ĪSUMĀ:
- Pēc prioritāro sporta veidu ieguvumu noteikšanas vēl būs jāveic izmaiņas likumos
- Ungārijā prioritārie sporta veidi valsts sporta sistēmā jau kļuvuši ierasti, finansējumu tiem nodrošina nodokļu atlaides
- Latvijā par iespējamiem nodokļu atvieglojumiem sporta finansēšanā pat īsti nediskutē
- Darba grupā par prioritārajiem sporta veidiem spriež nākamie valsts finansējuma apguvēji
Sporta jomā praktizējošais jurists Jēkabs Treijs saskata, ka vēl joprojām nav īsti noformulēts, ko prioritārie sporta veidi īsti nozīmēs un kā izpaudīsies to prioritāte. Kad gadiem ilgušās diskusijas par saturu beidzot būs noslēgušās, nākamais pārbaudījums solās būt prioritāro sporta veidu iekļaušana likumdošanā. Treijs uzskata, ka
visvienkāršāk būs īstenot izmaiņas par budžeta sadali sporta veidu federācijām.
"Iespējams, būtu jāizmaina priekšnosacījums, ka atzīta sporta federācija tikai tāpēc vien, ka tā ir atzīta, nevar automātiski saņemt bāzes finansējumu," potenciālu risinājumu nosauca Treijs. "Bāzes finansējumu federācija var saņemt tad, ja pārstāv prioritāru sporta veidu vai ir iekļuvusi noteiktā sporta veidu topā."
Šādi ik gadu varētu pārdalīt vien pāris miljonus eiro, kas būtu tikai daži procenti kopējā sporta budžetā. Lai veiktu lielāka mēroga reformu, būtu rūpīgāk jāatrunā valsts un pašvaldību attiecības un līdzatbildība sporta finansēšanā – gan pasākumu atbalstīšanā un infrastruktūras būvniecībā, gan sporta skolu finansēšanā.
"Tad kaut kādā mērā būtu jāierobežo pašvaldību tiesības privāti lemt par atbalstu konkrētiem sporta veidiem un attiecīgi jākontrolē, vai pašvaldības pārāk daudz neatbalsta kādus sporta veidus, kuri nav uzskatāmi par prioritāriem valstī un tamlīdzīgi," uzskata Treijs.
Prioritāro sporta veidu ieviešanā neiztiks bez grozījumiem Sporta likumā.
Iepriekšējie grozījumi spēkā stājās 2018. gada jūlijā, kad tika rūpīgāk nostiprināti antidopinga noteikumi.
Ar prioritārajiem sporta veidiem kopš 2013. gada sadzīvo Ungārija. Sešpadsmit prioritāro sporta veidu federācijas no valsts saņem ievērojami lielāku finansējumu nekā pārējās. Vislielāko valsts finansējumu saņem peldēšana - iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Rio tieši peldēšanā Ungārija izcīnīja septiņas no savām 15 medaļām un šajā sporta veidā bija trešā medaļām bagātā valsts.
Starp prioritārajiem sporta veidiem Ungārijā nav atrodamas komandu sporta spēles, jo tām piemērots cits atbalsta modelis. 2010. gadā Ungārijā ieviesa jaunu uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu sistēmu, kas attiecas uz pieciem populārākajiem komandu sporta veidiem - futbolu, basketbolu, hokeju, handbolu un ūdenspolo. Sarakstam nesen pievienots arī volejbols.
Sistēma paredz, ka uzņēmumi līdz 70% sava ienākumu nodokļa var novirzīt kādai no sešām minētajām federācijām, kuras šos līdzekļus var izmantot trīs galvenajiem mērķiem - jauno sportistu apmācībai, personāla izmaksām un sporta infrastruktūrai. Pēc sistēmas ieviešanas pieauga jauno sportistu skaits prioritārajos komandu sporta veidos, kā arī sporta objektu būvniecības apjomi, federācijām tos ceļot par saviem līdzekļiem.
Motivējoša sistēma ieviesta arī Lietuvā, kur cilvēkiem ir iespējams pašiem izvēlēties, kurai sabiedriskā labuma organizācijai novirzīt 1% savu nodokļu.
Šādi mehānismi prioritāro sporta veidu noteikšanu lielā mērā atstāj pašas sabiedrības ziņā, kas balso ar savu maciņu.
Jurists un nodokļu eksperts Jānis Taukačs uzsvēra, ka ar nodokļu politiku noteikti var virzīt procesus vēlamajā virzienā.
"Tas ir ļoti izteikti daudzās valstīs attiecībā uz dažādiem jautājumiem," paskaidroja Taukačs. "Ja mēs vēlamies virzīt kādu aktivitāti uz tautas sportu, cilvēku veselību, tad ir vesela virkne nodokļu mehānismu, kā to varētu veicināt."
Taukačs piebilda, ka Latvijā par nodokļu atvieglojumiem, kas sekmētu sporta organizāciju darbību, šobrīd pat īsti netiek diskutēts, un par to atbildība jāuzņemas gan politiķiem, gan sporta sabiedrībai.
Prioritāro sporta veidu noteikšanas procesā ir vērojama arī elementāra loģikas kļūda.
IZM izveidotajā darba grupā par kritērijiem spriež to organizāciju pārstāvji, kas beigās paši valsts finansējumu arī apgūs.
Taukačs norāda, ka šāda situācija līdzinās interešu konfliktam un pavisam noteikti nav ētiska.
IZM norādīja, ka aprīlī paredzēts atsākt diskusijas par prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem un ietvaru.