Vieglatlētikai un skriešanai šajā topā otrajā vietā seko futbols, kas pirms diviem gadiem bija populārākais sporta veids Latvijā. Tikmēr trešajā vietā nemainīgi palicis volejbols un pludmales volejbols, kam seko basketbols.
Labāko piecnieku noslēdz riteņbraukšana, tai skaitā arī BMX, bet pirmo reizi kopš 2009.gada hokejs popularitātes rādītājā atstāts ārpus labāko piecnieks. Tiesa, hokejs joprojām ir skatītākais sporta veids Latvijā.
Vieglatlētika un skriešana pētījumā izceļas arī jautājumā par populārākajiem sporta pasākumiem, kur pirmo vietu ar 73% atpazīstamības ir "Lattelecom" Rīgas maratons. Citi populārākie sporta pasākumi ir "Ghetto Games" (57%), "Stipro skrējiens" (54%) un Rīgas velomaratons (53%).
Savukārt gada sportista balvu pēc iedzīvotāju domām visvairāk būtu pelnījusi saņemt tieši vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura to svinīgā ceremonijā pērnā gada izskaņā arī saņēma.
Tikmēr kā gada sportisti bieži minēti arī skeletonists Martins Dukurs, basketbolists Kristaps Porziņģis, svarcēlāja Rebeka Koha, paraolimpietis Aigars Apinis un arī Latvijas paraolimpieši kopumā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka par pagājušā gada Latvijas labāko sportistu tika nosaukts Porziņģis.
Kā liecina aptaujas dati, 62% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā vismaz reizi mēnesī ir sportojuši, tostarp 42% to darījuši vismaz reizi nedēļā. Aktīvāki ir vīrieši, gados jaunākie respondenti, latvieši un respondenti ar augstākiem ienākumiem. Sporta veidi, ar kuriem iedzīvotāji nodarbojušies visbiežāk, ir peldēšana, skriešana un riteņbraukšana. Bet galvenie iemesli, kas kavē sportot biežāk, izrādījušies laika (48%) un motivācijas (31%) trūkums, kā arī veselības stāvoklis (22%).
Vēl aktīvāk, nekā sportojot paši, iedzīvotāji sporta dzīvē iesaistās, sekojot līdzi konkrētiem sporta veidiem. Vairums aptaujāto jeb 78% norādīja, ka seko līdzi vismaz vienam sporta veidam vai nu medijos, vai vērojot to klātienē.
Kā jau minēts, skatītākais sporta veids Latvijā nemainīgi un pārliecinoši ir hokejs. Tam seko futbols un volejbols (īpaši pludmales volejbols). Savukārt skatītākie sporta notikumi televīzijā 2016.gadā bija Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēļu translācijas, vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro un pasaules čempionāts hokejā.
"Uzskatu, ka popularitātes objektīva mēraukla ir iedzīvotāju ikdienas sportošanas paradumi. Vieglatlētikas, skriešanas un, piemēram, riteņbraukšanas masveidība tam ir apliecinājums," izteicās Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs. "Tāpat priecē, ka procentuālā izteiksmē progresē rādītājs, kas raksturo iedzīvotāju sportošanas biežumu. Tostarp vēlos uzsvērt, kā pētījums un tā rezultāti var būt noderīgs instruments arī sporta nozares atbalstītājiem, jo diezgan objektīvi parāda tirgus situāciju un iedzīvotāju paradumus."
"Latvijas sporta vide ir ļoti plaša un daudzveidīga - mēs zinām, ka hokejs, futbols, basketbols vienmēr ir bijis populārs, bet ir vēl daudz citu sporta veidu, kuri ir iecienīti šaurākās sabiedrības grupās. Lai noskaidrotu pilnīgu ainu par sporta dzīvi Latvijā, katra sporta veida popularitāti un sabiedrības iesaisti, pētījumā esam apkopojuši pēc iespējas plašāku informācijas apjomu - dažādus statistikas datus un iedzīvotāju aptaujas datus. Šī informācija ir ļoti noderīga sporta dzīves organizētājiem un sponsoriem, lai izvērtētu un salīdzinātu katra sporta veida sniegumu un potenciālu," sacīja "Mindshare" biznesa plānošanas vadītājs Baltijā Aivars Šmits.
Pētījums "Latvijas sporta veidu tops" tiek veikts jau sesto reizi. Tā mērķis ir noteikt dažādu sporta veidu popularitāti Latvijā. Šogad analizēti 55 dažādi sporta veidi un to grupas, apskatot daudzveidīgus sporta dzīves aspektus: iedzīvotāju līdzdalība sportā, katra sporta veida statistiskos rādītājus, kā arī sporta auditoriju TV un internetā.
