Olimpiskā komiteja cer uz jaunās valdības atbalstu Siguldas olimpiskajam projektam

Latvija šobrīd ir tik tuvu olimpisko spēļu sacensību sarīkošanai kā nekad iepriekš neatkarīgas valsts laikos. Jau 24. jūnijā notiks balsojums, kurā uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu kandidēs arī Stokholmas un Siguldas apvienotā kandidatūra. Zviedri vēlas Latvijas pusei uzticēt sarīkot renes sporta veidu sacensības. Lai gan kandidatūru pieteikšana sasniegusi finiša taisni, iespējami dažādi scenāriji. Stokholmas pašvaldības vadība nav sajūsmā par šo ideju, tāpat nav skaidra Latvijas jaunās valdības nostāja.

Abas atlikušas pretendentes uz 2026. gada ziemas spēļu sarīkošanu - Zviedrija un Itālija - 2019. gada 11. janvārī nosūtīja oficiālus pieteikumus Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK). Tālāk SOK pieprasīja visām olimpisko ziemas sporta veidu federācijām izvērtēt potenciālās sacensību norises vietas. Gala atbildes federācijām bija jāsniedz līdz janvāra pēdējai dienai. 

Latvijas Olimpiskā komiteja cer uz nemainīgu atbalstu olimpiskajām sacensībām SiguldāMārtiņš Kļavenieks

    Neoficiāli zināms, ka vismaz Siguldas trases sakarā paveikts labs priekšdarbs. Gan starptautiskā kamanu, gan bobsleja un skeletona federācijas vadība ir gatava olimpiskos mačus Siguldā rīkot kaut vai šodien. Protams, ir savs "bet". Siguldas trase jāpārbūvē, lai tajā varētu sacensties arī bobsleja četrinieki. 

    Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis Latvijas Radio sacīja, ka nākamais solis būs SOK vērtēšanas komisijas ierašanās, lai izvērtētu pretendentus. Zviedrijā komisija ieradīsies marta vidū.

    Stokholmas pašvaldība nedod spēļu rīkošanai nekādas garantijas, bet apņemas iznomāt nepieciešamo infrastruktūru, ja tas mērijai neprasa nekādus izdevumus. Publisku atbalstu ziemas spēļu rīkošanai Zviedrijā izteikuši vairāki Skandināvijas valsts augsta līmeņa sportisti un naudīgi uzņēmēji. Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams informējis LOK, ka arī

    vietējā sabiedrība Stokholmā arvien vairāk sliecas atbalstīt olimpisko ideju. 

    Balsojums notiks 24. jūnijā Lozannā. Tā būs diena, kad Latvija varētu saņemt brīnišķīgu dāvanu Jāņu dienā. Tiesa, tā būs arī liela atbildība. 

    Siguldas trasē nepieciešama konfigurāla pārbūve virāžās un trases finiša zonā. Tāpat jāizbūvē kravas un apmeklētāju lifti, jāatdala autotransporta ceļš no gājēju plūsmai paredzētā, jāpārbūvē starta māja un ievērojami jāpaplašina starta zona, lai tur var novietot bobsleja četrinieku kamanas.

    Trases direktors Dainis Dukurs Latvijas Radio pauda pārliecību, ka Siguldas ledusrene tik un tā būs jāpārbūvē pat gadījumā, ja Zviedrija neuzvarēs balsojumā par spēļu rīkošanu.

    Visos ledusrenes sporta veidos Siguldas trasē ir sasniegtas sarkanās līnijas, 

    jo pieaudzis spiediens uz virsmu, tādēļ pārbūve agri vai vēlu būs vajadzīga, paskaidroja Dukurs. Viņš ir pārliecināts, ka pēc pārbūves Siguldas trase 30 gadus varēs būt pasaules līderu vidū. 

    Tomēr ceļā uz olimpisko sacensību sarīkošanu Latvijai sprunguli riteņos var iemest arī nupat tapusī valdība, bažījas Vrubļevskis. Nav izslēgta iespēja, ka pašreizējās Latvijas valdības pozīcija var sašķobīties un nebūt tik pozitīva, kā tās priekštecei, uzskata LOK prezidents. Viņā gan uzsvēra, ka attīstībai Siguldas trasē jābūt neatkarīgi no tā, vai tur risināsies olimpiskās spēles.

    Plānots, ka līdz 2022. gadam jāatjauno Vidzemes šosejas posms līdz "Sēnītei", bet 2023./2024. gada sezonā Siguldas trase varētu būt slēgta sacensībām. Tieši tad varētu notikt virāžu pārbūve. Savukārt 2024./2025 .gada sezonā trasei jāveic homologācija un gadu pirms olimpiskajām spēlēm jāaizvada Pasaules kausa sacensības renes sporta veidos. Pagaidām gan pacietīgi jāgaida 24. jūnijs, kad, iespējams, no priekiem būs vēl sparīgāk jālec pāri ugunskuram.

    Sporta politika
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti