(papildināts ar Nacionālās sporta padomes lēmumu)
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju iesniegt priekšlikumus kārtības maiņai naudas balvu piešķiršanai paraolimpisko spēļu dalībniekiem par augstiem sasniegumiem. Kariņš vēlas, lai izvērtē, vai nav atceļams ierobežojums piešķirt naudas balvu tikai par vienu – augstvērtīgāko – sasniegumu paraolimpiskajās spēlēs.
Šobrīd likums paredz paraolimpisko spēļu medaļniekus prēmēt tikai par augstvērtīgāko sasniegumu. Nesen aizvadītajās Tokijas paraolimpiskajās spēlēs trīs Latvijas sportisti izcīnīja piecas medaļas – Aigaram Apinim bronza, Rihardam Snikum divi sudrabi, savukārt Diānai Dadzītei sudrabs un bronza. Esošie noteikumi paredz, ka Dadzīte un Snikus saņems katrs vienu prēmiju tikai par sudraba godalgu.
Olimpisko spēļu dalībnieku sasniegumiem vairāku medaļu gadījumā vienās spēlēs piemērojams izņēmums, ka sportistu prēmē par katru medaļu. Premjers Kariņš vien 1. septembrī Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” uzzināja par šādu prēmēšanas kārtību un noteikumiem un pauda, ka būtu nepieciešamas izmaiņas.
Divas paraolimpiskās medaļas Rio izcīnījusī Diāna Dadzīte arī pirms pieciem gadiem saņēma tikai vienu prēmiju, ko ieguldīja, lai sagatavotos startam Tokijā.
Sportiste pastāstīja Latvijas Radio, ka iegādājās, piemēram, dažādus trenažierus, lai pandēmijas laikā varētu trenēties mājās. Viņa gan pauda, ka pagaidām nezina, vai un kad tiks prēmēta par paveikto Tokijā. Dadzīte arī atbalstītu pieeju, kas paredzētu krietni mazākas naudas balvas par medaļām, bet nodrošinātu sportista pensiju pēc karjeras noslēguma.
"Kāpēc gan nevarētu par medaļām iedot, piemēram, 10 000 [eiro] un pēc tam līdz mūža beigām kādu sportista pensiju, kas ļautu dzīvot," teica Dadzīte. "Tagad es kā sportiste maksāju nodokļus Latvijai. Domāju, ka tas būtu tīri jauki, ja mūs, sportistus, šādā veidā atbalstītu."
IZM jau sagatavojusi grozījumus noteikumos, lai arī par sasniegumiem paraolimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balvu var piešķirt par katru medaļu.
Latvijas Nacionālā sporta padome trešdien nolēma rosināt valdību grozīt Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentē kārtību naudas balvu piešķiršanā par sasniegumiem paraolimpiskajās spēlēs. Ja valdība grozījumus apstiprinās, Latvijas sportisti varēs saņemt naudas balvas par visiem augstvērtīgajiem rezultātiem Tokijas paraolimpiskajās spēlēs.
Lai gan olimpisko spēļu dalībniekus prēmē par katru četrgades svarīgākajās sacensībās izcīnīto godalgu, paraolimpiešu situāciju izprot olimpiskais čempions bobslejā Daumants Dreiškens. Bobslejistiem katru sezonu paralēli jāstartē divās disciplīnās – divniekos un četriniekos, tāpēc pasaules un Eiropas čempionātā ir iespēja izcīnīt vairākas medaļas. Tomēr arī šajā gadījumā pienākas tikai viena prēmija.
"To mēs esam izjutuši uz savas ādas, protams, ka prēmē tikai labāko [sasniegumu]," sacīja Dreiškens. "Droši vien jāvērtē sporta veidi atsevišķi, kur var izcīnīt vairāk tās vietas. Grūti vienu šablonu visiem sporta veidiem nolikt. Bet sportista mūžs ir, cik viņš ir. Sportistam ne tā nauda ir galvenais motivators, bet nav mazsvarīga detaļa."
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte spilgti atceras smago cīņu par to, lai paraolimpiešu prēmijas būtu tādas pašas kā olimpiešiem – šī cīņa tika uzvarēta pirms deviņiem gadiem. Viņa gan piekrīt, ka
labāk būtu domāt par ilgtermiņa, nevis īstermiņa finansiālu pateicību sportistiem.
Šobrīd likums paredz, ka Dadzītei un Snikum tiks pasniegta viena naudas balva par augstāko sasniegumu Tokijā, kas par sudraba medaļu ir 85 373 eiro. Savukārt viņa treneri un apkalpojošais personāls kopā var pretendēt uz naudas balvu līdz 42 686 eiro. Ļoti iespējams, ka jau tuvāko nedēļu laikā noteikumi tiks mainīti.
