Sporta studija

Bokseris Bolotņiks pēc karjeras lielākās uzvaras saņem apsveikumu arī no Brieža

Sporta studija

Kaspars Daugaviņš par KHL epidemioloģisko praksi

Sandis Riekstiņš par sporta aizkulisēm un PČ hokejā

Sporta apakškomisijas vadītājs: Prioritātēs jāiekļauj arī emocionāli nozīmīgi sporta veidi

Diskusijā par valstī prioritārajiem sporta veidiem gala versija oktobrī vēl nav gaidāma, bet attīstības virziens varētu kļūt zināms līdz gada beigām, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija). Viņš saskata, ka svarīgi būs prioritātēs saglabāt nācijai emocionāli nozīmīgus sporta veidus, kuri pēc formāliem kritērijiem varētu nonākt saraksta lejasdaļā. 

ĪSUMĀ:

  • Prioritāro sporta veidu noteikšanā oktobrī gaidāms tikai starprezultāts
  • Datu analīzē par sporta veidiem svarīgs būs Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīts pētījums
  • Strikti racionālu kritēriju ieviešana varētu ārpus prioritātēm atstāt tādu medaļotu sporta veidu kā bobslejs
  • Riekstiņš vēlas stingrāk definēt atšķirību starp profesionālu sportistu un hobija sportotājiem
  • Dažādi finanšu avoti starptautiskām sacensībām liedz gūt drošu skaidrību par valsts naudas godprātīgu tērēšanu
  • Ar jaundibināto Trīs Zvaigžņu balvu paredz pilnvērtīgāk aptvert visu sporta nozari
  • Riekstiņš kritizē Latvijas Hokeja federāciju par tās lomu kopīgajā pasaules čempionātā ar Baltkrieviju

Saeimas Sporta apakškomisiju Riekstiņš raksturo par nozīmīgu struktūru, kas var ietekmēt visu sporta nozarē notiekošo, ja vien aktīvi strādā. Pašlaik notiekošās dažādās izmaiņas Latvijas sporta organizāciju darbības struktūrā Riekstiņš uzskata par paša vadītās apakškomisijas darba rezultātu.

"Ticiet man, neviena izmaiņa nenotiktu, ja Saeimas Sporta apakškomisija, tai skaitā arī es kā vadītājs, nesāktu par to runāt un savā ziņā pat likt mainīt," viņš teica. 

Riekstiņš cer uz papildu 2,8 miljonu eiro valsts finansējumu sportam, kas nozarei nodrošinātu iztrūkuma kompensēšanu,

un Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs sagaida, ka valdība, lemjot par budžetu, atradīs finanšu iespējas vismaz nākamajam gadam. Pēc Riekstiņa teiktā, sportam nepieciešamā summa valsts budžeta kontekstā "ir kapeikas". Riekstiņš uzskata, ka labāk ir naudu piešķirt un to neizmantot, ja kas nenotiks pandēmijas dēļ, nevis vēlāk meklēt ielāpus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 

Ar lielāko finanšu sarukumu jārēķinās sporta veidu federācijām, augstu sasniegumu sportam un paralimpiskajam sportam. Arī budžeta aspektā svarīgs jautājums ir prioritāro sporta veidu noteikšana. Riekstiņš paskaidroja, ka oktobrī gaidāms starprezultāts, bet gala versija par valstī prioritārajiem sporta veidiem vēl nebūs. Lai nekļūdītos izvēlē, ir jāizvērtē savs iekšējais stāsts, sakombinējot Latviju ar pasaules kontekstu, bet tam nepieciešami dati, uzskata Sporta apakškomisijas vadītājs. 

Komandu sporta veidiem prioritāšu kritēriji ir Riekstiņam saprotami, bet individuālajos veidos, viņaprāt, šībrīža situācijā varētu būt dažādas nobīdes.

Piemēram, ir izmantoti Ziemeļamerikā veikti pētījumi, bet pašiem savas informācijas analīzes nav. Situāciju varētu uzlabot par sporta nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtīts vietējais pētījums, piebilda Riekstiņš.

Pētījuma rezultāts gaidāms līdz gada beigām, un tas palīdzētu sporta politikā saprast virzienu, kurp tālāk doties. Riekstiņš lēš, ka gaidāmas izšķiršanās, kas ne visiem būs vienlīdz patīkamas. Viņš gan uzsvēra, ka svarīgi būs nepazaudēt tādus emocionāli svarīgus sporta veidus kā bobslejs, kas pēc daudziem kritērijiem varētu būt tālu no saraksta spices. Nācijai svarīgus sporta veidus Riekstiņš rosina noteikt pēc pētījuma rezultātiem, bet tajā pašā laikā sabiedrības nepastarpinātu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par prioritātēm viņš neparedz. 

Prioritāro sporta veidu ieviešana ļautu pieņemt lēmumus pēc skaidriem noteikumiem darbībai ilgākā termiņā. Tad visi zinās spēles noteikumus un nevienam nebūs jāiet lūgties, lai ar čomu starpniecību ko nodrošinātu, paskaidroja Riekstiņš. Sporta apakškomisijas vadītājs gan apšauba, vai visi uzskaitītie pretendenti tiešām ir sporta veidi, nevis sportiski hobiji.

Sporta apakškomisijas vadītājs ir pārliecināts, ka

Latvijā rīkoti starptautiskas nozīmes sporta pasākumi nebūtu jāuzrauga IZM, un sportam vispār nevajadzētu atrasties šīs ministrijas pārziņā,

jo galvenās prioritātes tai allaž būs citas. 

Pēc Riekstiņa domām, vienreizēja dalība sacensībās vēl nenozīmē kļūšanu par sportistu un lielākas tiesības attiecīgai federācijai pretendēt uz valsts finansējumu. Viņaprāt, ir nepieciešams mehānisms, lai nošķirtu vienreizēju dalību no pastāvīgām sporta aktivitātēm, turklāt ne vienmēr sporta veida federācijai ir nopelni sportistu panākumos. Riekstiņam arī radušās aizdomas, vai visās federācijās finanses tiek godprātīgi tērētas. Viņš ir apņēmies pārbaudīt informāciju par kādu paša nenosauktu federāciju, kur pandēmijas laikā tūkstošiem eiro tērēts degvielai.

Riekstiņš vēlas panākt arī pilnu caurspīdīgumu valsts atbalstītu sporta pasākumu finansēšanā. Ja sacensības atbalsta valsts, pašvaldība un sponsori, katram atsevišķi sniegtās atskaites izskatās labi, bet visas trīs atskaites kopā redzēt nevar komercnoslēpumu dēļ. Tādēļ Riekstiņš uzskata par nepieciešamu starptautiskajiem sporta pasākumiem ieviest jaunu atskaišu sistēmu, lai caurspīdīgi redzētu katru nodokļu maksātāja centu. 

Sporta nozarē Riekstiņš saskata vienotības trūkumu,

jo iesaistītās personas nereti vairāk domā par savām interesēm un aplami vērtē savas iespējas ietekmēt procesus. Piemēram, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vadītājs un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājs Einars Fogelis esot solījis iet runāt par 2,8 miljoniem eiro sportam pie finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") un panākt pozitīvu rezultātu, taču nekas no tā nav piepildījies. Riekstiņš piebilda, ka ne tikai sportā cilvēki stāsta par savu spēju pozitīvi ietekmēt procesus, bet rezultāta tomēr nav.

Pirmajā gadā amatā sporta sabiedrība Riekstiņu vēl tikai izvērtējusi, bet Latvijas Olimpiskā komiteja, piemēram, esot uzskatījusi, ka drīz pie varas atgriezīsies Zaļo un zemnieku savienība, tādēļ nav vērts runāt ar jauno sporta vadību Saeimā. Tagad viņš pārliecinājies, ka Saeimas Sporta apakškomisijai ir gana liela ietekme, ja vien nopietni strādā. Riekstiņš stāstīja, ka iniciējis daudzas izmaiņas Latvijas sportā un no citiem idejas neaizņemas, turpretim viņa veikumam uzrodas daudz "baļķa nesēju". 

Par svarīgu pavērsienu Riekstiņš nosauca LOV pārvēršanu par augsta līmeņa sportistu centru, kas ir pieejams ne tikai olimpiskajos sporta veidos. Izmaiņām LOV jārealizējas līdz gada beigām. 

Arī jaundibināto Trīs Zvaigžņu balvu, kas aizstās Gada balvu sportā, rosinājis ieviest Riekstiņš.

"Sākums ir simtprocentīgi mans un [IZM Sporta departamenta direktora Edgara] Severa kunga," teica Sporta apakškomisijas vadītājs. 

Pēdējās divas Gada balvas sportā Riekstiņš vērojis klātienē un sapratis, ka kaut kas nestrādā. Gada balva sportā, viņaprāt, bija ieslīgusi rutīnā un neproporcionāli daudz fokusējās uz tādiem lūgtiem viesiem, kam ar sportu nav praktiska saistība. Jaunā balva būšot pilnībā sporta nozarei, vairāk arī iesaistot skatītājus un ieviešot svarīgas jaunas nominācijas, piemēram sporta federācijām un pašvaldībām. 

Lai arī daudzos sporta veidos pandēmijas dēļ pilnvērtīga sezona izpalika, Riekstiņš uzskata, ka balvas varēs pasniegt taisnīgi un pelnīti. 

Riekstiņš ir pārliecināts, ka Latvijai būtu amorāli rīkot 2021. gada hokeja pasaules čempionātu kopā ar Baltkrieviju, ko vaino prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un vardarbībā pret protestētājiem. Riekstiņam Latvijas Hokeja federācijas (LHF) darbība nav pieņemama, jau sākot ar pieteikšanos uz čempionāta rīkošanu, un viņš neuzskata, ka Latvijai būtu jārīko sacensības kopā ar kādu citu valsti. Riekstiņš ar LHF prezidentu Aigaru Kalvīti gan negrasās runāt, bet vēlamā rezultāta panākšanai plāno darboties aizkulisēs.

Pasaules čempionāta vajadzībām "Daugavas" stadiona teritorijā Rīgā ceļ ledus treniņhalli, bet pēc tās nākamais objekts rindā ir vieglatlētikas manēža, pastāstīja Riekstiņš. Viņš arī atbalsta nodomu Rīgā celt basketbola halli, izmantojot pandēmijas dēļ pieejamo finansējumu. Sākotnēji par halli, ko varētu izmantot arī citi sporta veidi, Riekstiņš gan bijis skeptisks projektā iesaistīto personu dēļ, bet vēlāk nolēmis iesaistīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti