Par šo jautājumu, kas tiek cilāts jau sen un izraisījis virkni domstarpību un skepsi, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” diskutēja sporta žurnālists Arturs Vaiders, LFF valdes loceklis Vladimirs Žuks, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, Daugavas stadiona vadītājs un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs.
Problēma ir tā, ka līdz šim svarīgākās futbola spēles notika “Skonto” stadionā, kurš ir pārpārdots, un nav skaidrs nedz tā jaunais īpašnieks, nedz arī, cik ilgi vēl nacionālā futbola izlase varēs tur aizvadīt spēles. Līdz ar to futbols, it īpaši jau nacionālā valstsvienība, varētu palikt bez savām mājām. Vismaz uz brīdi.
Jo alternatīvas ir – LFF plaši apspriestais projekts, kur saņemts UEFA finansējums, Rīgas dome piešķīrusi zemi uz īpašiem noteikumiem, pretim par to pēc desmit gadiem saņemot pašu stadionu, kā arī Daugavas stadions, kurš, saņemot Eiropas Savienības fondu naudu, varētu tikt modernizēts un kļūt par mājvietu lieliem sporta un kultūras pasākumiem.
Žuks diskusijā atklāja, ka jau maijā varētu sākties Barona ielas projekta realizācija. Ja vien būs pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Taču LFF neesot zaudējusi cerības to iegūt. Savukārt Severs paskaidroja, ka uz valsts līdzfinansējumu šis projekts nevar pretendēt, jo būvnieks nav izraudzīts publiskā iepirkuma konkursā. “Vilciens ir uzsācis braukt, valsts, pat ja tai būtu nauda, vairs nevar ielēkt,” tēlaini valsts nespēju investēt šādā sporta objekta būvē komentēja Severs. Turklāt oficiāli LFF finansējumu valstij nemaz nav lūgusi.
Barona ielas projekts jeb “Futbola mājas” atbilstot UEFA prasībām, taču, kā norādīja diskusijas dalībnieki, paredzētais skatītāju vietu skaits ap 5000 esot krietni par maz, lai satilpinātu visus, kuri vēlētos skatīties lielu interesi izraisošas spēles kā, piemēram, ja spēlētu Anglijas valstsvienība.
Alternatīva – spēles aizvadīt Daugavas stadionā, kas pēc rekonstrukcijas, kuru paredzēts beigt līdz 2018. gada Deju svētkiem, arī atbilstu prasībām. Taču arī nebūtu īsti piemērots nacionālās izlases spēļu aizvadīšanai. Martinsons atklāja, ka diskusijas par Daugavas stadiona pielāgošanu futbola vajadzībām ir diskutēts, un ir skaidrs, ka stadions ir pielāgojams.
Līdz ar to Rīgā pēc šobrīdējā plāna varētu būt divi futbola stadioni, taču ne viens, ne otrs nebūtu pietiekami labs, un tas drīzumā varētu izraisīt diskusijas par nepieciešamību tikt pie trešā stadiona. “Vajadzīgs trešais – nacionālais stadions,” “Krustpunktā” pauda Vaiders, uzdodot jautājumu, kuram tas būtu jāfinansē – valstij vai pašvaldībai, jo no stadiona būves lielākā ieguvēja būtu galvaspilsēta.
