CAS trešdien publicēja motivējošo daļu decembrī paziņotajam spriedumam, kas liedz Krievijai divus gadus zem sava karoga startēt visaugstākā līmeņa starptautiskās sacensībās. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) rosināja Krieviju par pieļautajiem pārkāpumiem atstādināt uz četriem gadiem, tomēr pēc Krievijas apelācijas CAS termiņu samazināja uz pusi.
"Šīs manipulācjas parāda, ka Krievijas iestādes tikpat ļoti kā iepriekš vēlas iejaukties un sabojāt antidopinga sistēmu. [Krievijai] tā rīkojoties jau iepriekš (tādā veidā, kas iepriekš tika uzskatīts par neiedomājamu), ir nepieciešama stingra rīcība, lai censtos novērst jebkādu atkārtošanos," vēstīja CAS.
Lēmumu samazināt WADA rosināto sodu tiesa 186 lappušu garajā skaidrojumā daļēji pamatoja ar situāciju, ka divos gados notiks divas olimpiskās spēles, lai gan ierasts būtu četru gadu cikls. Ja saglabātu četru gadu sodu, tas attiektos arī uz 2024.gada spēlēm Parīzē.
CAS arī vēlējās saglabāt iespēju Krievijas sportistiem vienkāršāk startēt neitrālu atlētu statusā.
"Tiesa atzīst, ka smagu konsekvenču noteikšana visai Krievijas jauno sportistu paaudzei varētu sniegties tālāk, nekā nepieciešams mērķu sasniegšanai," savu lēmumu pamatoja CAS.
Vienlaicīgi CAS uzsvēra, ka soda samazināšana nav jāuztver kā akcepts Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) vai Krievijas amatpersonu rīcībai.
Tomēr ar manipulācijām RUSADA datu bāzē Krievija panāca savu mērķi, paverot saviem sportistiem vienkāršāku ceļu dalībai sacensībās. CAS atzina, ka 23 miljonu megabaitu informācijas bāzē, kurā Krievija pamanījās dzēst un pārrakstīt datus, kā arī ievietot jaunus failus, būtu nesamērīgi sarežģīti noteikt katra sportista vainas pakāpi.
WADA iepriekš konstatēja, ka RUSADA datu bāzē veiktas vismaz deviņu veidu izmaiņas, tostarp tādas, kuru mērķis ir slēpt veiktās manipulācijas. CAS sprieduma motivācijas daļā atzina, ka manipulēšanā ar Maskavas datiem WADA maldināšanai veiktās rīcības praktiski nevarētu būt vēl nopietnākas.
KONTEKSTS:
Jautājums par Krievijas lomu valsts atbalstītas dopinga sistēmas uzturēšanā ir aktuāls jau piekto gadu. Bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs 2016. gada maijā informēja par Krievijas grandiozo dopinga afēru 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja neatsaucās WADA aicinājumam aizliegt Krievijas dalību 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, taču gadu vēlāk nolēma neļaut Krievijas sportistiem zem savas valsts karoga startēt Phjončhanas ziemas olimpiādē.
WADA 2018. gada septembrī atcēla RUSADA neatzīšanu, lai gan tobrīd nebija saņēmusi piekļuvi Maskavas laboratorijas datiem. Vēlāk WADA laboratorijas datus saņēma, taču konstatēja tajos veiktas manipulācijas, tādēļ 2019. gada decembrī nolēma Krieviju uz četriem gadiem atstādināt. Savukārt RUSADA nolēma WADA lēmumu pārsūdzēt arbitrāžā.
Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas lēmuma skaidrojums (angļu valodā)
