Skijoringa atzīšanā par atsevišķu sporta veidu Latvijā iesaistās pat ministri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP) decembra sākumā atzina skijoringu par oficiālu sporta veidu, bet gala lēmums vēl jāpieņem Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), kas izvērtē vairākus aspektus. Skijoringa federācijas valdes priekšsēdētājs Ainārs Vilciņš lūdza LNSP izskatīt jautājumu par sporta veida nākotni Latvijā un nepieciešamību oficiāli atzīt Latvijas Skijoringa federāciju.

ĪSUMĀ:

  • Skijorings ir ne tikai slēpošana aiz motocikla, bet arī dažādiem citiem vilcējiem
  • LNSP lemšanā par atzīšanu iesaistās tikai sporta veidiem bez starptautiskas jumtorganizācijas
  • Skijoringa pārstāvētās disciplīnas varētu būt iesaistītas jau iepriekš reģistrētās sporta veidu federācijās
  • Skijoringa atzīšanas jautājumā saskata arī politisku kontekstu
  • Gala lēmums par skijoringa atzīšanu ir Latvijas Sporta federāciju padomes ziņā

Līdz šim par skijoringu Latvijā atbildēja Motosporta federācija, lai arī Starptautiskajā Motosporta federācijā skijorings neietilpst. Skijorings ar motociklu gan ir tikai viens no paveidiem, un tas mudinājis Vilciņu veidot atsevišķu federāciju. 

Biedrības „Latvijas Skijoringa federācija” prezidents Vilciņš paskaidroja, ka lēmums par savu organizāciju pieņemts, lai apvienotu līdzīgas nodarbošanās. 

"Mēs vienkārši paskatījāmies apkārt, ko dara citas, līdzīgas sporta organizācijas. Apvienojām tās visas kopā, izveidojot skijoringu ne tikai kā moto skijoringu, bet arī zirgu, suņu, kartingu, auto – visu, kas var ko vilkt, to mēs tagad salikām kopā," teica Vilciņš.

LNSP vadītājs ir premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), tiesa, sēdi 3. decembrī vadīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). LNSP sastāvā ir vēl astoņi ministri, kā arī visu Latvijas vadošo sporta organizāciju vadītāji.

Situācija, ka pandēmijas augstākajā punktā valdības pārstāvjiem jālemj jautājums par skijoringu, ir savdabīga.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs pastāstīja, ka LNSP lemšana par sporta veida atzīšanu nav standarta procedūra.

"Tas notiek salīdzinoši reti, jo, atbilstoši Sporta likumam un Ministru kabineta noteikumiem, Nacionālajai sporta padomei atzinums jāsniedz tikai tajā brīdī, ja Latvijā vēlas tikt atzīts tāds sporta veids, kas nav atzīts Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā vai Starptautisko federāciju ģenerālajā apvienībā GAISF."

Vilciņa vadītā biedrība pirms gada bija vērsusies LSFP, taču nepilnīgu dokumentu dēļ atzīšana par oficiālu federāciju tika liegta. Viens no klupšanas akmeņiem bija starptautiskās federācijas neesamība.

Vilciņš izmantoja iespēju vērsties LNSP, kas deva zaļo gaismu skijoringam kā neatkarīgam sporta veidam, taču tas ir tikai pusceļš federācijas atzīšanā.

LSFP vadītājs Einars Fogelis akcentēja skijoringa pārklāšanos ne tikai ar Motosporta federāciju, bet arī kamanu suņu sporta, jātnieku sporta un autosporta federācijām, kuru viedoklis jāuzklausa.

"Ir nepieciešami papildu atzinumi no šīm Latvijā jau atzītajām federācijām, jo, redzot Sporta likumu, mēs drīkstam darboties vienā sporta veidā, vienā atzītajā federācijā. Divas atzītas federācijas ar līdzīgu darbības mērķi un sporta veidiem šobrīd Latvijā nav atļautas un arī pasaulē tādas lietas nenotiek," paskaidroja Fogelis.

Vilciņš skijoringu raksturoja kā tautas sporta veidu, kas iespējams tikai ziemā, tāpēc sacensību organizēšanā esot nepieciešama lielāka elastība un pašnoteikšanās tiesības. Oficiāli atzītas federācijas statuss to atrisinātu.

Starptautiskās federācijas neesamību skijorings var risināt tāpat, kā savulaik to darīja ielu vingrošana – starptautisko federāciju nodibinot Latvijā. Taču skijoringa piemērs mudinājis valsts sporta amatpersonas pasteidzināt grozījumus Sporta likumā, kas plānoti 2021. gadā.

Severs pastāstīja, ka virzība ir uz tikai tādu sporta federāciju atzīšanu, kuras jau ir atzītas Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā vai kļuvušas par GAISF biedru. "Faktiski tie sporta veidi, kuri starptautiski jau ir atzīti un darbojas," uzsvēra sporta ierēdnis.

Skijoringa precedentam ir arī politisks konteksts.

Tā aktīvisti Ainārs Vilciņš un Māris Balodis ir partijas ''KPV LV' biedri. Vairāki avoti Latvijas Televīzijai apstiprināja atsevišķu ''KPV LV'' Saeimas deputātu ieinteresētību jautājuma risināšana LNSP, kuras sēde notika trīs dienas pirms ''KPV LV'' biedru kopsapulces.

Savukārt Saeimas deputāts un Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) saskata mēģinājumu sašķelt Motosporta federāciju, lai paralēli skijoringam rīkotu arī motokrosa sacensības.  

 "Ar skijoringu vien šiem vīriem nepietiks – es to zinu," teica Riekstiņš. "Es gaidu nākamos soļus, kādi būs. Un es jau nojaušu, kādi tie būs. Šis stāsts diemžēl nav par sportu."

Tikmēr Latvijas Skijoringa federācijas prezidents Vilciņš uzsver, ka skijoringā ir jau 46. sezonu un viņa interese ir jaunās paaudzes iesaistīšana sportā, nevis kas cits.

Ja Skijoringa federāciju oficiāli atzīs, uz valsts finansējumu tā varēs sākt pretendēt, tikai sākot ar otro darbības gadu. Lēmumu par federācijas atzīšanu pieņems LSFP valde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti