Aprīļa vidū ir paredzēta ieinteresēto pušu tikšanās, lai skatītu procesa tālāku virzību, paskaidroja Riekstiņš. Konsolidācijas nepieciešamība ir skaidra un jautājums faktiski esot tikai par praktisko realizēšanu. Riekstiņš uzsvēra, ka vienreiz jāizdara tas, kas ir nepieciešams, nedomājot par savu kabatu un ambīcijām.
"Šobrīd ir divas organizācijas, kuras cīnās, kura nu būs vadošā," teica Riekstiņš. "Olimpiskā komiteja un Sporta federāciju padome, abas ir pasūtījušas pētījumus, divas dažādas kompānijas ir izpētījušas."
Sporta sabiedrība par labāko risinājumu finansējuma pārvaldībai spēs vienoties, uzskata Riekstiņš. Līdz termiņam 1.jūlijā vēl ir laiks, bet aprīlī vajadzētu saprast izvēlēto ceļu, lai vēlāk nevajadzētu kādas lietas veikt piespiedu kārtā, sacīja Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs.
Riekstiņš arvien iestājas par prioritāšu noteikšanu finanšu dalīšanā, jo visam nekad naudas nepietiks. Viņaprāt, varētu noteikt kādu klubu topu, kam sniegtu lielāku atbalstu caur Sporta federāciju padomi. Arī valsts līmenī kādiem klubiem varētu palīdzēt dažādos sporta veidos, bet dzirdīgas ausis šādam risinājumam pagaidām nav atrastas, atzina Riekstiņš. Viņš piebilda, ka Latvijas čempionātā pamatu pamats komandu atbalstam ir pašvaldības.
Uz pozitīvām pārmaiņām Riekstiņš cer pēc Saeimā apstiprinātajām izmaiņām, kas uzlabos iespējas uzņēmējiem sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām.
"Mēs atgriezām principā to, kas bija pirms šīs nodokļu reformas," teica Riekstiņš. "Jo ziedojumu kritums nevalstiskajām organizācijām, nav runa par sportu tikai, bija apmēram 70%, dramatisks kritums. Ir atjaunota iepriekšējā versija, pat labāka mazliet [ir izveidota]."
Riekstiņš cer, ka ziedojumi sportam atgriezīsies apjomā, kāds bija pirms nodokļu reformas ieviešanas 2018.gadā.