ĪSUMĀ:
- Labākajiem sportistiem paredzētais atbalsts turpmāk nebūtu atkarīgs no sporta veida statusa
- Olimpiskās vienības vadība iecerētās izmaiņas atbalsta, vēlas proporcionāli vairāk līdzekļu
- Neformāli pie Olimpiskās vienības pakalpojumiem daži neolimpisko sporta veidu atlēti tikuši jau iepriekš
- Igaunijā labākos sportistus pēc sporta veida statusa nešķiro
- Pārmaiņas Olimpiskās vienības darbībā varētu ieviest jau drīzā laikā
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica, ka sports ir bizness un valstij nav jāuztur profesionāli sportisti, bet jānodrošina visiem vienādi noteikumi. Daži neolimpiskie sporta veidi pasaulē ir populārāki nekā olimpiskie, tādēļ Riekstiņš aicina atvērt LOV durvis sporta veidiem, kam līdz šim tās bija slēgtas. Viņš gan pieļauj iespēju, ka vēlāk varētu būt nepieciešamas korekcijas, bet rīcība esot nepieciešama jau tagad.
"Nevar būt tā, ka vieniem dodam, otriem nedodam," teica Riekstiņš. "Ar ko tad viņi [sporta veidi] atšķiras? Var jau šo olimpisko stāstu vienmēr celt augstāk par visu pārējo. Vai tas ir objektīvi? Nezinu."
Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks uzsvēra, ka
LOV prioritāte nemainīgi arvien būs sportists, bet sistēmai ir jākļūst efektīvākai un modernākai.
Lejnieks LOV atbalstu sportistiem uzskata par investīciju. Viņš divas dienas Tallinā par to runājis ar Igaunijas Olimpiskās komitejas prezidentu un ģenerālsekretāru.
"Mums bija viena un tā pati doma - tā ir investīcija sportistos, lai viņi sasniegtu vēl labākus, augstākus sasniegumus," teica Lejnieks. "Lai šie A klases sporta karognesēji iedveš sabiedrībā to domu, lai mums ir jaunatne, kas uz viņiem skatās, lai mēģina atkārtot panākumus, lai mēģina tos pārsist. Tanī pašā laikā saprotot, ka viņiem ikdienā ir jāsporto vairāk."
LOV vadītājs Einars Fogelis, kurš ir arī Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents un LOK viceprezidents pastāstīja, ka
pašlaik vairs nav starpības sporta veida atzīšanā gan Starptautiskajā sporta federāciju pasaules asociācijā (GAISF), kas pārstāv pilnīgi visas sporta organizācijas, gan Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK).
"Pirms diviem gadiem tika pieņemts lēmums, ka atzīšana GAISF ir tāda pati kā SOK," teica Fogelis. "SOK kā pilnvērtīgus sporta veidus ir atzinusi visu to, kas notiek mums šobrīd Latvijā. Faktiski visas Latvijā reģistrētās federācijas ar atsevišķiem izņēmumiem ir atzītas arī no lielās olimpiskās kustības. Mēs esam viens sports, vienīgā atšķirība - esi olimpiskajā programmā vai neesi."
Jaunie noteikumi LOV aprūpēto sportistu skaitu palielinātu par aptuveni desmit atlētiem. Tas nav daudz, un LOV ar saviem cilvēkresursiem ar to tiktu galā. LOV vadītājs Fogelis saknē atbalsta šādu jauninājumu, vien piebilstot, ka
papildu darbs prasīs vairāk līdzekļu.
Fogelis pastāstīja, ka apmēram pirms gada vismaz no viena sportista puses bija iniciatīva par izmaiņām LOV sistēmā. "Neslēpšu – atsevišķiem [neolimpiskajiem] sportistiem mēs esam zināmas konsultācijas un palīdzību snieguši," pastāstīja Fogelis. "Protams, pēc tiem noteikumiem, kā šobrīd darbojas Latvijas Olimpiskā komiteja attiecībā uz neolimpiskajiem sporta veidiem. Jo olimpiskie sporta veidi šobrīd ir iekļauti gan likumdošanā, gan budžetā."
Arī Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Riekstiņš atzīst, ka "pusoficiālā veidā" LOV pakalpojumi tāpat jau ir pieejami citiem. Riekstiņš nešaubās, ka sistēma būs efektīva neatkarīgi no sporta veida. "Tad beidzam spēlēt to teātri, veram vaļā, laižam iekšā. Jā, protams, jautājums ir par LOV finansējumu, par atbalstu A, B un visiem sastāviem, tas ir atsevišķs stāsts. Šobrīd procesā ir visa šī izvērtēšana."
Pārmaiņas LOV sakrīt ar Igaunijas izdarīto.
Līdzīgu igauņu organizāciju sauc “Komanda Igaunija”, kas tajā iekļuvušajiem sportistiem nodrošina analoģiskus labumus kā LOV sastāvos iekļuvušajiem Latvijas olimpiskajiem sportistiem,
tai skaitā arī treniņnometņu izdevumu segšanu un naudas saņemšanu ik mēnesi.
Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs Tarvi Pirns pastāstīja, ka "Komandā Igaunija” šobrīd ir pieci neolimpiskie sporta veidi - orientēšanās, autorallijs, motosports, dejas un šahs. "Šajos veidos mums ir daudz talantu, it īpaši jaunajā paaudzē," paskaidroja Pirns. "Gribam rezultātus arī šajos sporta veidos. Šiem sporta veidiem, kur ir liels dalībnieku skaits, piemēram, orientēšanās, ir liela ietekme uz visas sabiedrības fizisko aktivitāti. Tas arī ir viens no galvenajiem mērķiem - likt tautai kustēties."
Igaunijā mērķis ir attīstīt katru talantu, kuram ir iespēja kaut ko izcīnīt savā sporta veidā, uzsvēra Pirns. Tādēļ tiek nodrošināts viss medicīnas, psiholoģijas un finanšu atbalsts, lai būtu rezultāts un medaļas sacensībās. "Mums vairs nav svarīgs sporta veids, bet gan sportists, Lai atlēts sevi varētu parādīt sacensībās," piebilda Pirns.
Ļoti reāli, ka Igaunijas piemēru pārņems arī Latvija.
Gan Riekstiņš, gan LOK ir vienisprātis, ka Latvijā LOV logo uz durvīm un atbalstīto sportistu tērpiem ir lieks, jo tiek atbalstīta vienota “Latvijas komandas” ideja.
"Mēs ejam šo vienotas identitātes ceļu," paskaidroja LOK ģenerālsekretārs Lejnieks. "Tas ir ļoti aktuāls jautājums, mēs to skatīsim. Pēc būtības – tas var notikt tuvākajā laikā."
Arī Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Riekstiņš uzsvēra, ka LOV logo nebūs, tā vietā ieviešot "Trīs zvaigznes. Latvija." "Ja mēs pērkam kamanas, principā valsts pērk kamanas, tad, lūdzu, lai ir uz kamanām šīs trīs zvaigznes un Latvija. Tā ir valsts. Nevajag tur nekādus LOV un citus. Kam tas interesē starptautiski. Liekam “Latvija”," teica Riekstiņš.
Jau nākamnedēļ LOV darbības noteicējiem paredzēta sanāksme, kur lems Olimpiskās vienības tuvāko nākotni.
LOV pārziņā ir Latvijas labāko sportistu gatavošana olimpiskajām spēlēm un citiem nozīmīgākajiem starptautiskajiem startiem. LOV dalībnieki ir LOK, Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
