Sporta ziņas

Olimpiskā čempiona D.Kūlas starptautiskās sacensības "Ventspils šķēpi 2021"

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. "Valmiera FC" 1:0 FK "Liepāja"

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāpēc joprojām nav atļautas āra sporta sacensības?

Sporta veidu federācijas prasa atļaut āra sacensības, izmaiņas varētu ieviest jūnijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas sporta nozare pandēmijas laikā piedzīvojusi ļoti krasus ierobežojumus. Visa ziema tika pavadīta, trenējoties ārā, jo iekštelpās treniņi bija atļauti tikai profesionāliem sportistiem un nacionālo izlašu kandidātiem. Drūmie ziemas mēneši jau aiz muguras, bet sacensības joprojām var notikt tikai komandu sporta spēļu augstākajās līgās.

ĪSUMĀ:

  • Liels dalībnieku skaits nosaka paaugstinātu infekcijas izplatīšanās risku
  • Individuālajos sporta veidos jūtas diskriminēti salīdzinājumā ar komandu sporta spēlēm
  • Lietuvā un Igaunijā sporta sacensību rīkošanā plašākas iespējas
  • Ierobežojumi nacionālajos čempionātos ietekmē arī olimpiskās komandas kandidātus
  • Valdība līdz Jāņiem varētu pagūt apstiprināt regulējumu āra sacensību atsākšanai

Lai arī visos valsts sporta politikas plānošanos dokumentos kā valsts prioritāte ir minēts bērnu un jauniešu sports, realitātē vairāk nekā 80 tūkstoši sportojošo bērnu sacensību garšu jau sen kā aizmirsuši.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsvēra, ka runa ir par riskiem un iesaistīto personu skaitu.

"Ja runājam par komandu sporta spēļu augstākajām līgām, ņemsim kā piemēru to pašu basketbolu. Mēs zinām, cik komandas spēlē augstākajā līgā kopā ar igauņiem, cik tur ir personas. Tur kopā ar sportistiem ir ap 100 personām, ar personālu varbūt pat nedaudz virs 100," teica Severs. "Bet, ja mēs skatāmies Latvijas Jaunatnes basketbola līgu, tur ir desmitiem komandu. Ja skatāmies uz attiecīgi 1. līgu basketbolā jeb “Ramirent” līgu vai kādu citu līgu – tur ir ļoti daudz komandu."

Ar komandu sporta spēlēm labvēlīgākiem nosacījumiem mierā nav Latvijā populārāko individuālo sporta veidu pārstāvji.

Piemēram, vieglatlētikas un riteņbraukšanas federācijas ar oficiālām vēstulēm vērsušās Izglītības un zinātnes ministrijā.

Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs, paskaidroja, ka viņa pārzinātā organizācija vērsa uzmanību uz sava veida diskrimināciju, salīdzinot ar komandu sporta veidiem, kuriem jau ziemā bija atļauti Latvijas čempionāti. Pozitīvu atbildi LVS vēl nav saņēmuši.

Savukārt Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) viceprezidents Linards Veide uzskata, ka IZM skaidrojums problemātiskajā situācijā ir visai formāls.

"Manuprāt, IZM būtu jāiet pretējais ceļš – viņiem būtu jāskaidro Veselības ministrijai un atbildīgajām iestādēm, ka āra sporta veidi pie kontrolēta cilvēku daudzuma, pie kontrolētiem apstākļiem nav tas riskantākais posms, kur pandēmiju vairot," teica Veide. "Tā vietā mēs saņemam formālu atbildi, ka Ministru kabinets tā ir lēmis, noteikumi ir tādi un tādi, izmaiņas īsti nav."

Igaunijā jau kopš 17. maija ir atļauts rīkot augstākā līmeņa sacensības bez skatītājiem, bet no 14. jūnija durvis tiks vērtas arī ierobežotam skatītāju skaitam. Telpās dalībnieku un skatītāju kopskaits nedrīkstēs pārsniegt 600, bet ārā – 1000 cilvēku. Tikmēr Lietuvā var notikt jebkāda mēroga un statusa sporta sacensības, ja vien telpās dalībnieku skaits nepārsniedz 150, bet ārā – 300 cilvēkus.

Latvijā ir atļautas starptautiskas sacensības un vairāki sporta veidi šādā regulējumā pamanījuši iespēju ar tuvējo kaimiņvalstu sportistu uzaicināšanu atsākt vismaz kaut kādu sacensību darbību.

Tomēr liegums aizvadīt Latvijas čempionātus var nopietni ietekmēt Latvijas olimpiskās delegācijas sastāvu, jo, piemēram, vieglatlētikā nacionālajos čempionātos var nopelnīt daudz vairāk reitinga punktu.

"Es šodien saskaitīju – 11 mūsu sportisti gaida Latvijas čempionātu ar mērķi dabūt papildus IAAF punktus. Sieviešu šķēpmešanā, ja startē “Sportland” kausā, dabū, piemēram, 10 punktus, bet Latvijas čempionātā tie ir 100 punkti," paskaidroja Miļkevičs. "100 punkti šķēpmešanā sievietēm ir 5 metri, tā ir milzīga atšķirība starp parastajām sacensībām un Latvijas čempionātiem."

Savukārt Veide piebilda, ka olimpisko spēļu priekšvakarā nav iespēja pat aizvadīt Latvijas čempionātu individuālajā braucienā, kur noteiktu Latvijas izlases olimpisko sastāvu.

"Individuālajā braucienā brauc pa vienam, vispār nav nekāda kontakta, brauc ar minūtes intervālu. Tas nozīmē, ka nav nekādu problēmu ievērot visas prasības, lai šo sporta veidu droši aizvadītu," teica Veide.

Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka jautājuma virzība atkarīga no saslimstības rādītājiem.

Tendences pašlaik esot cerīgas, tāpēc plānots sākt diskusijas par āra sacensību atļaušanu.

Severs lēš, ka, saslimstības rādītājiem turpinot samazināties, valdībai jau līdz Jāņiem vajadzētu pagūt apstiprināt regulējumu āra sacensību atsākšanai. Ministrijas izstrādātajā priekšlikums paredz, ka varēs startēt sportisti no 7 gadu vecuma ar nosacījumu, ka sacensību norises vietā nav vairāk kā 300 personu. Pieļaujamas būtu tikai sporta federāciju oficiālajā kalendārā atrodamās sacensības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti