Fogelis raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka svarīgi ir vērst sabiedrības un valdības uzmanību uz notiekošo – faktu, ka 30% iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids, kas veicina sirds un asinsvadu slimības, sportisko aktivitāšu trūkumu mācību iestādēs, un, protams, arī uz likumdošanas izmaiņām, kā rezultātā sporta organizācijām samazinājušies ziedojumu apmēri. Šie iemesli esot galvenie, kādēļ startējusi “Es atbalstu sportu!” iniciatīva, un nosūtīta vēstule arī valdībai.
Fogelis gan nenoliedza, ka par sporta nozares nonākšanu kritiskā situācijā atbildība ir jāuzņemas visiem.
Šadurskis raidījumā atzina, ka pats ir par sportu un parakstījies iniciatīvas mājaslapā, un pauda cerību, ka īstenais šīs iniciatīvas mērķis ir iegūt vairāk līdzekļus sportam. Šadurskis arī uzsvēra, ka pēdējos gados ir palielināts valsts finansējums sportam, kas šogad ir 51,3 miljoni eiro. Taču viņš apzinās, ka sporta nozarē ir problēmas, kas saistītas ar ziedotāju aiziešanu, par ko ministrija arī izteikusi jau laikus aizrādījumu, ka likumdošanas grozījumu dēļ tā var notikt. Toreiz finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teikusi, ka būs kompensējošs mehānisms, taču tāda neesot.
Šadurski gan pārsteidz Fogeļa kritika Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo sporta nozari kūrējot LSPF, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Olimpiskā vienība un sporta aģentūras, bet IZM uzdevums ir iegūt naudu sportam, ar ko ministrija, kā uzskata Šadurskis, veiksmīgi tiekot galā. Bet Fogeļa izteikumi esot kā maza kaķēna uzvedība, kad viņš kož pats savā astē.
Iniciatīvā iesaistījies arī skeletona treneris Dainis Dukurs, kurš neslēpa, ka galvenā trauksme ir par nodokļu politiku, kas šobrīd nav par labu uzņēmējiem, kuri vēlas ziedot sportam un kultūrai. Otrais, bet ne mazāk svarīgais iemesls, kas satrauc Dukuru – zemais fiziskās sagatavotības līmenis jaunatnei, kuru viņš dēvē par katastrofālu.
Kādēļ šī iniciatīva startējusi tieši tagad? Dukurs norāda, ka šobrīd vairāki faktori sanākuši kopā, kas arī lika sporta sabiedrībai uzsākt šādu iniciatīvu.
