Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā skolotājiem nebūs iespējams. Pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.
Protestējot pret nozares problēmu ignorēšanu, 12.decembrī skolotāji piedalīsies piketā. Pamatalga jaunatnes treneriem, tāpat kā pedagogiem ir 420 eiro par slodzi. Pozitīvas ziņas trenerus gaida nākamgad septembrī, kad simtprocentīga darba algas apmaksa gaidāma no valsts jeb Izglītības un zinātnes ministrijas. Tas gan vairāk ir nevis atbildīgo amatpersonu, bet gan sporta sabiedrības nopelns - saliedēti strādājot un panākot iepriekš solīto jautājumu risināšanu, nauda ir atrasta sporta budžetā, pārdalot līdzekļus un mazāk svarīgu jautājumu lemšanu atliekot.
Pērn tika aizsākta jauna tradīcija un pirmo reizi tika rīkots konkurss "Gada sporta skolas direktors". Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padome aizklātā balsojumā par labāko atzina Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas direktori Diānu Zaļupi. Viņa ir arī Latvijas sporta izglītības iestāžu valdes priekšsēdētāja un intervijā Latvijas Radio atzina, ka darba algu pielikums pedagogiem netiek plānots, kamēr nebūs aprobēti jaunie modeļi.
Mazās skolas pēc oficiāla valstī noteiktā standarta bez pašvaldības atbalsta nevar pastāvēt. Ja skoliņā ir līdz 100 skolēniem, visu priekšmetu skolotājiem minimālā likme nesanāk. Katram skolēnam seko apmēram tūkstotis eiro, bet iztrūkstošo piemaksā pašvaldība.
Lai gan algas ir stabilas- tā atzina gan Rīgā, gan citās lielajās pilsētās aptaujātie pedagogi -, no sarunas par naudu mazo skolu sporta skolotāji atsacījās, jo pašlepnums neļauj stāstīt to, ka nokļūšana no vienas darba vietas uz otru kļūst par murgu, turklāt degvielā iztērētais summā pat neatmaksājas.
Aptaujātie skolotāji atzina, ka jaunais finansēšanas modelis vēl ir jēls un negatavs, visticamāk, pieņemts steigā pirms vēlēšanām. Nav īstas skaidrības, vai visus nonivelēt līdz vidējam līmenim. Kāpēc strādāt ar 30 skolēniem klasē un saņemt tikpat, cik kolēģis, kam klasē uz pusi mazāk skolēnu?
Majoru pamatskolas sporta skolotāja Zane Vilne, kuru 2011.gadā atzina par Jūrmalas Gada sporta skolotāju, uzskata, ka valstī jādara viss, lai laukos mazās skolas turpinātu pastāvēt. Par nepilnīgu viņa uzskata arī kvalifikācijas paaugstināšanas nolikumu.
Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padome jau pirms gada iesniedza ministrijai savus priekšlikumus par jauno treneru-pedagogu motivācijas sistēmu, lai pirmos trīs gadus, kad treneris uzsāk darbu, viņam būtu nodrošināta salīdzinoši normāla alga. Sākot strādāt, nevar nodrošināt pat pilnu slodzi, nemaz nerunājot par lielāku nodarbinātību.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas sporta skolotāja Iveta Daude Gada sporta skolotāja titulu ieguva 2012.gadā. Viņa ir pati pirmā latviešu sērfotāja, kura par sporta skolotāju kļuva tikai 40 gadu vecumā, savukārt pēc piecdesmitās jubilejas uz vējdēļa atkal atgriezās vindsērfinga regatēs. Daude ir pedagoģe ar visai netipisku biogrāfiju, bet varbūt tieši tāpēc viņa vienīgā sešus gadus pēc kārtas iekļuvusi konkursa "Sakarīgākais skolotājs" finālā.
Lai gan savulaik izcīnīts tituls, Daude tomēr nevarēja piedalīties konkursā, lai paaugstinātu darba kvalitāti un pēc tam iegūtu arī papildu finansējumu.
Sporta pedagogiem arī jāpadomā par pensijas gadiem, tādēļ svarīgs ir izdienas pensijas jautājums. Tas pat ir skatīts Saeimas Sporta apakškomisijā, taču bijis daudz pretargumentu, un cīņa turpinās.
Zaļupe uzskata, ka pedagogam ir jāprot parādīt dažādu sporta veidu elementi. Ja pedagogam ir pāri 60, tad jārēķinās, ka skolēni varētu arī pasmīkņāt. Izdienas pensiju jautājums tikmēr vairākkārt ir cilāts un tikpat reižu arī nolikts plauktiņā atpakaļ.
Citu valstu pieredze liecina, ka skolotājiem ar stāžu nevis pieliek pie algas, bet lēnā garā ņem nost un liek pārkvalificēties. Latvijā piemaksā, ja darba stāžs ir vairāk nekā 10 gadu. Tā ir runga ar diviem galiem - sporta skolotājam ir pieredze, kas palīdz kaut ko darīt labāk, tomēr, sasniedzot 60 gadu robežu, reti kurš sporta skolotājs pārliecinoši jūtas klases priekšā, taču var mēģināt novilkt līdz pensijas vecumam.
Izglītības kvalitāte nav tikai nauda. Ja pedagogam sāktu maksāt trīsreiz vairāk par to pašu darbu, diez vai viņš trīsreiz kvalitatīvāk strādātu. Un tomēr pedagogiem dotie solījumi jāpilda, tādēļ skolotāji gatavojas decembra streikam, kur plāno piedalīties arī jūrmalniece Zane Vilne.
Pedagogi uzskata par nepieciešamu dialogā iesaistīt vecākus. Ja no viņu puses būtu lielāka ieinteresētība un atbalsts, bērni būtu ieguvēji. Kā atzina aptaujātie pedagogi, tad pilnīgi veseli uz pirmo klasi atnāk vien trešā daļa skolēnu. Nav mehānisma, lai vecākus piespiestu nākt uz skolu un interesēties, kādu sporta nodarbi izvēlēties, varbūt vienkārši peldēšanu, lai slimais bērns ilgtermiņā kļūtu par veselu un aktīvu sporta stundu apmeklētāju.
