Sporta ziņas

Latvijas handbola Virslīgas sievietēm pusfināls «LSPA» - «REIR Dobele»

Sporta ziņas

Pasaules čempionāts hokejā. Latvija – Somija

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta sabiedrība cīņā par naudu grib līdzināties kultūras nozarei

Sporta sabiedrība cīņā par valsts finansējumu grib līdzināties kultūras nozarei

Sporta sabiedrībā jau ilgāku laika sprīdi virza ideju par īpaša valsts finansēta sporta fonda izveidi, kas darbotos pēc tādiem pašiem principiem kā Valsts kultūrkapitāla fonds. Valsts papildu finansējumu kultūras nozarei Kultūrkapitāla fonds sadala, rīkojot dažādus konkursus.

ĪSUMĀ:

  • Sporta nozarē vēlas atklātu konkursu finanšu piesaistīšanā līdzīgi kā Kultūrkapitāla fondā
  • Ar Sporta fonda izveidošanu vēlas samazināt aizkulišu iespējas finansējuma dalīšanā 
  • Izglītības un zinātnes ministrijā atbalsta nepieciešamību radīt mehānismu plašākai iespējai pretendēt uz publisku finansējumu
  • Sporta fonda izveidošanai būtu nepieciešamas izmaiņas likumos
  • Sporta sabiedrība līdz šim katrs atsevišķi cenšas panākt sev finansiālu labvēlību

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes (LSIIDP) vadītāja Diāna Zaļupe uzskata, ka līdzīga fonda iedzīvināšana sporta jomā palīdzētu jaunatnes un tautas sporta attīstībā, kā arī mazinātu aizkulišu darboņu ietekmi cīņā par valsts finansējumu lielajiem sporta pasākumiem.

"Mums [sportā] savukārt visiem šiem lielajiem pasākumiem ir tā – no reizes uz reizi. Mēs meklējam lobijus, un laikam tā ir diezgan izdevīgi kādam Latvijā," teica Zaļupe. "No reizes uz reizi, vienmēr kāds sev atrod kādu krusttēvu, un tā tas iet uz priekšu. Ja tas būtu sistēmiski sakārtots, konkursa kārtībā, tad katrs sevi parāda, ko no šī pasākuma iegūst visa valsts vai kāda sabiedrības daļa."

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs iestājas par nepieciešamību radīt mehānismu, lai sporta organizācijas, kas nav sporta veidu federācijas, ar projektu iecerēm un dažāda veida aktivitātēm varētu pretendēt uz publisku finansējumu.

"Tai nav obligāti jābūt Valsts kultūrkapitāla fonda atsevišķai sadaļai vai kādai valsts iestādei. Tā tikpat labi var būt apvienotā sporta organizāciju struktūra – šis vienotais valsts partneris," paskaidroja Severs. "Tas vēl procesā, kāda tā vienošanās būs, bet šis viens valsts partneris tikpat labi varētu īstenot šādu projektu aktivitātes, programmas veidā izsludinot konkursus."

Ideju par Sporta fonda izveidi gan nebūs viegli realizēt. Tādā gadījumā būtu jārada speciāls likums, kā tas ir Valsts kultūrkapitāla fonda gadījumā,

kur likumā ir strikti atrunāti arī finansēšanas nosacījumi. Papildu finansējums kultūras nozarei tiek gūts no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī izložu un azartspēļu nodokļiem.

Sporta un kultūras nozares būtībā ir ļoti radniecīgas. Abās pēc vienādiem principiem valsts un pašvaldības finansē interešu un profesionālās ievirzes izglītību, abas ir izklaides industrijas atzari, kur darbība notiek publikas priekšā. Tomēr kultūras darbinieki par valsts finansējumu pieaugušajiem var justies krietni priviliģētāki.

Latvijā ir septiņi valsts dotēti teātri, tāpat valsts dotē operu, baletu, pat akadēmisko kori “Latvija”. Savukārt veidojums “Profesionālās izglītības kompetences centrs Nacionālā mākslu vidusskola" ik gadu no valsts dotācijās saņem apmēram 10 miljonus eiro.

Teorētiski uz tādiem pašiem labumiem varētu pretendēt arī sporta nozare, taču tad būtu jāmaina likumi. Piemēram, kultūras iestāžu finansēšanas principi atrunāti Kultūras institūciju likumā, savukārt

Sporta likumā nav paredzēti gadījumi, ka valsts varētu piedalīties sporta komandu dibināšanā vai līdzfinansēšanā.

Politologs Filips Rajevskis saskata, ka kultūras nozarē politiķiem ir iespēja saziņā ar vēlētāju izcelt savu ieguldījumu finansējuma piešķiršanā.

"Kultūras nozare ir daudzslāņains veids, kā no politiķu puses komunicēt ar vēlētāju un pielikt sev medaļu – es esmu iedevis naudu tam! Tagad jums ir ne tikai foršs produkts, bet arī attīstās nacionālā kultūra," teica Rajevskis. "Un tad vēl ieliktas iekšā pareizās vērtības atbilstoši vienas vai otras partijas ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Tas ir ļoti jaudīgi. Kultūra vienmēr ir bijusi ļoti jaudīgs komunikācijas instruments politikai. Tā vienmēr ir kalpojusi politikai."

Zaļupe uzskata, ka daļa vainas ir jāuzņemas pašai sporta sabiedrībai. Pēc viņas novērojumiem,

radniecīgā kultūras nozare ir daudz vienotāka cīņā par valsts atbalstu.

"Katra sporta veida federācija, katrs sevi redz kā atsevišķu spēlētāju," uzsvēra Zaļupe. "Nevis kopā ejam un pierādām, ka mums vajag visiem, bet “man šoreiz apsolīja, man iedeva – baigi forši!”"

Zīmīgi, ka valdības deklarācijā starp uzdevumiem minēta arī sporta nozares finansēšanas avotu paplašināšana. Ņemot vērā, ka oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, maz ticams, ka ideja par Sporta fonda izveidi tiks iedzīvināta vēl šīs valdības laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt