Sporta ziņas

Latvijas hokeja Virslīga. HK Olimp/Venta 2002 - HK Mogo/LSPA

Sporta ziņas

Baltijas čempionāta posms motošosejā

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta sabiedrība komentē priekšlikumus jaunatnes sporta sakārtošanai

Priekšlikumus jaunatnes sporta sistēmas sakārtošanā nozarē vērtē atšķirīgi

Kampaņā “Bērnu sporta uzrēķini” savus argumentus pauda gan vecāki, gan amatpersonas, gan treneri. Visas iesaistītās puses atzīst, ka izmaiņas sistēmā ir jāveic, taču to ieviešanai vispirms jāizprot situācijas būtība no visiem skatpunktiem.

Handbola treneris Rihards Leja saskata, ka pati par sevi nav nosodāma skaidras naudas iekasēšana no vecākiem, jo tā ļauj ietaupīt, un tajā pašā laikā nenozīmē, ka kaut kas tiek slēpts.

"Ja man par zāli vai formām ir jāmaksā konkrēta summa vai arī par autobusu konkrēta summa, tad jebkuru summu es vecākiem aplieku ar nodokli. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāpārmaksā," paskaidroja Leja. "Ja es to daru, iekasējot naudiņu skaidrā [naudā], pasakot vecākiem: "Re, man ir konkrēts pasūtījums", uzrādot gan izmaksas, gan piegādi, nekas netiek slēpts. Tāpat kā draugu lokā sametam naudu, es pēc tāda paša principa darbojos. Es tur neko sliktu nesaskatu."

Kampaņas izskaņā Latvijas Televīzija sadarbībā ar advokātu biroju “Sorainen” prezentēja priekšlikumus vecāku izmaksu un to pavadošās ēnu ekonomikas mazināšanai.

Viens no priekšlikumiem ir celt attaisnoto izdevumu slieksni vienai ģimenei no 600 eiro līdz 1200 eiro gadā.

Latvijas Televīzijas aptaujātie sporta nozares eksperti to atzīst par labu priekšlikumu, taču vairākos dārgākos sporta veidos tam būtu ļoti minimāla ietekme uz vecāku izmaksām.

Tāpat eksperti ir pārliecināti, ka būtisku atspaidu dotu arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšana vai pat atcelšana bērnu sportam.

Eiropas Savienības direktīva ļauj bērnu sportam PVN nemaz nepiemērot. Skeptiķi gan norāda, ka tas automātiski nenozīmē vecāku izmaksu samazinājumu, ja pakalpojuma sniedzējs cenu politiku nemaina. Mazāk aktuāls šāds priekšlikums būtu tām pašvaldību sporta skolām, kas par velti izmanto pašvaldību infrastruktūru.

Trešais priekšlikums aizgūts no Zviedrijas un paredz to, ka

dažādus papildu maksājumus, ko treneri iekasē skaidrā naudā, varētu legalizēt, ja treneri pakalpojuma apmaksu saņemtu no diviem avotiem.

Proti, vecāki maksātu par nodokļa tiesu mazāku summu, kā rezultātā viņiem nebūtu jāgaida attaisnoto izdevumu atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. 

Treneri šādi varētu legalizēt maksājumu saņemšanu un uzlabot sociālās garantijas. No 2023. gada Latvijā plānots ieviest automatizēto nodokļu kontu, kurā nodokļa tiesa valstij tiktu aizskaitīta automātiski un treneriem nebūtu jāved papildus grāmatvedība.

Par šāda risinājuma lietderību gan ir atšķirīgi viedokļi. Hokeja treneris Maksims Širokovs nešaubās, ka ir daudz vienkāršāk, ja uzreiz jāmaksā mazāka summa.

"Tas ir daudz vienkāršāk un patīkamāk, nekā gada beigās caur papīriem mēģināt to nodokli dabūt atpakaļ. Vecākiem tas vienkārši būtu ērtāk," teica Širokovs.

Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs gan lēš, ka ieteikuma ieviešanā šķērslis varētu būt negodprātīga pieeja.

"Ja skatāmies, ka patiesībā sporta nozare ir diezgan inovatīva un spējīga rast risinājumus, kā apiet likumu, ko pierāda arī šī milzīgā ēnu ekonomikas daļa bērnu sportā, tad man bail, ka šis modelis Latvijā ar šā brīža vecāku vidējo godprātības līmeni attiecībā uz nodokļu nomaksu nav īsti realizējams," atzina Gorkšs.

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe uzskata, ka prioritārai tomēr jābūt treneru pienācīgai atalgošanai. Šobrīd lielākā daļa treneru ir pārstrādājusies, no kā cieš kvalitāte un veidojas dažādas nestandarta situācijas, tai skaitā treneru finansiālajās attiecībās ar vecākiem.

"Statistika ir bēdīga. Strādāt par treneriem paliek tie, kas ir pensionāri, vai tie, kas strādā vēl vismaz kādā darbavietā," uzsvēra Zaļupe.

Kā vēl vienu potenciālu priekšlikumu Zaļupe min ieviest iespēju nodokļu maksātājiem pašiem izvēlēties, kurai organizācijai novirzīt, piemēram, pusprocentu no saviem nodokļiem.

Citās valstīs šāda prakse jau esot.

"Ja katra audzēkņa vecāks savu pusprocentu ziedotu tai sporta izglītības iestādei, kurā viņa bērns darbojas, tad tas būtu tāds fonds, no kura varētu treneriem palielināt algas, arī iegādāties inventāru un dažādas citas lietas darīt," sacīja Zaļupe. 

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) intervijā Latvijas Televīzijai apsolīja, ka par attaisnoto izdevumu sliekšņa pacelšanu personīgi aprunāsies ar finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība"), savukārt par Zviedrijas modeļa ieviešanas lietderību vispirms padziļināti diskutēs ar padotajiem Izglītības un zinātnes ministrijā. Izmaiņas PVN likmēs ministre kā risinājumu pagaidām nesaskata. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt