LSFP prezidents Einars Fogelis uzskata par nepieciešamu kopīgi meklēt labākos risinājumus turpmākai sporta nozares finansēšanas kārtībai, tostarp arī attiecībā uz prioritāšu noteikšanu. Fogelis piebilda, ka vienlaikus ir vitāli svarīgi saprast, kā potenciālais iedalījums prioritāros un pārējos sporta veidos ietekmēs katra sporta veida un attiecīgās sporta federācijas turpmāko attīstību un iespēju pretendēt uz atbalstu. Prioritāro veidu nosaukšana bez skaidra vēstījuma par rīcības sekām varot ietekmēt gan pašvaldību, gan potenciālo sponsoru devumu.
Savukārt LKSSA izpilddirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka
prioritāro sporta veidu noteikšana būtu jēgpilna, ja tiem tas nozīmētu iespēju saņemt papildu finansējumu.
“Šāda prioritāro sporta veidu noteikšana nedrīkstētu ietekmēt Latvijā atzīto sporta federāciju bāzes finansējumu, jo, atbilstoši normatīvajiem aktiem, minētajām organizācijām gan tiek piešķirtas zināmas tiesības, gan arī valsts tām uzliek noteiktus pienākumus," teica Gorkšs. "Mainoties finansējumam, gan tiesības, gan pienākumi būtu jāpārskata."
Vēršot uzmanību uz jautājumiem prioritāro sporta veidu noteikšanas procesā, LSFP un LKSSA trešdien, 25. novembrī, nosūtīja vienotu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam Sandim Riekstiņam un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija).
Vēstulē aicina amatpersonas pēc iespējas ātrāk sasaukt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdi, pieaicinot LSFP, LKSSA un IZM Sporta departamenta pārstāvjus, lai definētu konkrētu mērķi prioritāro sporta veidu noteikšanai un visaugstākajā līmenī veicinātu diskusiju starp valsts sporta politikas veidotājiem un sabiedriskajām sporta organizācijām, kā arī kopīgi meklētu labākos risinājumus turpmākajai sporta nozares finansēšanas kārtībai.
Gorkšs uzsvēra, ka sporta sabiedrība allaž ir orientēta uz rezultātu. "Ja mēs – gan sporta sabiedrība, gan valsts -– nevienosimies par skaidru rezultātu, ko vēlamies sasniegt, – vairāk panākumu vai fiziski aktīvu un veselīgu sabiedrību, tad nebūs iespējams noteikt kvalitatīvus kritērijus. Tieši tāpēc ir nepieciešams sēsties pie viena galda,” uzsvēra LKSSA izpilddirektors.
Pēc Gorkša teiktā,
ar nozari nav pietiekami diskutēts un sporta organizācijas noteikti aicina visas iesaistītās institūcijas atkārtoti pārskatīt sagatavotos dokumentus.
“Esam arī gatavi iesaistīties no mūsu puses,” sacīja Gorkšs.
LKSSA izpilddirektors pauda, ka arī valsts budžeta līdzekļu sadalē sporta veidiem varētu uzlabot un adaptēt līdz šim sporta nozarē jau līdz šim izmantotos kritērijus, nevis radīt ko jaunu. Valsts budžeta līdzekļu sadales kritēriji sporta federācijām un komandas sporta spēļu federācijām jau gadiem ir pierādījuši sevi praksē un ar atsevišķiem pilnveidojumiem tos varētu ņemt par pamatu arī turpmākai valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta federācijām, uzskata Gorkšs.
LSFP apvieno un pārstāv Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītas 94 sporta federācijas, savukārt LKSSA apvieno un pārstāv 11 komandu sporta spēļu federācijas. Abu biedrību kopējā darba grupā, kurā izskatīja IZM plānotās izmaiņas sporta nozarē, piedalījās vairāk nekā 20 federāciju.
KONTEKSTS:
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vasarā informēja, ka valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana gaidāma oktobrī, tomēr gala lēmums vēl ir izpalicis. Pirms lēmumu pieņemšanas IZM vēl gaida ārēja pētījuma rezultātus, bet pieaicināto speciālistu uzdevumu eksperti vērtē kā ļoti sarežģītu.
Diskusija par prioritārajiem sporta veidiem rit jau otro gadu ar plašu rezonansi sporta sabiedrībā. Prioritāšu noteikšana plānota kā valsts sporta pārvaldības un finansēšanas modeļa pilnveides daļa. Koncepcija arī paredz nodalīt atbalstu individuāliem sportistiem un konkrētiem sporta veidiem, bet gaidāmie risinājumi publiski vēl nav nosaukti.
