Sadaļas Sadaļas

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. BFC Daugavpils - FK Liepāja

Sporta ziņas

EČ atlases spēle handbolā. Baltkrievija - Latvija

„Vidusskolēna zinātniski pētnieciskais darbs.” Sporta sabiedrība par IZM pasūtīto pētījumu

Pētījumu valstī prioritāro sporta veidu noteikšanai kritizē par neatbilstošu kvalitāti

Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātie vairāki sporta sabiedrības pārstāvji nav mierā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtīto pētījumu, kam bija jāiezīmē taisnāks ceļš valsts prioritāro sporta veidu noteikšanas procesā. 

ĪSUMĀ:

  • Pētījumu kritizē par nepietiekamu izskaidrojošo un pamatojošo daļu
  • Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs cer, ka sagatavoto darbu nesauks par pētījumu
  • No iespējamās ieejas kritēriju ieviešanas valsts finansējuma saņemšanai neparedz būtisku līdzekļu ietaupījumu
  • Apšauba sporta veida olimpiskā statusa īpašas izcelšanas pamatotību 

LTV iepriekš vēstīja par tās rīcībā nonākušo reklāmas aģentūras „Mindshare” veikto pētījumu „Sporta finansēšanas modeļa pilnveide”. Pērn septembrī tam iepirkumu bija izsludinājusi par sportu atbildīgā IZM. Ministre Ilga Šuplinska vēl pirms iepirkuma izsludināšanas LTV deklarēja, ka pētījums viesīs skaidrību prioritāro sporta veidu noteikšanas procedūrā un kalpos kā stūrakmens lēmumu pieņemšanā. Piecus mēnešus tapušais dokuments ir izlasāms uz nieka 10 lappusēm. LTV aptaujātie sporta sabiedrības pārstāvji atzinīgus vārdus šādam iznākumam nevelta.

Pētījumā iztrūkst daudz paskaidrojošu un pamatojošu daļu, kā arī ir ļoti daudz subjektīvu kritēriju,

sacīja sportistu menedžeris Kaspars Gabaliņš-Briška. Viņaprāt, tas varētu būt tīri labs vidusskolas skolēna zinātniski pētnieciskais darbs, kam ir veltītas dažas dienas, apkopojot publiski pieejamu informāciju.

Savukārt Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) vadītājs Einars Fogelis uzskata, ka finansēšanas esošā modeļa pētīšanu ir grūti komentēt, jo LSFP neviens nav vērsies pēc papildus datiem vai informācijas. Viņš gan pieļauj, ka pētījuma veicējiem nebija tāda nepieciešamība, jo LSFP kritēriji un dati par finansējumu ir publiski pieejami.

Latvijas komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektoram Kasparam Gorkšam sarunās sporta attīstības darba grupā šķita, ka pētījums būs zināmā mērā risinājums sporta prioritāšu jautājumā, tāpat arī infrastruktūras kartēšanā un nepieciešamību apzināšanā, kā arī finansējuma sadalē.

"Saņemot [pētījumu] bija skaidrs, ka mērķi laika gaitā ir mainījušies, un principā tā ir viena IZM izstrādāta dokumenta analīze, kura tika prezentēta un stādīta priekšā kā pētījums," teica Gorkšs. "Droši vien gribētos, lai tā ir pēdējā reize, kad to sauc par pētījumu."

Latvijas Radio žurnālists Mārtiņš Kļavenieks norāda uz dīvainībām pētījuma veicēju piedāvātajos ieejas kritērijos.

Viens no kritērijiem paredzētu, ka IZM ir jāveido savs prioritāro sporta veidu saraksts, bet piederība tam tiktu vērtēta kā viens no kritērijiem prioritāro sporta veidu noteikšanā.

"Tur tāds riņķa dancis, kas noslēdzas ne ar ko," atzina Kļavenieks. "Izglītības un zinātnes ministrija pasūta pētījumu. Pētījums saka, ka ministrijai pašai darbs ir jādara un jānosaka prioritātes. Tas no malas izskatās ja ne absurdi, tad diezgan traģikomiski."

Ieejas kritēriju mērķis būtu noteikt, kuras federācijas vispār drīkst sākt domāt par pretendēšanu uz valsts finansējumu. Lai kvalificētos, federācijām būtu jāatbilst vismaz diviem ieejas kritērijiem. LSFP vadītājam Fogelim ieejas kritēriji šķiet lieki, jo to nestais ietaupījums būtu pārāk neliels, bet aiz borta palikušajām federācijām tās var izrādīties pastāvēšanas beigas.

"Mēs jau pagājušajā rudenī strādājot, tā kā vienojāmies īsti nepalikt pie tā saucamajiem ieejas kritērijiem," paskaidroja Fogelis. "Mēs esam veikuši arī konkrētu aprēķinu. Samazinot šo pavisam nelielo atbalstu virknei federāciju, būtībā ieguvums budžetā uz kopējā fona ir ļoti neliels. Procentuāli no mūsu budžeta tie pat nav 3-5%."

LKSSA izpilddirektors Gorkšs uzsvēra, ka individuālos sporta veidos kritēriju izvērtējums ir ļoti sarežģīts, bet katrā ziņā noved pie kāda rezultāta, kur ir iespējams iegūt kādus punktus.

Turpretim komandu sportā būtu ļoti vienkārši - ja neesi labāko 50% komandu skaitā pasaulē, tad principā valsts finansējuma nemaz nav.

Kļavenieks par ļoti diskutablu nosauca olimpiskā statusa izcelšanu ieejas kritērijos, jo tas var izraisīt kāzusus. Kā piemēru viņš nosauca ātrslidošanu, kur Haralds Silovs iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja ceturto vietu, bet faktiski viņš ir Latvijā vienīgais ātrslidotājs.

"Tur tas absurds rodas, ka viens entuziasts var izcīnīt olimpisko medaļu tīri ar savām darbaspējām un savu neatlaidību daudzu gadu garumā, bet tas jau neparāda, ka šis sporta veids valstī ir attīstīts un tam ir jādod valsts finansējums lielākā apmērā nekā, piemēram, futbolam," teica Kļavenieks.

Ne vienmēr olimpiskā medaļa raisa vērā ņemamu rezonansi pasaulē un ir ekonomiski pamatojama,

piebilda Kļavenieks. Ekonomisko pienesumu līdzās masveidībai un starptautiskiem panākumiem kā vienu no trijiem būtiskākajiem aspektiem nosauca Gabaliņš-Briška. 

"Mums ir svarīgi, cik aktīvi strādā federācijas, cik tās ir saimnieciski, ekonomiski pamatotas un cik tās dod atpakaļ sabiedrībai," sacīja Gabaliņš-Briška. "Tur varētu būt daudz dažādu apakšpunktu, bet viens pavisam noteikti ir privātais kapitāls. Cik uzņēmēji ir gatavi dot konkrētajam sporta veidam, jo uzņēmējs neies mētāties ar savu naudu pa labi, pa kreisi – viņš ļoti mērķtiecīgi, apzināti, pārdomāti ieguldīs savus līdzekļus. Otrs faktors var būt rīkotās starptautiskās sacensības."

Visi LTV uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji pētījuma veicējus uzteic tikai par vienu lietu. Proti, secinājumu, ka kritērijiem jābūt skaidri definētiem, viegli izmērāmiem un pārbaudāmiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt