašmērķis un vai reālās izmaksas ir adekvātas tam, ko mēs gribētu redzēt starp prioritārajiem sporta veidiem, un vai tauta tiešām nobalsotu, zinot visus šos skaitļus?" teica Jurisons.
Sagatavošanās ciklā 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta vajadzībām no valsts budžeta iztērēja teju 5,9 miljonus eiro,
neskaitot ieguldījumus Siguldas trasē, un tā ir visu laiku lielākā valsts budžeta investīcija sportistu sagatavošanai. Varas gaiteņos kā vienu risinājumu apspriež šo trīs disciplīnu nodalīšanu no pārējiem sporta veidiem un atsevišķu finansēšanu. Taču arī tad veidotos pretruna, jo kamaniņu sports ir sporta skolu sistēmā, bet bobslejs un skeletons nav.
3. klupšanas akmens. Neorientēšanās sporta sistēmas uzbūvē
- Prioritāros sporta veidus plāno noteikt tikai augstu sasniegumu sportā
- Amatieri – sporta sistēmas stūrakmens, bet atstāti otrajā plānā
- Tautas sportam vēlas noteikt savas prioritātes
Prioritāro sporta veidu noteikšanu ir kavējis arī tāds banāls iemesls kā sporta sistēmas uzbūves nepārzināšana vai ignorēšana. IZM līdz šim ir pastāvējusi uz to, ka prioritārie sporta veidi būtu jānosaka augstu sasniegumu sportā, bet tautas sportā jābūt savām prioritātēm. Realitātē gan to nav iespējams izpildīt, jo
tautas jeb amatieru sports ir visas Latvijas sporta sistēmas mugurkauls, tāpēc to nevar vērtēt un finansēt atrauti.
Amatieru sporta organizators Jānis Puriņš Latvijas Televīzijā uzsvēra, ka entuziasti ir sporta sabiedrības daļa, kura savus bērnus ved trenēties, bet atvases skatās uz saviem vecākiem, kuri trenējas un sporto. "Tā hokejam, basketbolam, futbolam un sabiedrībai kopumā veidojas nākamā sportiskā paaudze," dažādu sporta sistēmas elementu saistību iezīmēja Puriņš. "Ja atņemam amatieru sadaļu, kura ne visām federācijām interesē, jo tie taču esot džeki, kuri tikai aiziet padzert alu, tad sabrūk sporta struktūra kā tāda."
Loģiski būtu, ja prioritārs statuss caurstrāvotu ne tikai augstu sasniegumu sportu, bet arī bērnu un jauniešu, amatieru un veterānu sportu.
Tas savukārt atkal noved pie pirmajiem diviem klupšanas akmeņiem – mērķu un ietvara nedefinēšanas un fakta, ka sporta veidi ir ļoti atšķirīgi ar ļoti dažādiem masveidības un pieejamības rādītājiem.
Tikmēr LaMSF prezidents Lazdovskis nācis klajā ar savu priekšlikumu kritēriju pilnveidei, par pamatu ņemot pašreizējos IZM izstrādātos materiālus un Latvijas Sporta federāciju padomes finansējuma sadales kritērijus. Taču Lazdovska izveidotais sporta veidu rangs izteikti kontrastē ar IZM sagatavoto versiju un noteikti raisīs jaunas diskusijas. Kad diskusijas pārtaps reālos lēmumos, pateikt joprojām nespēj neviens.
