Piespēle

Rīgā norisināsies šaha turnīrs "Grand Swiss". Matīss Karro noslēdz sportista karjeru

Piespēle

Covid-19 pandēmijas ietekme uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā

Diskusija: profesionāļi par Covid-19 ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā

Pandēmijas ierobežojumu dēļ bērni zaudē motivāciju sportot; cieš arī veselība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports Latvijā ir ļoti neritmisks un pakļauts dažādiem treniņu norises ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ. Visvairāk tas ietekmē iekštelpu sporta veidu treniņu, jo, piemēram, visu pagājušo ziemu kā basketbolistiem, tā futbolistiem, hokejistiem un vieglatlētiem nācās trenēties zem klajas debess. Tas dažādus sporta veidus novirza atšķirīgās pozīcijās – kāds var pielāgoties, kādam jākoncentrējas tikai uz fiziskās sagatavotības treniņiem, novārtā atstājot tehniskos elementus.

Vairāki hokeja treneri Latvijas Radio atzina, ka kopš stingrās mājsēdes ieviešanas ļoti daudz ģimeņu izvēlas savas atvases vest trenēties un tuvējām Lietuvas vai Igaunijas pilsētām. Arī basketbola treneris un Latvijas Basketbola savienības Treneru attīstības komisijas vadītājs Agris Galvanovskis kopā ar 30 audzēkņiem devies uz Igauniju, lai varētu trenēties telpās. Viņš uzskata, ka ilgstoši āra treniņi iecirtuši pamatīgu robu jauno groza bumbas spēlētāju meistarībā.

Mums ir vajadzīga sporta zāle, ja mēs netiekam tur iekšā, sākas problēma. Jau pērn pandēmijas ierobežojumu dēļ tika pazaudēti apmēram 20% topošo basketbolistu. Kā norāda Galvanovskis, bērniem trūkst motivācijas – nav spēles, nav turnīru. “Viņi psiholoģiski sāk lūzt,” piebilda treneris.

Sporta ārste, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Rozenštoka ikdienā saskaras ar līdz šim labi trenētu bērnu problēmām, kas sākušās dažādu fizisko un specializēto treniņu ierobežojumu dēļ. Problēmas saistītas gan ar sirdi, gan vienkāršu spēju saglabāt vispārēju motivāciju. Īstermiņā nodarbības ārā veicinot fizisko attīstību, taču ilgtermiņā neesot produktīvas.

Futbola skolā „Metta” šobrīd neizjūtot lielu audzēkņu aizplūdumu, bet tas tādēļ, ka futbols ir āra sporta veids. Pirms pāris desmitiem gadu, kad Latvijā nebija apjumto futbola haļļu, bērni regulāri trenējās zem klajas debess. Lielāku problēmu „Mettas” dibinātājs Ģirts Mihelsons saskata tajā, ka pacietība beigusies vecākiem, kuri apzināti investējuši savos bērnos ar cerību uz profesionāla sportista karjeru. Šobrīd turīgākie jau aicinot treniņgrupas pārcelties uz dienvidu valstīm, solot apmaksāt treniņnometnes.

“Mēs zaudējam ticību tam, ka bērni var kaut ko sasniegt,” pauda Mihelsons. Bērniem taču neviens neliedz skriet pa pļavu vai skraidīt starp kokiem, taču pat saulainā rītā bērniem nav motivācijas iziet ārā un pasportot.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule Latvijas Radio uzsvēra, ka šābrīža situācija būs aktuāla līdz 15. novembrim. Ja epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies, sporta treniņi noteikti atsāksies. Pagaidām gan nav skaidri zināms, vai pašiem mazākajiem būs ļauts piedalīties treniņos telpās ar skolā veikto testu negatīvajiem rezultātiem.

Neviens neplāno speciāli ierobežot sporta nodarbības bērniem – viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, pauda Mičule.

Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols uzskata, ka Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības ministrijai būtu jāuzklausa sporta jomas profesionāļu ieteikumi, pirms lemt par kādiem ierobežojumiem. Viņš uzsvēra, ka šobrīd lemtais nākotnē atsauksies uz visu sabiedrību. Koziols uzskata, ka ierēdņi nav pietiekami uzklausījuši sporta nozares speciālistus, un, turpinoties šādai situācijai ilgtermiņā, sabiedrībai būs milzīgas problēmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti