Pētījums: Ģimene, draudzenes un skolotāji - svarīgi faktori meiteņu iesaistīšanai sportā

Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) piedalās Eiropas Komisijas līdzfinansētā projektā ar mērķi veicināt meiteņu iesaisti sportā. LSFP starptautisko programmu vadītāja Ilva Ciemīte sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka meiteņu interesi par sporta aktivitātēm nosaka vairāki faktori, un ir svarīgi jau agrīnā vecumā iesaistīties ģimenei.

LSFP kopā ar astoņām partnervalstīm kopīgi iesaistījusies pētījumā, lai noskaidrotu, ko meitenes gūst sportā un kas viņas motivē iesaistīties. Iegūtie dati palīdzēs uzlabot apstākļus, lai sports meitenēm no 11 līdz 16 gadiem vecumam būtu pieejamāks un noturētu viņu interesi par fiziskām aktivitātēm arī pēc skolas gaitu noslēguma.

Meitenes iedrošina ienākt un palikt sportāInita Kresa-Katkovska

    Viens no pirmajiem soļiem projektā ir izpētīt meiteņu, viņu vecāku un sporta speciālistu attieksmi pret sportu. Ļoti liela ietekme meiteņu interesei par sportu ir ģimenei, pastāstīja Ciemīte. Būtisks ir arī sporta skolotāju veikums un draudzeņu intereses. Ciemīte uzsvēra, ka ir svarīgi jautājumu pētīt, jo ierasts ir uzskatīt zēnus par sportā aktīvākiem. Lai iesaistītu meitenes, ģimenē jācenšas viņu uz to mudināt jau agrīnā vecumā, jo sports ir nepieciešams labākai veselībai un būs ieguldījums nākotnē. 

    Inita Jansone-Nagle (no kreisās), Linda Līce un Ilva Ciemīte

    Savukārt florboliste Linda Līce, kura arī strādā par treneri, saskata vecāku stereotipu redzēt tikai augstu sasniegumu sportu. Līce nešaubās, ka sievietes sportā ienes skaistumu spēles emocijās un sajūtās, bet viņa aicina nevienu nespiest darīt pašam netīkamas lietas. Trenere ir pārliecinājusies, ka

    dalībai sportā var būt atšķirīga motivācija.

    Vieni grib mācīties un uzzināt par savu sporta veidu pēc iespējas vairāk, kā arī pilnveidot jebkuras prasmes. Turpretim citiem ir svarīgi gūt emocijas, ko Līce novērojusi arī sieviešu florbolā.

     

     

    Dažādos sporta veidos situācija var būt atšķirīga.

    Līce praksē Murjāņu Sporta ģimnāzijā konstatēja, ka volejbolistēm bija ievērojami augstāki rādātāji motivācijai apgūt spēles prasmes. Turpretim florbolā emocionālā puse meitenēm ir svarīgāka, bet puišiem nozīmīgs aspekts ir konkurence. Līce vēlas, lai arī Latvijā vairāk domātu par sieviešu sportu, tiesa, vienlaicīgi viņa uzsver, ka sievietes sporta spēlēs netiek ignorētas un Latvijas Futbola federācijā ir pat atsevišķs departaments sieviešu futbola attīstībai.

    Arī Latvijas Inline hokeja federācijas pārstāve Inita Jansone-Nagle saskata, ka

    sievietēm sportā svarīga ir socializēšanās iespēja.

    Sieviešu hokeju par vizuāli skaistu sporta veidu Jansone-Nagle noteikti neuzskata, jo spēlētājām ķivere aizsedz seju, bet formastērps padara resnas un neizskatīgas. Toties pilna kontakta spēlē hokejistes hobija līmenī ir labāk pasargātas no traumām nekā basketbolā un futbolā. Sievietes atšķirībā no vīriešiem Latvijā nespēlē hokeju profesionāli un pēc darba sapulcējas, lai būtu kopā un iemācītos ko jaunu. Cita lieta jau ir pasaules čempionātā, kur visas cīnās par uzvaru un traumas ir iespējamas.

    Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā ar pētījumu, vadlīniju un treneru apmācības programmas izstrādi cer atrast atbildes iespējai popularizēt līdzvērtīgas iespējas sportā, īpašu vērību veltot meitenēm un gados jaunām sievietēm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Sporta politika
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti