Radēvičai prasa atmaksāt prēmiju; izmaiņas noteikumos par naudas balvām sportā tikai top

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina bijušo tāllēcēju Inetu Radēviču atmaksāt valdības piešķirto prēmiju - vairāk nekā 30 tūkstošus eiro, kas pirms septiņiem gadiem tika izmaksāti par iegūtu 4. vietu 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Izcīnītā vieta nu ir anulēta, jo sportiste diskvalificēta pozitīva dopinga testa dēļ. Lai gan viņa šobrīd Latvijā nedzīvo, ministrija aicina labprātīgi atmaksāt naudas balvu vai arī tā centīsies tiesiskā ceļā naudu atgūt.

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs informēja, ka ministrija izstrādā jaunu sporta nozares finansēšanas modeli un grozījumus Ministra kabineta noteikumos par naudas balvu piešķiršanu sportistiem. Tie noteiks, kā rīkoties gadījumos, ja kāds Latvijas sportists tiek diskvalificēts dopinga dēļ, bet naudas prēmija viņam jau ir izmaksāta. 

Meklē risinājumu naudas balvu atgūšanai no diskvalificētiem sportistiem
00:00 / 05:47
Lejuplādēt

Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) atbalsta ideju par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par naudas balvu piešķiršanu sportistiem. Savukārt Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) uzskata, ka Radēvičas nopelni Latvijas vieglatlētikas attīstībā ir ievērojami un Latvijas gada sportistes tituli viņai savulaik piešķirti pamatoti.

2018. gada novembrī kļuva zināms, ka 2012. gada Londonas olimpisko spēļu laikā Radēvičai ņemtajās analīzēs konstatēts dopings, taču apzinātu aizliegto vielu lietošanu bijusī tāllēcēja ir noliegusi. Saistībā ar šo notikumu divas dienas vēlāk viņa atkāpās no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata, bet 2019. gada augustā Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) Radēvičai piesprieda oficiālu divu gadu diskvalifikāciju un viņas rezultāts tika anulēts.

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs atzina, ka Radēvičas rezultāts Londonas olimpiskajās spēlēs ir oficiāli izsvītrots un nodokļu maksātāju nauda piešķirta par negodīgu sasniegumu sportā, tādēļ viņai ir jāatgriež izmaksātā summa. Ja Latvijas sportisti pēc negodīgu sāncenšu diskvalifikācijas rezultātu tabulā pakāpjas augstāk, viņiem par gūtajiem panākumiem piemaksā prēmiju starpību, tādēļ pretējā situācijā

nebūtu godīgi pret nodokļu maksātājiem un nozari kopumā bāzt galvu smiltīs un teikt, ka viss ir kārtībā, uzsvēra Severs.

To, ka Radēviča bija ne tikai izcila sportiste, bet arī tautā mīlēta personība, liecina ieraksti sociālo mediju kontos. Neviennozīmīga attieksme ir arī faniem. Protams, dopingotāji de jure nav pelnījuši saņemt valsts prēmijas, taču, ja reiz tā piešķirta, turklāt pirms septiņiem gadiem un nauda sen jau iztērēta, tādu summu atdot nemaz nav tika vienkārši. Turklāt

IZM vēl nav oficiāli Radēviču uzrunājusi, jo tikai skaidros, vai viņai joprojām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā.

Ja uz aicinājumu naudas balvu atmaksāt Radēviča nereaģēs, nākamais solis varētu būt vēršanās Ministru kabinetā, lai atceltu lēmumu par prēmijas piešķiršanu, paskaidroja Severs. Viņš arī uzsvēra, ka 10 gadu noilguma periods civiltiesiskos darījumos Radēvičas gadījumā nav iestājies, bet sportistes citi neapšaubāmie sasniegumi nemaina nepieciešamību ievērot taisnīgumu arī naudas balvu jomā.

Līdz pērnā gada novembrim, kad kļuva zināms par dopinga skandālu, Radēviča bija Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente un viņas vadībā realizējušies vairāki pozitīvi projekti. No 2010. līdz 2012. gadam Radēviča tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti ceremonijā "Gada balva sportā". Viens no žūrijas pārstāvjiem, LOK prezidents Aldons Vrubļevskis uzskata, ka Radēviča balvu savulaik saņēmusi pelnīti un viņas nopelni sporta veida attīstībā ir ievērojami.

Vrubļevskis prognozēja, ka Gada balvas sportā rezultāti netiks pārskatīti.

Pēc LOK prezidenta domām, Radēviča 2012. gadā balvu saņēma pelnīti pēc tā laika noteikumiem. "Ja tehnoloģijām mainoties, par dažām tūkstošdaļām var palielināt [dopinga lietošanas] atklāšanas precizitāti pēc 6 vai 8 gadiem, tas nedod mums morālas tiesības atprasīt viņai gada balvu," uzskaitot Radēvičas nopelnus, teica LOK prezidents.

Radēviča trešo bērnu dzemdēja jau slimnīcā Maiamibīčā, Floridā. Savulaik viņa rakstīja, ka atbalsta "Fair Play" jeb godīgas spēles principus un ir pārliecināta, ka LVS ir jābūt institūcijai, kas apliecina visaugstākos ētikas standartus un vislielāko neiecietību pret aizliegtu vielu lietošanu sportā. Pēc dopinga skandāla Radēviča atzina, ka pienākums šādā situācijā ir pašai vadīties pēc šiem ētikas standartiem un atkāpties no LVS prezidentes amata, lai gan apzināti aizliegtas vielas viņa neesot lietojusi. 

LVS rakstiski informēja, ka visas līgumsaistības par prēmijas pārskaitīšanu sportistei ir izpildījusi un oficiāli nav informēta par IZM aicinājumu sportistei atdot saņemto prēmiju. LVS atbalsta izmaiņu veikšanu Ministru kabineta noteikumos par naudas balvu piešķiršanu sportistiem, kas turpmāk noteiks, kā rīkoties šādos gadījumos.

Krāslavā dzimusī Radēviča 2010. gadā kļuva par Eiropas čempioni tāllēkšanā, bet gadu vēlāk izcīnīja sudraba medaļu arī pasaules čempionātā. ASV viņa studēja Vičitas universitātē, vēlāk absolvēja Nebraskas universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā, bet Diplomātijas akadēmijā Maskavā studēja starptautiskās attiecības. Radēviča laulībā ar Krievijas hokejistu Pjotru Ščastļiviju ģimenē audzina trīs bērnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti