Viņš atgādināja, ka darbs pie jaunajām pamatnostādnēm sākās ar esošo pamatnostādņu analīzi, un šī izvērtējuma iesniegšanu Valsts kancelejā. Tad IZM uzrunāja visas sporta organizācijas, lai tās sniedz savus priekšlikumus par to, kādiem jābūt mērķiem un sasniedzamajiem uzdevumiem.
Pēc Severa teiktā, aktivitāte varēja būt lielāka, bet virkne priekšlikumu tika saņemta. Daudzi priekšlikumi esot bijuši no Veselības ministrijas un citām nozaru ministrijām.
Šovasar tika izveidota ekspertu darba grupa, kuras vadība tika nodota nevalstiskajām organizācijām, atklāja Severs. No ekspertu priekšlikumiem tika izveidots IZM redzējums, un šī mēneša sākumā pamatnostādņu projekts nodots sabiedriskajai apspriešanai.
2021.gada janvārī esot plānots projektu izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, bet marta beigās, aprīlī - saskaņoto Sporta politikas pamatnostādņu projektu izskatīt Latvijas nacionālajā sporta padomē un iesniegt to skatīšanai valdībā.
Severs norādīja, ka sportā prioritātes līdz šim nav bijušas nofokusētas. Tāpat ministrijā redz nepieciešamību reformēt sporta pārvaldības un finansēšanas sistēmu.
Tāpat viņš atklāja, ka eksperti un IZM redz, ka pamatnostādnēs jābūt trīs sporta virzieniem - bērnu un jauniešu sportam, tautas sportam un augstu sasniegumu sportam. Tāpat svarīga loma būtu arī pielāgotajam sportam kā caurviju virzienam.
Tomēr par prioritāru būtu atzīstama bērnu un jauniešu sporta attīstība. Mērķis būtu veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un priekšnoteikumu izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. Apakšmērķi būtu attiecīgi izveidot uz sistēmisku attīstību vērstu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības sistēmu, sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, kā arī veicināt visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti.
Tāpat būtisks apakšmērķis būtu konkurētspējīgas vides radīšana augstu sasniegumu sporta attīstībai.
