Sporta studija

Bokseris Mairis Briedis: Jebkurā brīdī man var pateikt - līdz cīņai divi mēneši

Sporta studija

Vai sporta organizācijas būtu jāapvieno?

Sporta nozare diskutē par prioritāro sporta veidu kritērijiem

Sporta nozarē atsāk diskusijas par prioritāro sporta veidu kritērijiem

Vismaz 20 gadu notiek diskusijas par valsts noteiktiem prioritārajiem sporta veidiem, kas ļautu racionālāk tērēt valsts piešķirto sporta budžetu. Prioritārie sporta veidi gan tikai pērn ieguva oficiālas aprises – divos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā darba grupa ir tikusi līdz kritēriju izstrādei.

Pēdējais IZM priekšlikums paredzēja sporta veidus vērtēt pēc 10 kritērijiem, katram no tiem nosakot savu vērtības koeficientu. Piemēram, procentuāli lielākā ietekme atvēlēta sasniegumiem pagātnē un sporta veida prestižam pasaulē, augstu novērtējot arī nākotnes potenciālu un sporta veida prestižu Latvijā.

Iespējamie kritēriji sporta veidu nozīmīguma vērtējumam 

IZM sporta departamenta direktors Edgars Severs iepriekš atzina, ka augsti sasniegumi pasaulē populāros sporta veidos sniedz daudz lielāku pievienoto vērtību un ieguldījumu pozitīvā valsts tēlā nekā formāli augstas vietas pasaules čempionātos.

Ar izstrādātajiem kritērijiem sporta sabiedrība nebija mierā un IZM izveidotais piedāvājums nozarē izpelnījās plašu kritiku.

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected] 

Šāds princips  ārpus atbalstāmo loka atstātu skeletonu, bet prioritāro lokā vieta atrastos, piemēram, sporta dejām. Skeletona lielākie klupšanas akmeņi bija sporta veida zemā starptautiskā popularitāte, kā arī mazais vietējo dalībnieku un sacensību skaits. Turpretim dalībnieku un sacensību skaits krietni uzlaboja sporta deju pozīcijas prioritāro sporta veidu rangā.

Savukārt Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs norādīja, ka sporta veida prestižam nav nozīmes, ja mērķis ir izcīnīt olimpisko medaļu, turpretim popularitāte neko neizšķirs, ja vēlme ir ar sportu iesaistīt bērnus fiziskās aktivitātēs.

Sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps gan uzskata, ka par pamatvajadzībām nevar uzskatīt nepieciešamību attiecīgās federācijas nacionālajai izlasei doties uz čempionātu vai nacionālā klubu čempionāta sarīkošanu, ja tas notiek par valsts naudu. Pēc viņa teiktā,

pamatojums finansējuma piešķiršanai nevar būt tāds, ka tā ir noticis jau ilgus gadus.

"Ja tas tiek uzturēts no valsts naudas, mums ir jāatgriežas pie tā, kādi ir pamatuzstādījumi šīs naudas piešķiršanai. Un tas ir, lai vairotu sabiedrībā veselību, lai pēc tam mums būtu mazāki rēķini Veselības ministrijai uz galda," teica Zeps.

Veselību, masveidību, īpaši jauniešu iesaisti sportā allaž kā prioritāti uzsver sporta funkcionāri. Tas arī ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo jauniešus vairs neuzrunā vecās iestrādnes un sistēma. Latvijā sabiedrība noveco un, lai valsts līdzekļi palīdzētu iesaistīt sportā jaunatni, vienkārši uz sasniegumiem vai prestižu vērsti kritēriji nestrādās.

Valsts naudas piešķiršanā sportā būtu jāpieiet no profesionālas biznesa vides skatpunkta, uzskata Zeps. "Federācija X pasaka, ka mēs izveidosim stratēģiju, kā uzrunāt jauniešus sociālajos tīklos, mēs esam veikuši pētījumu, mūsu auditorija šobrīd ir tāda un tāda, mēs redzam, ka esam iedvesmojuši tik un tik procentus nodarboties ar sportu," savu skatījumu atklāja Zeps. "Tas ir vairāk nekā tai un tai federācijai. Mēs tik un tik gados stratēģijā gribam palielināt šo skaitu līdz N procentiem."

Zeps saskata, ka nav vairs Padomju Savienības laiki, kad naudu deva, lai to apgūtu. "Ir jābūt kaut kādam pamatojumam un kaut kas vairāk ir jādara," paskaidroja Zeps. "Šis laiks lieliski pierāda, ka sports nav vajadzīgs tikai tāpēc, lai tas notiktu. Sports ir vajadzīgs tur, kur cilvēkiem par to ir interese."

Šāda pieeja varētu izrādīties fatāla daudzām federācijām, kurām nesokas ar sponsoru piesaisti un lielāko daļu budžeta veido valsts finansējums, kas apgūts pēc šībrīža kritērijiem.

Sporta nozarē ilgus gadus strādājošie gan uzskata, ka valsts prioritārie sporta veidi jau sen kā skaidri iezīmēti.

Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis uzsvēra, ka valsts prioritātes skaidri iezīmē pašreizējais finanšu sadalījums sporta skolu sistēmā. Sporta skolām no valsts sporta budžeta atvēl apmēram pusi – nepilnus 17 miljonus eiro. "Viena trešdaļa ir vieglatlētikai, otra trešdaļa – basketbolam. No atlikušās trešdaļas lauvas tiesa tiek futbolam un volejbolam," prioritātes finanšu sadalījumā iezīmēja Fogelis.

Savukārt sporta zinātņu doktore Signe Luika uzsvēra, ka 

demokrātiskā sabiedrībā ir jāatbalsta ikviena iniciatīva neatkarīgi no darbības mēroga.

"Ja mums ir maza federācija, tā aktīvi, brīnišķīgi darbojas, saņem mazu naudiņu no Sporta federāciju padomes – brīnišķīgi! Mums viņi ir jāatbalsta kaut vai ar nelielu naudas summu," paskaidroja Luika. "No otras puses, mēs mazā valstī nevaram atļauties finansēt katra vēlmes un katra iniciatīvu attīstīt kādu sporta veidu. Šai formulai ir jābūt ļoti viedai, lai varētu noteikt prioritāros sporta veidus."

Luika arī aicina godīgi atzīt, ka valstī jau šobrīd ir prioritārie sporta veidi, kas diezgan skaidri parādās budžeta sadalījumā sporta veidu federācijām.

Darbs pie kritēriju izstrādes uz vairākiem mēnešiem bija apturēts pandēmijas dēļ, bet tuvākajā laikā tas atsāksies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti