ĪSUMĀ:
- Arī lielu sporta pasākumu organizatoriem trūkst informācijas par sistēmu valsts atbalsta dalīšanā
- Par valsts līdzfinansējumu lemj valdība pēc premjera vadītās Nacionālās sporta padomes ieteikuma
- Lēmumu par valsts līdzfinansējumu sporta pasākumiem ir ierasts pieņemt pēdējā brīdī
- Lielos sporta pasākumus rosina uzskatīt par elementu tautsaimniecības attīstības stratēģijā
- Lielāko valsts atbalstu 2021. gadā saņems tenisā, basketbolā, motoru sporta veidos, jāšanā un kamaniņu sportā
Hokeja piemērs iezīmē plašāku apvārsni, jo ne visi lielie sporta pasākumi Latvijā notikuši ar valdības svētību un iesaisti. Vairākiem pasākumu organizatoriem nav skaidra kārtība, kādā var pretendēt uz valsts līdzfinansējumu.
"Rimi" Rīgas maratona organizators Aigars Nords sarunā Latvijas Televīzijā atzina, ka teorija no realitātes krasi atšķiras.
"It kā ir formāli modelis, kas ir noteikumos aprakstīts. Realitātē vari klauvēt pie visām durvīm un gada beigās ir kaut kāda Nacionālās sporta padomes sēde, kurā tad pēkšņi tiek piešķirti vairāki simti tūkstošu eiro dažādiem pasākumiem," teica Nords.
"Kurš, kurā brīdī un aiz kurām durvīm to ir izlēmis, tas līdz šim vairākiem nozīmīgu sporta pasākumu rīkotājiem nav bijis skaidrs."
Arī boksera Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps ir neziņā, kā varētu tikt pie atbalsta lielu boksa cīņu rīkošanai.
"Taisot lielos boksa šovus, līdz šim nekāds valsts atbalsts nav bijis, neskatoties uz to, cik tie ir bijuši lieli," paskaidroja Zeps. "Saku godīgi, man nav ne mazākās jausmas, pie kurām durvīm būtu jāklauvē, lai kaut vai mazu atbalstu šiem pasākumiem būtu varējis saņemt."
Par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu starptautiskas nozīmes sporta pasākumiem lemj valdība pēc Nacionālās sporta padomes rekomendācijas. Par atskaites punktu kalpo Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kritēriji, kuros vērtē sacensību statusu, dalībvalstu un sportistu skaitu, plānoto skatītāju skaitu, sacensību ilgumu, translāciju apjomu, publicitāti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sacensību programmas biezumu un to, vai tā ir drukāta tipogrāfijā vai tikai kopēta uz A4 lapas.
Vērtējamos faktorus uzskaitīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs: "Vērā tiek ņemts sacensību nozīmīgums, starptautiskā rezonanse, citu finanšu avotu, piemēram, pašvaldības, esamība, kopējās pasākuma izmaksas, iespējamā pasākuma ekonomiskā ietekme, tiesa, ne pandēmijas laikā, kā arī tas, vai pasākums jau ticis atbalstīts un ir tradicionāls. Un vai attiecīgajā sporta veidā mums ir augstākā līmeņa sportisti."
Jau vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka par līdzfinansēšanu no valsts budžeta lemj pēdējā brīdī, raisot zināmu paniku gan pasākumu organizatoriem, gan valdības pārstāvjiem.
LSFP vadītājs Einars Fogelis neuzskata, ka sporta pasākumu norise Latvijā būtu cietusi no politiskiem lēmumiem, taču process, viņaprāt, varētu būt pārredzamāks.
"Daudz labāk būtu, ja šī kārtība būtu skaidra vismaz nākamajiem trijiem gadiem, būtu skaidri pieteikti pasākumi, izvērtējums un, protams, arī garantijas par finansējumu, lai nepārnestos uz pēdējo mirkli," teica Fogelis.
Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers atzina, ka viņa vadītā organizācija labprāt padiskutētu par citu kritēriju ieviešanu.
"Piemēram, pasākuma ekonomiskās ietekmes izvērtējums. Tiešā ietekme – viesu radītie nodokļu ieņēmumi un netiešā ietekme – piesaistītais un laika gaitā radītais ienākumu apjoms," plašāku ieskatu iezīmēja Tikmers. "Tāpat vērtīgi būtu pārskatīt un papildināt esošos kritērijus, tai skaitā nosakot pasākuma organizatoru pašfinansējuma apmēru, dalības maksas īpatsvaru, pasākuma unikalitātes aspektu un ārvalstu dalībnieku skaitu."
Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektors Kaspars Gorkšs atzīmēja, ka turpmāk lielie sporta pasākumi būtu jāuzlūko kā stratēģisks līdzeklis tautsaimniecības attīstīšanai.
Līdz šim sporta pasākumi esot notikuši atrauti no ekonomiskās politikas.
"Mēs speram šo lielo soli, ka pasākumi tiek plānveidīgi piesaistīti, nevis mēģināt sarunāt no viena vai otra lobija, lai varētu rīkot šos pasākumus," komandu sporta spēļu pārstāvju centienus raksturoja Gorkšs.
LSFP valdes priekšsēdētājs Fogelis atzīst, ka ir jāvienojas par skatījumu uz sporta pasākumiem
"Vai mēs tos [pasākumus] definējam kā eksporta preci, attiecīgi daudz ciešāk iesaistot Ekonomikas ministriju? Šobrīd galvenā loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai. Otra organizācija ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Runājot par pasākumiem kā par eksporta preci, veidot konkursu ar noteiktiem nosacījumiem," jaunu virzienu rosināja Fogelis.
Valsts sporta budžetā 2021. gadā starptautiskiem sporta pasākumiem ir paredzēts vairāk nekā 240 tūkstoš eiro, ko plānots sadalīt tenisa, basketbola, autokrosa un jātnieku sporta sacensībām. 
Tāpat 2021. gada budžeta pārdales procesā pasākumiem plānots novirzīt vēl 700 000 eiro, ko saņems autosports, motosports un kamaniņu sports. 
Atsevišķs finansējums ir paredzēts arī pasaules čempionātam hokejā, taču tā norises kārtība Latvijā vēl ir zem jautājuma zīmes.
