ĪSUMĀ:
- Latvijas Tenisa savienība var zaudēt valsts atzītas sporta federācijas statusu, ja Juris Savickis paliks amatā
- Par veikumu Latvijas tenisā Savickis drīzāk gaidījis atzinību
- Pēc federācijas prezidenta maiņas būtiskas izmaiņas Latvijas tenisā neparedz
- Savickim izšķirošu ietekmi Tenisa savienībā paredz arī pēc prezidenta amata pamešanas
Savickim Tenisa savienības vadība būs jāatstāj līdz 1. oktobrim, citādi LTS var tikt atņemts atzītas federācijas statuss un līdz ar to arī finansējums.
"Mēs esam likumpaklausīgi cilvēki. Mēs pildīsim likumu. Kādā veidā? Tenisa saime sanāks kopā, valde sanāks kopā. Līdz oktobra sākumam tas laikam ir jāizdara," teica Savickis. "Līdz oktobra sākumam mēs izpildīsim jauno likumu, neko nevar darīt."
Teorētiski Savickis var mēģināt lēmumu pārsūdzēt Satversmes tiesā.
Satversme nosaka ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tiesa gan, Satversme arī paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 106. un vairākos citos pantos, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Grozījumu Sporta likumā anotācijā ir atsauce uz 2018. gada 11. janvāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumā lietā "Ančevs pret Bulgāriju" izdarīto secinājumu, ka valstis pašas izvēlas, kā vairot uzticību valsts varas institūcijām, tādējādi aizsargājot nacionālo drošību. ECT norādīja, ka valstīm, kas izveidojušās no nedemokrātiskiem režīmiem, ir plaša rīcības brīvība izvēloties, kā rīkoties ar šo režīmu mantojumu. Jāatzīmē gan, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā tie ir minēti kā “pārejas pasākumi”, savukārt Latvijas piemērotajiem ierobežojumiem Sporta likumā nav noteikts pārejas, bet gan pastāvīgs raksturs.
Savickis Tenisa savienību vada kopš 1998. gada.
Savickis atzīst, ka grozījumi Sporta likumā viņu sarūgtinājuši, jo par savu darbu tenisā viņš esot gaidījis ko pavisam citu.
"Mūsu darbs vainagojās ar to, ka šodien tenisā faktiski esam lielvalsts. Uzvarējuši ļoti lielas valstis," uzsvēra Savickis. "Tenisa struktūra tiešām ir labi sakārtota – gan materiāli, gan morāli. Mums viss ir, lai turpinātu attīstīties un būt tādā līmenī, kādā esam."
Tenisa treneri gan sevišķi neraujas publiski izvērtēt Savicka prezidentūras laikā paveikto. Neoficiālās sarunās izskan, ka viņiem trūkst informācijas par Savicka pienesumu Latvijas tenisam, jo
klubi ir pieraduši būt patstāvīgi un uz LTS palīdzību sevišķi necer.
Prezidenta maiņa, visticamāk, manāmas sekas uz Latvijas tenisu neatstās.
Sportacentrs.com tenisa apskatnieks Jānis Cīrulis uzskata, ka tenisa klubiem vajadzētu būt aktīvākiem. Līdz šim tenisa vidē pietrūcis iniciatīvas un padziļinātas intereses par sporta veida kopējo attīstību ārpus sava kluba robežām.
"Kas tādā ziņā mainīsies? Vai tenisam trūks naudas? Cik daudz viņš [Savickis] ir ienesis? Tie visi, manuprāt, ir tādi mītiski stāsti, kurus neviens īsti nezina," sacīja Cīrulis. "Visticamāk, kādam būtu jāsaprot, ka viņš var vadīt to kuģi. Jo līdz šim neviens īsti pat nav gribējis būt [Savicka] asistents. Vismaz man ir tāda sajūta, kopš es arī tur pagrozījos pa vidu – kā Juris teiks, tā būs."
Pēdējos 15 gados teniss piedzīvojis ievērojamu popularitātes uzplaukumu, pateicoties Ernesta Gulbja, Anastasijas Sevastovas un Aļonas Ostapenko panākumiem.
Īpaši jūtams tas bijis amatieru segmentā, un šīs tendences veicinājušas arī tenisa infrastruktūras celtniecību. Neviens cits sporta veids Latvijā nevar lepoties ar tādu privātās infrastruktūras daudzumu kā teniss.
Cīrulis uzskata, ka Latvijas Tenisa savienības galvenais uzdevums būtu veicināt jauniešu tenisa attīstību, palīdzot sevi realizēt talantīgiem bērniem. Līdz šim galveno atbildību par Latvijas tenisa nākotni ir uzņēmušies jauno tenisistu vecāki.
Tenisa cilvēki prognozē, ka neatkarīgi no grozījumiem Sporta likumā LTS faktiskā vadība tik un tā paliks Savicka rokās.
To netieši apstiprina arī viņš pats, norādot, ka potenciālie pēcteči jau pieteikušies.
"Jā, cilvēki ir izrādījuši interesi, man par to liels prieks, jo viņi sāka ar jautājumu: "Juri, kā tev palīdzēt?" Apmēram tā tas sākās. Kopā domāsim," piebilda Savickis.
Sporta likuma grozījumos atrodams arī punkts, ka līdz 2022. gada 31. augustam Valsts drošības dienests pārbaudīs izpildinstitūciju locekļu atbilstību jaunajai likuma normai. Teorētiski tas var nozīmēt, ka vadības sastāvs mainīsies ne tikai Latvijas Tenisa savienībā.
