Šībrīža plānā finansējums sportam ik pa gadam samazināsies, un sportu pārvaldošām organizācijām būs jāvienojas, kā samazinātos līdzekļus izmantot lietderīgāk. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzskata, ka ir jāstiprina viņa komanda ministrijā un jāskatās sporta konfederācijas virzienā, kur apvienotu tādas organizācijas kā LOK un LSFP.
Ja Latvijā viena nevalstiska sporta jumtorganizācija būtu valsts galvenais partneris sporta politikas īstenošanā, tā varētu īstenot noteiktas programmas un par to atbildētu valsts priekšā,
uzskata Severs. Ja, piemēram, ir jautājums par basketbolu, tas tiek risināts ar Latvijas Basketbola savienību (LBS), bet finansēšanas modelī komunikācija jau ir izplūdusi. Tādā situācijā basketbola vārdu loka LOK, LSFP un Komandu sporta spēļu asociācija.
Latvijas sports pārmaiņu gaidās
Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.
Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.
Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected].
Tik daudz organizāciju rodas tieši dažādo interešu dēļ, tāpēc pašas biedrības nevēlas apvienoties vienā organizācijā, turklāt tādā gadījumā tās zaudētu savas iestrādnes sarunās par finansējumu ar valsts struktūrām un piešķirtā finansējuma tālāko pārdali saviem biedriem.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents un bijušais ministru prezidents Aigars Kalvītis uzskata, ka sporta konfederācija neatrisinās problēmas un varētu pat palielināt birokrātiju.
Viena no federāciju iemītajām taciņām pēc papildus finanšu līdzekļu piesaistes ir Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) – tā apvieno Ministru kabinetu un septiņu sporta organizāciju vadītājus. LHF padomē vērsusies vairākkārt, bet Kalvītis piebilst, ka tas noticis vienīgi ārkārtas gadījumos, piemēram, kad bija nepieciešama valdības garantijas vēstule par 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu.
Regulāra vēršanās premjerministra vadītajā LNSP ir spēcīga norāde, pārvaldes sistēma sportā tiešām buksē.
Turklāt prasīt, piemēram, no finanšu, veselības vai vides un reģionālās attīstības ministriem pilnīgu kompetenci sporta jautājumos nevar, jo tās nav viņu sfēras. Šo aspektu uzsver arī Kalvītis, kurš savulaik pats vadīja Ministru kabinetu un LNSP.
Kalvītis neslēpj, ka LNSP faktiski visu izlemj premjers un finanšu ministrs, bet pārējie vienkārši atbalsta.
Tik šaura cilvēku loka noteicošais faktors padomē raisa šaubas, ka lēmumi par papildu finansējuma piešķiršana attiecīgajai federācijai ir objektīvi. Biežā LNSP iesaiste sporta finanšu problēmu risināšanā tikai pierāda pārvaldības trūkumus. Latvijas Televīzijas uzrunātie sporta jomā strādājošie piedāvā vairākus risinājumus sistēmas uzlabošanai, taču gadu desmitiem izstrādāto sistēmu mainīt ir sarežģīti. Pārvaldības maiņa IZM būs ļoti grūts uzdevums, turklāt lēmumus nevar sasteigt un tiem jābūt racionāliem.
LOK izpildkomitejas loceklis Armands Puče uzskata, ka sporta finanšu pārvaldi nepieciešams mainīt, jo nodokļu maksātāju naudas sadalīšanas kārtība nav adekvāta.
Virzienu, kurā darboties, ministrija sola izstrādāt tuvākajos mēnešos. Līdz tam diskusiju tāpat kā interešu šajā jomā būs vesels lērums. Latvijas Televīzija notikumu attīstībai turpinās sekot līdzi.
