IZM pagājušajā nedēļā sporta skolām un sporta veidu federācijām izsūtīja rosinātās izmaiņas MK noteikumos, kas paredz kārtību, kā valsts finansē profesionālās ievirzes programmas sporta skolās. Piedāvātās izmaiņas izsauca plašu neapmierinātību.
Galvenais apspriešanas temats – daudzos sporta veidos ievērojami palielināts minimālais izglītojamo skaits, kas nepieciešams treniņu grupas atvēršanai. Piemēram, futbolā grupas atvēršanai līdz šim pietika ar 10 bērniem, bet tagad minimālais skaits palielināts līdz 16. Arī hokejā, florbolā, basketbolā un gandrīz visos pārējos sporta veidos minimālais izglītojamo skaits ir palielināts visās vecuma grupās.
Sporta skolas reģionos neslēpj sašutumu par piedāvātajām izmaiņām.
Sēlijas sporta skolas direktors Jānis Osis uzsvēra, ka, piemēram, futbolā būtu nepieciešami 16 cilvēki no paša sākuma sagatavošanas grupā līdz skolas beigšanai un augstākās sporta meistarības sasniegšanai. Pamatojums – tā it kā ir viena komanda.
"Mūsu novadā [Viesītē] gadā dzimst 42 bērni, es 16 nevaru savākt," paskaidroja Osis. "Man 10 zēni ir Viesītē, 10 ir Pļaviņās, 10 ir vēl kur, kopā man ir 30. Bet viņi ir dažādās vietās. Komanda iznāk, kad jāsāk spēlēt. Tas likums ir rakstīts lielām pilsētām, nevis sporta attīstībai laukos."
Bērnu trūkuma dēļ līdzīgas problēmas paredzamas ļoti daudzām sporta skolām visā valstī.
Brocēnu sporta skolas direktore Evija Šulce Latvijas Radio atzina, ka šādas izmaiņas var novest pie kvalitātes zuduma treniņos jauniešu vecumā.
"Grupas būtu jāstiprina 2-3 kopā un jāapvieno. Zustu kvalitāte," teica Šulce. "Latvijas valsts liedz bērniem nodarboties ar sportu, būt veselīgiem un izvēlēties savu sporta veidu no bērnudārza vai skolas vecuma. Šādu skaitu gan reģionos, gan, iespējams, Rīgas skolās, nezinu, kur spēs savākt vienā grupā. Bērnu un jaunatnes sporta iznīcība šī ir."
Lielajās pilsētās, jo īpaši Rīgā, šādu pārmaiņu sekas varētu izjust mazāk.
Taču arī galvaspilsētā un citās lielajās pilsētās vairākām sporta skolām var nākties slēgt treniņu grupas, jo tām gluži vienkārši nav finansējuma. Ja tiek zaudēts valsts finansējums, joprojām pastāv iespēja grupas uzturēt no pašvaldības budžeta, tomēr daudzām vietvarām tas nebūs pa kabatai. Lielākās pilsētās pieejams daudz dažādu aktivitāšu, taču bērnu skaits ir ierobežots, tāpēc palielināt līdzdalību treniņu grupās nav nemaz tik vienkārši.
Daugavpils Olimpiskā centrā valdes loceklis Vladimirs Šteinbergs, kurš pats gandrīz 10 gadus strādājis sporta skolā, saka, ka šādi grozījumi tendēti uz kvantitāti, nevis kvalitāti.
"Vienkārši apvienot grupas, lai palielinātu bērnu skaitu, tas nav risinājums," uzsvēra Šteinbergs. "Es silti ieteiktu tam pašam [IZM Sporta departamenta direktoram Edgaram] Severa kungam, kurš šo pozīciju aizstāv, kaut vienu treniņu aizvadīt ar 6-7 gadus veciem bērniem, kad laukumā ir 16-18 cilvēki, un viņš viens pats to novadītu. Es viņam silti iesaku pašam to pamēģināt, pirms pieņemt tos noteikumus."
Neizpratni sporta skolās raisa arī izmaiņas bērnu uzņemšanā. Līdz šim audzēkņus sporta skolā uzņēma bez īpašiem papildnosacījumiem, bet, lai viņus varētu pārcelt augstākā grupā, bija jāizpilda kontrolnormatīvi.
Jaunie grozījumi paredz, ka, jau iestājoties sporta skolā, 6-7 gadus veciem bērniem būs jāizpilda noteikti fiziskie normatīvi.
Tādējādi izveidotos atlases sistēma, kuru daļa bērnu var neizturēt. Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe uzskata, ka šādi jau pašā saknē tiek grauta bērnu iespēja nodarboties ar jebkādu sporta veidu.
"Trakākais tiešām ir tas, ka ir iestrādāts - sporta skolā mēs uzņemam ar kontrolnormatīviem," teica Zaļupe. "Šī tomēr nav mūzikas skola, kur jābūt muzikālajai dzirdei. Mēs zinām, kādi tagad ir bērni – kādam ir liekais svars, kādam vēl kaut kas. Gadu gaitā trenējoties, šis viss stabilizējas, parādās rezultāti un viss ir kārtībā. Te mēs jau uzreiz uztaisām selekciju un viņus neuzņemam. Uztaisām lielu netaisnību pret bērniem, ka nevar sākt nodarboties, ja viņam kaut kādi fiziskie parametri neatbilst jau no 1. klases vai kad nu kurā sporta veidā plāno viņus uzņemt."
Šobrīd izmaiņas vēl nav ieviestas un par tām diskutēs trešdien, tiekoties sporta skolu un IZM pārstāvjiem, lai meklētu labāko iespējamo risinājumu. Severs paskaidroja, ka IZM februārī izsūtīja visām sporta federācijām aicinājumu sniegt savu skatījumu, vai nepieciešams paaugstināt prasības uzņemšanai sporta skolā un ieviest kādas citas izmaiņas, jo pašlaik ir liels disbalanss bērnu skaita prasībām grupu komplektēšanā dažādos sporta veidos. Rosinājums ir novērst negodīgu konkurenci dažādos sporta veidos, sacīja ierēdnis. Ja noteiks lielāku minimālo bērnu skaitu grupās, vispirms sekos pārejas laiks, lai sporta skolas varētu pielāgoties.
Severs arī piebilda, ka sporta skolas pēc sporta stundām skolās un interešu izglītības ir trešā un augstākā pakāpe, kur mērķis ir sagatavot sportistus nacionālajām izlasēm, vienlaicīgi nepieļaujot priekšlaicīgu specializāciju un audzēkņu pārslodzi.
Kontrolnormatīvus to ieviešanas gadījumā izstrādātu pašu speciālisti attiecīgajā sporta skolā,
bet pamatprasības nedrīkstētu apvienot ar agrīnu specializēšanos. Par iespējamu risinājumu nepieciešamā audzēkņu skaita nodrošināšanai Severs uzskata grupu apvienošanu, bet atzina, ka paliek jautājums, kā darbosies komanda, kuras dalībnieki satiekas tikai neilgi pirms spēles.
Pēc tam, kad uzrunātā 41 sporta veida federācija un sporta skolas paudīs savu viedokli, vai sistēmā ir vajadzīgas izmaiņas, IZM speciālisti tiksies ar sporta veidu pārstāvjiem pirms pieņemt lēmumu, vai sākt procesu valdības noteikumu mainīšanai.
