Dīkstāves sporta klubiem ir ļoti grūts izdzīvošanas laiks – zāles tukšas, spēles nenotiek, nav ieņēmumu par biļetēm. Tāpat arī sponsori nav ieinteresēti ārkārtas situācijā turpināt ieguldīt naudu sporta klubos. Ministru kabineta izstrādātie mehānismi ļauj atbalsta programmām iekļūt arī sporta klubiem, lai vismaz ar kaut kādu algu varētu nodrošināt savus darbiniekus.
Biedrības “Latvijas futbola virslīga” izpilddirektors Ainārs Dakša LTV norādīja, ka visa šī informācija tika nodota klubiem, kuri tālāk kopā ar saviem grāmatvežiem un finansistiem strādā, lai saprastu, uz ko viņi var pretendēt.
BK “Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics LTV pauda, ka gribētu redzēt to menedžeri, kas spētu visu apkopot un virzīt procesus uz priekšu.
Ne visi sporta klubi spēs izpildīt Ministru kabineta noteikumus valsts atbalsta saņemšanai. Daudzās sporta biedrībās ar darbiniekiem nav darba līguma, neaizsargātākie ir tieši galvenie aktieri jeb spēlētāji. Basketbolā vien “VEF” un “Ventspils” nodrošināja spēlētājiem kombinētu darba līgumu, bet pārējiem klubiem bija cita veida vienošanās, kas valsts atbalstam īsti nekvalificējas.
BK “Ogre” prezidents Jānis Laganovskis norādīja, ka spēlētāji ir pakalpojuma sniedzēji. Viņš arī atzina, ka šī sfēra Latvijā nav sakārtota. Viņaprāt, komanda nevarētu izdzīvot, ja visi spēlētāji būtu reāli darbinieki, un tad nebūtu iespējams arī konkurēt ne ar vienu līgu pasaulē.
Problēmas rada fakts, ka ir jāveic saimnieciskā darbība, kas nav galvenais biedrību uzdevums. Arī finansēšanas modeļi biedrībām ir dažādi – daudzām marta bilancē noteiktais samazinājums nemaz neuzrādīsies. Nav īsti arī skaidrs, ko definēt par saimniecisko darbību – vai reklāmu līgumu slēgšana ir saimnieciskā darbība, retoriski vaicāja Pleinics. Arī biļešu tirdzniecība uz konkrētiem pasākumiem būtu traktējama kā saimnieciskā darbība, jo tiek maksāti nodokļi. Pleinics uzskata, ka BK “Ventspils” teorētiski iekļaujas vēlamajā kategorijā.
Skaidrs, ka sportistiem valsts atbalsta programma īsti nepalīdzēs, bet šis varētu būt mirklis, kad beidzot Latvijā varētu ieviest skaidru biedrību finansēšanas modeli.
