ĪSUMĀ:
- Daudzviet Eiropā valsts sporta budžetam novirza ienākumus no nodokļiem azartspēlēm, alkoholam un tabakai
- Latvijā sporta politikas pamatnostādnēs paredz vispirms izvērtēt papildu finansējuma avotu loku
- Budžeta piesaistīšana procentiem, nevis noteiktai summai, varētu radīt nozarē finanšu nenoteiktības risku
Piemēram, Somijā sporta nozares finansējumu gandrīz pilnībā veido valsts dotācijas, ko izmaksā no valsts izložu un totalizatoru ieņēmumiem. Lietuvā sporta budžetam piešķir 10% no izložu un azartspēļu nodokļu ienākumiem, kā arī 3% tiek piešķirti no akcīzes ieņēmumiem alkoholam un tabakai.
Arī Latvijā šāda kārtība nav sveša. Noteikti procenti no minētajiem finansējuma avotiem tiek novirzīti, lai veidotu Valsts kultūrkapitāla fonda budžetu.
Latvijas Olimpiskajai komitejai tiek novirzīti sporta loterijas līdzekļi, bet ieņēmumi no pārējām produktu grupām sporta nozarei tiešā veidā netiek.
Lai arī reklāmdevēju interese ir nenoliedzama un vērojama gan neskaitāmās sacensībās, gan gozējoties pie sportam veltīta satura medijos. Viens no klupšanas akmeņiem līdz šim ir bijusi ne tikai likumdošana, bet arī morālā dilemma.
"Vēl tikai trūkst, lai “Philip Morris” būtu sponsors kādai jauniešu hokeja vai basketbola līgai. Vienubrīd pie manis griezās “Philip Morris”, gribot nosponsorēt visu jaunatnes hokeju. Man tikai viņi esot jāreklamē. Jūs smejaties?!," Latvijas hokeja leģendas Artūra Irbes teikto 2018.gadā citēja "Sporta Avīze".
Latvijas Televīzjjas “Sporta Studijas” sociālo mediju kontā veiktajā aptaujā 83% respondentu atbalstītu alkohola un tabakas akcīzes ieņēmumu novirzīšanu sportam. Pamatojoties uz likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” iestrādāto speciālo kārtību, 2021.gada 7.novembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja tabakas akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumu vairāk nekā miljons eiro novirzīšanu onkoloģijas pacientiem.
Reklāmas tirgus sakārtošana, vai nu pievelkot grožus stingrāk, vai arī tieši otrādi, palaižot tos vaļīgāk, būtu lielāks izaicinājums nekā konkrētu procentu iezīmēšana sporta nozarei.
Likumdošanā nekādu šķēršļu tam nav, un tieši šāda apņemšanās ir lasāma svaigi apstiprinātajās Sporta politikas pamatnostādnēs turpmākajiem sešiem gadiem.
"Veikt izvērtējumu par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, piemēram, no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī veicināt privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei un izvērtēt Valsts sporta fonda izveides nepieciešamību," pausts Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam.
Zīmīgi, ka tieši pirms 20 gadiem līdzīga kārtība jau tika iedibināta, dibinot Sporta spēļu atbalsta fondu. Tā budžetu veidoja 3% no alkohola un tabakas akcīzes ieņēmumiem.
Idejai gan jau no paša sākuma bija daudz oponentu. To loku veidoja gan individuālo sporta veidu pārstāvji, gan atsevišķi politiskie spēki, jo fonda valdes priekšsēdētājs bija Saeimas deputāts Māris Vītols. Ideja ar laiku izčākstēja.
Vai sporta nozare varētu pārskatāmā nākotnē cerēt uz to pašu finansējuma avotu loku, kas atvēlēts kultūras nozarei, patlaban grūti spriest. Finanšu ministrija uz Latvijas Televīzijas jautājumiem atbildēt nevēlējās, vēršot uzmanību uz Sporta politikas pamatnostādnēs minēto izvērtējumu, kas vispirms jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai.
"Tiklīdz nozares ministrija būs sagatavojusi šo izvērtējumu, tad to varēsim komentēt arī no Finanšu ministrijas puses," paskaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Pati ideja gan ietver vairākus riskus.
Ne visi būtu sajūsmā par kārtību, ka finansējums katru gadu atšķiras un nav prognozējams, jo budžetu veido procenti, nevis skaidri zināma naudas summa.
Diskusijas gan sporta nozares iekšienē, gan varas gaiteņos solās būt spraigas.
