Ledus halle ir iznomāta privātam nomniekam SIA “Sāgas fonds”, un hokeja kluba “Sāga” prezidentam Ralfam Bukartam ir atšķirīgs viedoklis gan par būvekspertu atzinumu, gan to, kādēļ tieši tagad ledus halle kļuvusi par traucēkli tā saucamajam lielajam “Daugavas” stadiona projektam.
- Ieguldījumi neesot veikti
- Ledus halle kļuvusi par augoni
- Daiļslidotājiem grūti konkurēt ar hokeju
- Pazuduši dokumenti un paaugstināti komunālie maksājumi
Ieguldījumi neesot veikti
Savulaik Latvijā bija tikai divas slēgtās ledus slidotavas – Rīgas Sporta pils un stadiona "Daugava" ledus halle. Kopš 1998. gada augusta objektu apsaimnieko SIA "Sāgas fonds", kas ir uzcēlis jumtu un veicis ieguldījumus, lai halle nepaliktu pamesta un tajā varētu nodarboties gan hokejisti, gan daiļslidotāji.
Pērnā gada martā laikraksts “Dienas Bizness” prognozēja, ka “Daugavas stadiona” izbūvei plānots piesaistīt 40,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) un vairāk nekā 7 miljonus eiro no valsts līdzekļiem, turklāt tie skar jūtīgas pilsētas teritorijas, līdz ar to pieļaujams, ka par to realizāciju varētu būt diezgan asas cīņas. Jau vairākus gadus turpinās tiesvedība starp Izglītības un zinātnes ministriju un SIA “Sāgas fonds”.
Martinsons Latvijas Radio atklāj, ka līgums tālajā 1998. gadā ar “Sāgas fondu” tika noslēgts tā iemesla dēļ, ka uzņēmums bija solījis ieguldīt līdzekļus jumta izbūvei un atjaunot halles darbu. 2001. gadā halle atsākusi savu darbību, bijusi noslogota, taču ieguldījumi neesot veikti.
Ledus halle kļuvusi par augoni
Tā sauktajos Grīziņkalna revitalizācijas plānos iekļautajam "Daugavas” stadionam ir izstrādāts jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Tas ir pirmais no pilnībā atjaunojamā stadiona vizuālajiem risinājumiem, ko pēc metu konkursa papildinās citi izbūvējamie vai atjaunojamie objekti.
Jau tapušajam risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, multifunkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas.
15.augustā valdībā tika apstiprināta Daugavas stadiona attīstības stratēģija, kas nosaka to, ka stadionā ir rekonstruēta tribīne un skatītāju skaits palielināts līdz 10 000 sēdvietu. Tribīne atbildīs visaugstākās - ceturtajai futbola skatītāju kategorijas prasībām, līdz ar to tur varēs notikt visaugstākā līmeņa futbola spēles un vieglatlētikas sacensības
Aptaujātie treneri, kas vēlējās palikt anonīmi, pauda viedokli, ka kādu pusotru gadu jau Daugavas ledus halle bija kā augonis jeb traucēklis lielā kompleksa attīstībai.
Vecā ledus halle kļuva par traucēkli tieši tagad, lai gan neviens nenoliedz, ka krietnu mūžu jau nodzīvojusi, tomēr kā cilvēkiem - ar zālēm vēl kādu laiku varētu padzīvot, nevis izvēlēties tūlītēju nāvi - atzīstot par nederīgu.
Daiļsslidotājiem grūti konkurēt ar hokeju
Hallē trenējās gan “Sāgas” komanda, puiši no “Daugavas”. Savulaik vēl atklātajā ledus laukumā savu karjeru iesāka Sandis Ozoliņā, Artūrs Irbe, Juris Opuļskis, Viktors Ignatjevs un citi. Arī Alma Lepina-Lāce, kas 1992. gadā Albervilas ziemas olimpiskajās spēlēs daiļslidošanā izcīnīja 20. vietu. 1989. gada PSRS junioru čempione tagad strādā par treneri, un intervijā Latvijas Radio runāja par nu jau slēgtās ledus halles lomu savā karjerā un ar tām neērtībām, kas tagad jārisina daiļslidotājiem.
Sāpīgākā problēma – daiļslidotājiem trūkst ledus laukumu, kur trenēties. “Daiļslidotājiem ir grūti cīnīties pret hokeju,” atzīst Lepina-Lāce, norādot, ka daiļslidotāji cenšas apvienoties un slidot kopā, kas esot izdzīvošanas jautājums daiļslidošanā.
Stadiona “Daugava” ledus halles izmantošana nav pieļaujama konstrukciju pārslodzes dēļ. VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” (turpmāk – stadions “Daugava”) ir saņēmis neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves.
Pazuduši dokumenti un paaugstināti komunālie maksājumi
Ralfam Bukartam ir savs viedoklis par ekspertu izvēli un vērtējumu. Proti, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas ir īpašniece, šis objekts neesot bijis interesants ne pirms, ne pēc nomas līguma parakstīšanas. Bukarts veicis rekonstrukciju, maksājis komunālos rēķinus, kas pēkšņi kļuvuši par 10 procentiem lielāki. Turklāt ministrija ik gadu dotācijās devusi ievērojamas naudas summas “Daugavas stadionam”, taču ledus halle no tā neko neesot saņēmusi.
IZM neslēpj, ka valsts vēlas pārņemt šo ledus halli, lai varētu sekmīgi veikt vērienīgo projektu, tomēr jautājums paliek atklāts - vai valsts ir gatava kompensēt "Sāgas fonda" veiktos ieguldījumus.
Ralfs Bukarts apgalvo, ka IZM esot visus līgumus ar SIA “Sāgas fonds” pazaudējusi. Savukārt valsts puse paliek pie sava – nomas maksa bijusi pārāk zema un Bukarts nav veicis ieguldījumus.
Bukarts atbalsta iesākto vērienīgo projektu, jo stadions "Daugava" ir jāsaglabā kā vērienīgs, vienots sporta objekts. Tieši šī iemesla dēļ viņš savulaik arī atteicies no iespējas halli privatizēt, lai nebūtu, tā sako,t “aiz sētas jāceļ vēl viena sēta". Un tomēr izskatās, ka valsts grib veikt sava veida denacionalizāciju, vieglā ceļā pārņemt, lai var realizēt šo lielo projektu. Neieguldot šajā objektā naudu pēc ledus halles ar segumu sabrukšanas, šis objekts nebūtu funkcionējis visus šos gadus.
Latvijas Radio uzsver, ka bijusi apgrūtināta komunikācija ar IZM – kā kontaktpersona izvēlēta Martinsons, kas, kā izrādās, sēž uz diviem krēsliem vienlaikus – viņš ir gan “Daugavas stadiona” valdes loceklis, gan Edgara Severa vietnieks IZM Sporta departamentā.
Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, arī hokeja kluba “Sāga” prezidents, Daugavas stadiona ledus halles līdzšinējo apsaimniekotājs, Latvijas Ledus haļļu asociācijas viceprezidents Ralfs Bukarts iesaka nespēlēt ministrijai pingpongu, bet rūpēties par valstij piederošajām sporta bāzēm, nevis lēnā garā tās atdot citu struktūru rīcībā.
