Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas atkritumu bizness – nelikumīgs un haotisks; briest spraiga cīņa par tirgus pārdali

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Bailes no pašu bailēm. Jaunā Ķelnes realitāte

Rio astoņus mēnešus pirms Olimpiādes: pilsētā ir problēmas ar kanalizāciju un notekūdeņiem

Olimpiskās spēles Riodežaneiro - nauda, drošība un mēsli

Saule, zeltainas pludmales, karstasinīgi deju un mūzikas ritmi noteikti ir Brazīlijas tipiskās īpašības. Šogad Brazīlijas pilsēta Riodežaneiro kļūs arī par centrālo sporta notikumu mājvietu, jo 5.augustā tur sāksies 31.olimpiskās spēles.

Tomēr mazāk nekā astoņus mēnešus pirms spēļu atklāšanas ceremonijas pilsētā notiekošo varētu raksturot īsi – Rio ir mēsli. Burtiskā nozīmē. Bet, iespējams, arī pārnestā nozīmē.

Kādēļ nabadzīgā Brazīlija tērējas?

Riodežaneiro gaidāmajās olimpiskajās spēlēs no 5. līdz 21.augstam plāno piedalīties 206 valstu sportisti, sacenšoties vairāk nekā 300 dažādās disciplīnās un gandrīz 30 dažādos sporta veidos. Sacensību vajadzībām jāizbūvē 33 dažādas to norises vietas, kas būs izvietotas četros pilsētas rajonos - Barrā, Kopakabanā, Deodoro un Marakanā. Vieta, kurā notiks atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī vieglatlētikas mači, būs Marakanas stadions, kurā ir aptuveni 80 000 sēdvietu.

Brazīlijā 2014.gadā notika Pasaules kausa finālturnīrs futbolā, kas atstāja būtisku robu valsts ekonomikā, un daudzi jaunuzbūvētie stadioni tā arī netiek šobrīd izmantoti. Nesenākās ziņas vēsta, ka spēļu budžetu nācies samazināt par 520 miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē to, ka sportistiem pašiem no savas kabatas nāksies segt gaisa kondicionēšanas izdevumus jeb citiem vārdiem – ja vēlies atvēsināties, maksā!

Tiesa gan, lielais jautājums ir šāds: kāpēc Brazīlija ar savām ikdienišķajām rūpēm – augstajiem nodokļiem, nesakārtoto un nabadzīgo veselības un izglītības sistēmu nolēma iztērēt 20 miljardus dolāru Pasaules kausa un olimpisko spēļu rīkošanai? Uz šo jautājumu atbildi var sniegt vien valsts vadītāji. Bet uz šo jautājumu atbildes vēlas saņemt arī iedzīvotāji, un tieši šī iemesla dēļ Brazīlijā aizvadīto gadu laikā notikuši jau vairāki lieli protesti.

Rio bieds – kanalizācija un notekūdeņi

Tomēr saistībā ar gaidāmajām spēlēm ir vēl daudz citu neatbildētu jautājumu un neatrisinātu problēmu. Iespējams, sāpīgākā tēma ir Rio problēmas ar kanalizāciju un notekūdeņiem. Aptuveni 1400 sportistu spēļu laikā sacensības aizvadīs pilsētas ūdeņos – peldot, airējot vai kā citādi pārvietojoties. Pašlaik pieejamā informācija gan liecina, ka šajās ūdenstilpēs joprojām nonāk liela daļa neattīrītu notekūdeņu un citu pilsētas drazu, kas radušās objektu celtniecības laikā.

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis gan saglabā mieru un uzsver, ka pilsētu un tās gatavību spēlēm regulāri klātienē pārbauda īpaši izveidota komisija.

Kāds Austrijas airēšanas komandas treneris sacensību laikā aptuveni gadu pirms spēlēm publiski pauda savu sašutumu par Rio pieredzēto. Viņa audzēkņiem vajadzēja airēt pa kanalizācijas ūdeņiem, bet vienīgais pieejamais tīrais ūdens bijis pildīts pudelēs. Treniņa laikā sportisti sevi mazgājuši ar pudelēs pildīto ūdeni, bet pirms un pēc treniņa gājuši pieejamajās dušās. Tas gan nepalīdzēja izvairīties no zarnu saslimšanām.

Divu vasaras olimpisko spēļu dalībnieks, airētājs Krists Straume pastāstīja, ka medijos redzamais par Rio ir nonsenss un neko tādu viņš nav pieredzējis. Pekinā gan esot bijušas bažas par smogu, bet sacensību laikā tas neesot bijis jūtams.

Neiet gludi arī volontieriem

Pašlaik gandrīz droši par savu dalību Rio spēlēs var būt aptuveni 14 Latvijas pārstāvji. Tiesa gan, savas korekcijas var ieviest valstu kvotas dažādos sporta veidos. Tikmēr vēl aptuveni 30 cilvēki no Latvijas jau zina, ka dosies uz Rio un arī piedalīsies spēlēs. Taču ne kā sportisti, bet gan brīvprātīgie. To darīs arī Dainis Nažinskis, kurš vēlējies kļūt par brīvprātīgo jau Londonas spēlēs.

Tāpat kā ar gatavību attīrīt savus ūdeņus un laikā pabeigt visus objektus, arī ar brīvprātīgo organizēšanu spēļu rīkotājiem neiet gludi. Dainis stāsta, ka jau vairākus mēnešus gaida tālākās norādes par to, kas viņam Rio būs jādara.

Interesanti arī, ka iepriekšējās olimpiskajās spēlēs rīkotāji brīvprātīgajiem nodrošināja arī dzīvošanu, bet šoreiz par to jādomā pašiem. Ar tas pašlaik nodarbina Daiņa prātu.

Infrastruktūra nepievils, bet drošība?

Spēļu drošību noteikti neuzlabos arī Rio notiekošie bandu kari, kuros regulāri iet bojā gan tur iesaistītie, gan civiliedzīvotāji. Rīkotāji gan varētu vaicāt pēc padoma Soču olimpisko spēļu rīkotājiem. Arī pirms šīm spēlēm pastāvēja draudi drošībai, tomēr stingrās mantu un personu kontroles ievērojami samazināja kopējās drošības riskus.

Viens no, iespējams, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajiem latviešiem, kas kādu sporta pasākumu vērojis Marakanas stadiona tribīnēs, ir Latvijas Radio sporta ziņu redaktors Jānis Lazdāns. Viņš uzsver, ka infrastruktūra noteikti nepievils, bet par drošību gan to viennozīmīgi nevar teikti.

Taču runas par konkrētās pilsētas gatavību olimpiskajām spēlēm ir vienmēr, un tas ne reizi nav traucējis tām ritēt savu gaitu. Arī Sočos un Turīnā spēļu atklāšanas dienā vēl smaržoja pēc krāsas un šur tur rosījās strādnieki. Tātad paredzams, ka Rio nebūs izņēmums, un sportiskajā ziņā tās būs lieliskas olimpiskās spēles.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti