Pieredzējis treneris iestājas par reformu: Somijā valsts algotu treneru ir mazāk nekā Preiļos

Kvalitatīvākai sporta attīstībai Latvijā būtu nepieciešams pārskatīt sporta skolu darbības organizāciju, kas lielā mērā turpina darboties no padomju laikiem pārmantotā sistēmā, uzskata vieglatlētikas treneris ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Guntars Markss. Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" viņš pastāstīja, ka pēc valsts apmaksātu treneru skaita sporta skolās Latvija ir pasaules līderos, bet tikai neliela daļa speciālistu spēj sagatavot augsta līmeņa jaunos sportistus.

ĪSUMĀ:

  • Pēc valsts finansējuma īpatsvara bērnu un jauniešu treneriem Latvija varētu būt pasaules līderos
  • Sporta skolu vadības uzlabošanai rosina izveidot stingru kvalitātes kontroles sistēmu
  • Uz augstu sasniegumu sportu orientētas treniņu grupas iesaka izveidot vispārizglītojošās skolās
  • Murjāņu Sporta ģimnāzijas devumu pašreizējā modelī uzskata par problemātisku
  • Plaisa starp sporta skolām un Latvijas Olimpisko vienību lielākajai daļai absolventu nav pārvarama
  • Daļa lietpratēju aicina iespējamās pārmaiņas ieviest pārdomāti

Vieglatlētikā sporta skolās Latvijā strādā 284 treneri, turpretim sagatavot sportistus, kas jauniešu un junioru Eiropas un pasaules mēroga sacensībās spētu iekļūt finālā, varētu labākajā gadījumā 30 speciālisti, situāciju savā sporta veidā raksturoja Markss. Viņš atzīst, ka citu sporta veidu situācijā nav iedziļinājies, bet pieļauj, ka arī tur situācija ir līdzīga vai pat sliktāka.

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected] 

"Latvijā sporta skolās strādā 1721 valsts apmaksāts sporta treneris, kas, manuprāt, ir pārlieku liels skaits," paskaidroja Markss. "Pieļauju, ka pēc valsts budžeta finansējuma bērnu un jauniešu treneriem Latvija atrodas vienā no pirmajām vietām pasaulē. Piemēram, Somijā vieglatlētikā visā valstī ir mazāk valsts algotu treneru nekā Preiļu sporta skolas vieglatlētikas nodaļā."
 

Marksa izpratne par procesiem sporta nozarē ir veidojusies vairāk nekā 30 gadu darbā, strādājot par vieglatlētikas treneri Smiltenes Bērnu un jaunatnes sporta skolā.

Septiņi Marksa audzēkņi ir piedalījušies Eiropas vai pasaules U-18 un U-20 čempionātos, kā arī pasaules vai Eiropas jaunatnes olimpiādēs, šajos sporta forumos izcīnot četras godalgas.

Pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (LVFKI) absolvēšanas Markss paralēli trenera darbam 10 gadus strādāja par sporta skolotāju Smiltenes novada Bilskas pamatskolā, bet nu jau 22 gadus ir Smiltenes novada sporta dzīves vadītājs. Laika gaitā viņš ir iesaistījies gan vairāku sporta federāciju darbībā, gan sporta pasākumu organizēšanā, kas ļauj izvērtēt sporta sistēmu dažādos tās aspektos. Markss saskata, ka

sporta skolu vadībā lielā mērā saglabājusies padomju laika pieeja darba organizēšanā,

“mirušo dvēseļu” pieraksta sistēmas uzturēšanā un citādi domājošo viedokļu izskaušanā, kā arī darba procesu birokratizēšanā. Viņš aicina par sporta nozari atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izveidot stingru skolu sporta darba kvalitātes un satura kontroles mehānismu, ko varētu uzraudzīt sporta skolu pašreizējās administrācijas spējīgākais sastāvs.

Lai nodrošinātu padziļinātāku sporta veidu apguvi, Markss aicina katrā mācību iestādē papildus finansēt ārpusstundu sporta pulciņu vai skolas sporta klubu darbību.

Savukārt sporta skolu sporta meistarības pilnveidošanas grupas, kas jau orientētas uz augstu sasniegumu sportu, Markss iesaka veidot vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kur vienā vai vairākos sporta veidos varētu realizēt padziļinātas sporta veidu attīstības programmas. Šādām skolām noteikti būtu nepieciešams internāts, lai uzņemtu audzēkņus no novada vai tuvējā reģiona. Sporta veida specializāciju noteiktu gan tradīcijas, gan pašvaldības atbalsta un kvalificētu treneru pieejamība.

