Sporta ziņas

Latvijas - Igaunijas basketbola līga. BK «Ogre» - Tallinas «Kalev»

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. RFS 1:2 «Valmiera FC»

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Izcilības novērtēšana Latvijas sportā raisa jautājumus

Piešķirtās naudas balvas sportā vēlreiz raisa jautājumus par sistēmas taisnīgumu

Gada nogalē tradicionāli sadala valsts naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Apbalvojamo sarakstā 2021. gadā ir 66 iedaļas, lielākās summas piešķirot olimpisko un paraolimpisko spēļu izcilniekiem. Tomēr izcilības finansiālā novērtēšana Latvijas sportā raisa jautājumus par atbilstošu un vienlīdzīgu pieeju.

Apbalvojamo sarakstā dominē olimpiskās disciplīnas un to federācijas. Sportisti, viņu treneri un federācijas atalgoti ne tikai par panākumiem olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, bet arī pasaules un Eiropas čempionātos, tai skaitā junioru līmenī.

No 66 apbalvojamajiem 56 izcilnieki ir no olimpiskās un paraolimpiskās saimes. Kā izņēmumi minami dambretisti Guntis Valneris, Roberts Misāns un Guntars Purviņš, sambo sportists Viktors Reško, rallija ekipāža Mārtiņš Sesks un Renārs Francis un Latvijas Florbola savienība, kas apbalvota par U-19 vīriešu un sieviešu izlašu dalību pasaules čempionātā. Tāpat naudas balvu izpelnījies Latvijas Slēpošanas savienības sportists Raimo Vīgants par otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā rollerslēpošanā, kas veido īpaši specifisku situāciju, jo tā ir ziemas sporta veida vasaras disciplīna.

Zīmīgi, ka vīriešu dambretes komandai bronza pasaules komandu čempionātā ir novērtēts kā izcils sasniegums, bet analogs panākums sievietēm – nav.

Tāpat naudas balvas atteiktas vairākiem tehnisko sporta veidu izcilniekiem, šāvējiem, sambo un vindsērfinga meistariem.

Uz naudas balvām nevar pretendēt populārākie Latvijas individuālo sporta veidu pārstāvji, jo viņi savus panākumus negūst Eiropas vai pasaules čempionātos, arī olimpiskajās spēlēs vai Pasaules kausa kopvērtējumā ne. Piemēram, ik gadu ārpus Latvijas sporta izcilniekiem tiek atstāts bokseris Mairis Briedis.  

To, ka Latvijas sportā valsts līmenī ir liels haoss izcilības noteikšanā, apliecina arī Trīs zvaigžņu balvas pretendentu saraksts. Nominācijā “Gada izrāviens” balvai izvirzīta 3x3 basketbola izlase, kura godalgotas vietas sezonas nozīmīgākajās sacensībās izcīna jau piecus gadus, kā arī svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš jau iepriekš izcīnījis godalgas pasaules un Eiropas čempionātos.

Nominācijā “Gada sportists” nominēti Agnis Čavars un Kārlis Pauls Lasmanis, bet nav nominēti viņu komandas biedri 3x3 basketbola izlasē.

Tāpat “Gada sportista” nominācija ir neaizsniedzama Kristapam Porziņģim un Elvim Merzļikinam, kuri aizvadīja produktīvākās sezonas attiecīgi Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) un Nacionālās hokeja līgas (NHL) laukumos. Īpaši kolorīta ir nominācija “Gada komanda individuālajos sporta veidos”, jo no tās izriet, ka, piemēram, pludmales volejbols, kamaniņu divnieks vai 3x3 basketbols ir individuālie sporta veidi, lai gan pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka tajos sportisti sadarbojas – dod cits citam piespēles vai vienlaicīgi iestumj un vada vienu un to pašu rīku. Tuvāk individuālajam sporta veidam tādā gadījumā būtu pielīdzināms hokejs, kur spēlētāju piecnieki mainās ik pa minūtei un daļa spēlētāju laukumā vienlaicīgi nepavada ne sekundi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola, ka pēc Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm sportistu prēmēšanas kārtība tiks ievērojami mainīta. Par to publiski runājusi arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija), gan neminot konkrēti, kā pārmaiņas varētu izpausties.

Process nesolās būt viegls, jo IZM nāksies rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai olimpiskajās disciplīnās, kur sportistus galvenokārt uztur par valsts finansēm, naudas balvu apjoms ir samērīgs pret to sportistu panākumiem, kuriem šādu privilēģiju nav?

Olimpieši, pretēji citiem sportistiem, saņem ikmēneša pabalstus jeb faktiski algu, valsts dotē viņu pārstāvētās federācijas, Latvijas Olimpiskajā vienībā apmaksā treniņu un medicīnas izdevumus.

  • Vai izcilības mēraukla ir tikai sacensību nosaukums un formālais statuss, vai arī prestižs un konkurence pasaulē?

Piemēram, tenisisti Aļonu Ostapenko par uzvaru 2017. gadā Francijas atklātajā čempionātā apbalvoja ārpus kārtas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

  • Vai Latvija var atļauties maksāt vienas no pasaulē vislielākajām naudas balvām?

Pētījums pirms 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Korejā atklāja, ka par olimpisko zeltu Latvijā ir trešās lielākās naudas balvas pasaulē. Arī vasaras spēļu kontekstā Latvija regulāri ir desmitniekā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt