Papildu finansējuma piešķiršana ļautu īstenot stratēģiskajos plānošanas dokumentos deklarēto bērnu un jauniešu sporta prioritāti, jo pašreizējā situācija, LPS ieskatā, to nenodrošina.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis janvārī pirmais publiski pauda satraukumu par bērnu un jauniešu sportu, rosinot visiem kopīgi risināt samilzušo problēmu, ar ko saskarās pašvaldības. Viņš aicināja valsti izpildīt dotos solījumus un izturēties atbildīgi pret sporta pedagogiem, jo sporta skolu finansējums esot netaisnīgi samazināts.
LPS paskaidroja, ka
profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu skaits ar katru gadu pieaug, turklāt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanā iesaistās arī privāti klubi un sporta skolas.
Valsts kopējā dotācija profesionālās ievirzes treneru algām pēdējos gados ir palikusi nemainīga vai pieaugusi lēnāk nekā treneru algām nepieciešamā finansējuma summa. Tā rezultātā ik gadu rodas iztrūkums, kuru līdz šim sedza profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība vai privātais sporta klubs.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vēstulē ministrei akcentēja, ka 2021. gada janvāra vidū pašvaldību dibinātās sporta skolas ir saņēmušas informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto dotācijas apjomu sporta skolu treneru algām. Vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10–20% no nepieciešamā.
Pašvaldību budžeta ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021. gadā ir samazinājušies par 5%, līdz ar to ir ierobežotas iespējas finansēt iztrūkstošās treneru algas. Pašvaldībās uzskata, ka
vēl 2020./2021. mācību gadā var nākties slēgt no pērnā gada septembra darbojošās treniņu grupas.
Tas varētu izraisīt ilgtermiņa sekas, bērniem pārtraucot sporta nodarbības un no darba aizejot un pārkvalificējoties treneriem.
Bērnu un jauniešu sporta sistēmas pamats ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – sporta skolas un privāti sporta klubi. Pašvaldību dibinātajās sporta skolās vidēji trešā daļa visu izmaksu ir valsts dotācija treneru algām, bet visu pārējo – iztrūkstošās treneru algas, administratīvos izdevumus, sporta bāzu uzturēšanu, inventāru, bērnu sporta nometnes, transportu, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus izbraukuma sacensībās apmaksā pašvaldības.
Valsts sporta politikas līdzšinējās pamatnostādnēs kā viena no prioritātēm noteikta bērnu un jauniešu sports.
Jaunajā pamatnostādņu projektā bērnu un jauniešu sporta attīstība arī nosaukta par prioritāru.
?Kopējais sporta skolām atvēlētais finansējums - vairāk nekā puse no valsts sporta budžeta.
?Palielinās audzēkņu un sporta skolu skaits, bet kopējais finansējums nav palielināts.
?Valsts un pašvaldības kopā rūpējas par sporta skolu darbību un attīstību https://t.co/0XOXhSFHDR pic.twitter.com/ylEMUEUpHp
— Izglītības un zinātnes ministrija (@IZM_gov_lv) January 27, 2021
Arī IZM atzīst, ka sporta skolu un audzēkņu skaits tajās pieaug, bet papildu finansējums tādēļ nav piešķirts, lai arī arī kopējais sporta skolām atvēlētais finansējums veido vairāk nekā pusi kopējā sporta budžeta.
IZM 2021. gadā ir saņēmusi iesniegumus par finansējuma piešķiršanu piecām jaunām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm.
IZM uzskata par kopīgu valsts un pašvaldību jautājumu, ko un cik lielā apmērā var nodrošināt katra no iesaistītajām pusēm, zinot, ka obligātās izglītības kvalitatīva procesa nodrošinājumam nepieciešami papildieguldījumi no valsts.