Sporta programmās iesaistītās mācību iestādes varētu sadarboties ar Murjāņu Sporta ģimnāziju (MSĢ), kuras pašreizējo devumu Markss uzskata par problemātisku.

MSĢ attīstība ir vērsta uz augsta sasniegumu sportu, bet tās materiālās bāzes attīstība ilgtermiņā ir haotiska un ne pārāk saimnieciska, norādīja treneris. Viņš saskata, ka MSĢ ir novecojošs treneru sastāvs, bet augstāko mērķu īstenošanai nepietiekams finansiālais atbalsts gan mācību un treniņu procesam, gan rezultātu sasniegšanai starptautiskās sacensībās.

Arī MSĢ audzēkņu un absolventu pēdējo gadu rezultāti, izņemot kamaniņu sportu, Marksam liek stipri pārdomāt ģimnāzijas turpmākas darbības un, iespējams, arī eksistences lietderību. Par būtisku problēmu treneris uzskata MSĢ audzēkņu vecumu, jo ģimnāzija aptver tikai vidusskolas posmu, bet vairumā sporta veidu meistarības virsotnes sportists sāk sasniegt tikai 22–25 gadu vecumā. Pēc Marksa domām, MSĢ varētu reorganizēt par specializētu vidusskolu,  piemēram, ledusrenes sporta veidos, vai sporta koledžu.

Vērojot jauno sporta pedagogu darbību skolās un sporta skolās, Markss vēlētos kvalitatīvāku Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) devumu gan metodiskajā, gan apmācības ziņā.

Par sarežģītu posmu Markss nosauca būtiski sarukušo iespēju labākajiem sportistiem turpināt sportisko izaugsmi pēc vispārizglītojošo mācību iestāžu un sporta skolu absolvēšanas. Tas ir iespējams veiksmīgi funkcionējošajā Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) ar jaudīgu finanšu un medicīnisko atbalstu, tomēr kritēriji iekļūšanai LOV sastāvā ir ļoti augsti. Lai tos sasniegtu, sportisti nereti pārforsē sportisko izaugsmi, gūst traumas un līdz lielajam sportam nemaz nenonāk.

Ar potenciālu gūt panākumus augstu sasniegumu sportā apveltītiem atlētiem pašlaik sagatavošanas sistēmas ķēdē iztrūkst posma starp sporta skolu un LOV,

tādēļ neefektīvi un nelietderīgi tiek tērēti valsts budžetā sportam atvēlētie līdzekļi, paskaidroja Markss.

Līdzīgs viedoklis par sporta skolu attīstībā vēlamo virzienu ir arī vairākiem citiem sporta nozares lietpratējiem. 

Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis saskata, ka sporta skolu sistēma ir jāuzlabo un jāattīsta neatkarīgi no prioritāro sporta veidu noteikšanas valstī. Sporta skolas ir valsts finansēta, pašvaldību organizēta un sporta veidu federāciju neietekmēta sistēma, kas, no vienas puses, ir nozīmīga sporta budžeta sastāvdaļu, jo finansē nozīmīgu sporta pedagogu atalgojuma daļu, bet tajā pašā laikā neveido sistēmā saprotamu bloku. Bičevskis uzsvēra, ka pārmaiņām jābūt gudri vadītām sadarbībā ar pašvaldībām, nošķirot, kuras sporta skolas veidosies par augstu sasniegumu sporta centriem un kuras fokusēsies tautas sporta attīstībai.

Savukārt basketbola menedžmentā pieredzējušais Egils Lūsis saskata, ka valstī pēc prioritāro sporta veidu noteikšanas noteikti jāpārvērtē, vai esošā sporta skolu sistēma nodrošina audzēkņu sagatavošanu, kā arī to ģeogrāfiskais izvietojums valstī un atbilstība esošajai infrastruktūrai.

Piesardzīgāk pārmaiņu nepieciešamību vērtē Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons un lielu organizatorisko pieredzi guvušais Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis Andris Blaka. 

Pētersons saskata, ka prioritārie sporta veidi Latvijā praktiski jau ir noteikti caur sporta skolu sistēmu, jo nepieciešams izpildīt vairākus nosacījumus, lai attiecīgajā sporta veidā akreditētu programmu un saņemtu valsts finansējumu. Tā jau ir zināma latiņa, kas apliecina attiecīgā sporta veida nopietnu pieeju attīstībai, un būtu neprātīgi pārtraukt finansēt daudzus gadus valsts uzturētus sporta veidus. Arī Blaka uzskata, ka esošā sistēma sniedz zināmu rezultātu, tāpēc būtu rūpīgi jāizvērtē, kādas izmaiņas spētu atnest kaut ko labāku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti