Kamaniņu sporta treneris Mārtiņš Rubenis, kurš iepriekš asi kritizējis olimpisko spēļu rīkošanu Ķīnā, par šī brīža situāciju sacīja, ka daudzi Krievijas iedzīvotāji ir Vladimira Putina režīma ķīlnieki. “Šobrīd ir pāragri par ko tādu runāt. Krievijas sportisti nav vainīgi pie kara sākšanas. Skaidrs, ka viņi ir daļa no Krievijas iedzīvotājiem, bet ticu, ka ir arī milzīga daļa Krievijas iedzīvotāju, kuri neatbalsta šo karu un kuri šobrīd Krievijas ielās protestē pret notiekošo – tiek sūtīti jauni puiši un meitenes karā, pašiem neapzinoties, ko un kāpēc viņi to dara. Skaidrs, ka sportisti ir savas zemes patrioti, bet ne vienmēr būt savas zemes patriotam nozīmē atbalstīt valstī pastāvošo režīmu. Uzskatu, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju šobrīd ir pāris cilvēku lēmumu ķīlnieki,” pauž Rubenis.
Latvijas Hokeja federācija (LHF) tikmēr ir pieņēmusi lēmumu neaizvadīt pārbaudes spēles pret Krieviju, gatavojoties pasaules čempionātam. Hokejā gan lielākās saistības ar Krieviju ir Rīgā bāzētajai “Dinamo” komandai, kas jau 14 sezonas spēlē KHL. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs norādīja, ka valstij vispirms jādomā par to, kā palīdzēt Ukrainai, un izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces izteikumi par Rīgas “Dinamo” bijuši sasteigti.
“Tas ir diezgan politisks jautājums. Primāri par šo jautājumu ir jālemj pašam Rīgas “Dinamo”. Negribētu runāt federācijas vārdā, bet, manuprāt, mūsu valdībai primāri būtu jādomā, kā mēs varam dot labumu sabiedrībai, Ukrainai un situācijai kopumā. Viņas [Anitas Muižnieces – aut.] izteikumi no vienas puses bija saprotami, bet no otras puses, iespējams, mazliet sasteigti, ņemot vērā, ka valdība vēl nebija konceptuāli vienojusies par to, kādi ierobežojumi tiks veikti attiecībā pret Krieviju. Ja runājam par “Dinamo” dalību KHL, domāju, ka šis jautājums atrisināsies dabīgi, arī bez federācijas iesaistes,” pauž Pļāvējs.
Savu nostāju paudušas arī daudzas pasaules sporta zvaigznes. No Krievijas sportistiem pret karu Ukrainā protestējuši tenisisti Andrejs Rubļovs un Daniils Medvedevs. Tāpat izteicies arī viens no labākajiem Krievijas hokejistiem Aleksandrs Ovečkins, kurš spēlē Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubā Vašingtonas “Capitals”. Iepriekš Ovečkins gan aktīvi atbalstījis Vladimiru Putinu, tostarp arī 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās.
“Šī ir sarežģīta situācija. Man ir daudz draugu Krievijā un Ukrainā. Esmu krievs, taču šī ir situācija, kuru nespēju kontrolēt. Ceru, ka karš ātri beigsies un abās valstīs būs miers. Putins ir mans prezidents. Bet, kā jau teicu, neesmu politiķis. Esmu sportists. Lūdzu, vairs nekādu karu. Nav starpības, kas karo – Krievija, Ukraina vai citas valstis. Domāju, ka mums jādzīvo pasaulē, kurā valda miers,” citēts Ovečkins.
Starptautiskās sporta veidu federācijas spēcīgu lēmumu pieņemšanā pret Krieviju pagaidām bijušas piesardzīgas. Krievijas klubi nav tikuši diskvalificēti ne no Eirolīgas basketbolā, ne UEFA Eiropas līgas futbolā, kaut arī šo sacensību spēles Krievijā pagaidām netiks aizvadītas. Lietuvas kluba Kauņas “Žalgiris” aicinājumu boikotēt spēles pret Krievijas komandām neatbalstīja neviens cits Eirolīgas klubs.
Piektdien dalību no Krievijā notikušā Pasaules kausa posma slēpošanas krosā atsauca visu citu valstu pārstāvji, izņemot mājiniekus, tomēr Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) kvalifikācijas sacensības tik un tā neatcēla – tajās savā starpā sacentās tikai Krievijas sportisti.
Atsevišķi klubi gan ir pārtraukuši sadarbību ar Krievijas sponsoriem vai izstājušies no Krievijas rīkotajiem čempionātiem. Anglijas futbola klubs Mančestras “United” vairs nesadarbojas ar Krievijas nacionālo aviosabiedrību “Aeroflot”, savukārt Vācijas komanda Gelzenkirhenes “Schalke” no krekliem noņems Krievijas valsts enerģētikas kompānijas “Gazprom” nosaukumu. UEFA pārcēlusi gaidāmo Čempionu līgas finālu no Sanktpēterburgas uz Parīzi, bet Pirmajā formulā atcelts Krievijas “Grand Prix” posms Sočos.
“Tā visa ir ļoti pārdomāta, saprotama un cilvēcīga reakcija. Tas ir pilnīgi normāli, ka šādi rīkojas ārzemju klubi, bet, kā mums vajadzētu vērsties pret Krievijas sportistiem, par to man nav viennozīmīgas atbildes. Protams, uzturēt tajā valstī esošo sporta sistēmu un balstīt to ar savu klātbūtni, it kā nekas nebūtu noticis, nav pareizi. Ir jāpaiet kādam laikam. Pirmie soļi ir sperti. Jāskatās, kāda būs tās puses reakcija, un tad atkal, saprātīgi domājot un rīkojoties, soli pa solim jāmēģina visu atšķetināt,” uzskata Rubenis.
Par notiekošo Ukrainā neklusēja arī latviešu basketbolists Dalasas “Mavericks” rindās Dāvis Bertāns. “Šobrīd basketbols ir pēdējais, par ko vēlos runāt. Kad neesmu uz laukuma, visa mana uzmanība ir pievērsta Ukrainā notiekošajam. Tas atsauc zināmas atmiņas, jo arī mana valsts ir bijusi šādā situācijā. Ja zaudēta basketbola spēle būs sliktākais, kas ar mums noticis pēdējās nedēļās, būšu ļoti laimīgs. Ļoti ceru, ka ukraiņi būs spēcīgi, jo patiesībā viņi ir frontes līnija Baltijas valstīm un pārējai Eiropai. Ceru, ka pārējā pasaule palīdzēs, cik vien iespējams, un mēs no situācijas iziesim, Ukrainai saglabājot neatkarību. Cerams, bezjēdzīgā asinsizliešana drīz beigsies un krievu okupanti atgriezīsies uz savu valsti,” norādījis Bertāns.
